Atlaista Brīvdabas muzeja direktore Millersone
Papildināts

FOTO: LETA

Kultūras ministrija ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktori Ilzi Millersoni, jo viņas darbībā saskata likumu neievērošanu, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Savukārt Millersone, norādot uz valstī notiekošo, nevēlas radīt papildu spriedzi un šo jautājumu nekomentēts, aģentūrai LETA norādīja muzeja pārstāve Harita Maniņa.

Ministrijas pārstāve skaidroja, ka pēc dienesta pārbaudes veikšanas Brīvdabas muzejā un Latvijas Muzeju padomes iepazīstināšanas ar dienesta pārbaudes komisijas izdarītajiem slēdzieniem Kultūras ministrijā izdots rīkojums, ar kuru Millersonei uzteikts darba līgums.

Pēc Kokales sacītā, dienesta pārbaudes komisija vairākkārt veikusi pārbaudes muzejā un lūdza muzeja direktori sniegt papildinošu un paskaidrojošu informāciju. Dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka Millersone neesot nodrošinājusi Brīvdabas muzeja administratīvā darba tiesiskumu, izveidojusi efektīvu iestādes iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu, un neesot uzraudzījusi, lai muzeja darbinieki to ievēro, savukārt, uzzinot par pārkāpumiem, viņa neesot veikusi nekādas darbības, lai tās novērstu.

Pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma prasības, Brīvdabas muzejā noslēgti gan līgumi par elektroenerģijas piegādi muzejam, gan apsardzes pakalpojumiem - par vienu un to pašu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu muzejam vienlaikus noslēgti līgumi ar diviem pakalpojumu sniedzējiem.

Dienesta pārbaudē konstatēts, ka muzeja direktore Millersone neesot nodrošinājusi Brīvdabas muzeja darbinieku atalgojuma paaugstināšanu no 1.janvāra, lai arī valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojuma celšana, tostarp KM padotībā esošajos muzejos, ir viens no ministrijas 2020.gada prioritārajiem pasākumiem un atbilstošs finansējums līdz ar valsts budžeta dotāciju muzejam ticis novirzīts, skaidroja KM pārstāve.

Tāpat dienesta pārbaudes komisija konstatēja, ka nav sagatavots muzeja šī gada darba plāns, kā arī atskaite par Brīvdabas muzeja 2019.gada darba plāna izpildi, nav veikti muzeja pērn darba plānā paredzētie vēsturisko ēku jumtu atjaunošanas darbi un nav izstrādāts rīcības plāns eksponātēku jumtu kritiskā stāvokļa novēršanai.

Turklāt KM neesot tikusi informēta par vairāku eksponātēku jumtu stāvokli un nepieciešamo papildu finansējumu to atjaunošanai. Bezdarbība, vairāku gadu garumā netiekot sistemātiski plānotiem un veiktiem nepieciešamajiem jumtu klājumu nomaiņas darbiem, kā dēļ nepieciešams veikt niedru jumtu restaurāciju jau vairāk nekā 600 kvadrātmetru platībā.

Dienesta pārbaudē konstatēts, ka Millersone neesot nodrošinājusi optimālu muzeja darba finanšu uzskaiti, plānošanas un kontroles procesus, apdraudot Brīvdabas muzeja nolikumā noteikto funkciju un uzdevumu sekmīgu izpildi, uzsver KM.

KM pārmet, ka savā darbā muzeja direktore pārkāpusi Publisko iepirkumu likuma prasības, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, Arhīvu likuma prasības, kā arī nav pienācīgi veikusi Valsts pārvaldes iekārtas likumā valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājam noteiktos pienākumus.

LETA jau vēstīja, ka 2009.gadā Kultūras ministrija valsts aģentūras Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) direktores amatam konkursa kārtībā izraudzījusies ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāju Millersoni, kas darbu muzejā uzsāka 21.janvārī.

Konkurss uz vakanto Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja direktora amatu tika izsludināts 2008.gada 24.septembrī. Uz izsludināto vakanci pieteicās pieci pretendenti.un, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un priekšlikumus par muzeja darbības tālāko stratēģiju, komisija secināja, ka Millersones izglītība, zināšanas un pieredze vērtējama kā atbilstošākā.

Savukārt 2014.gadā tika izsludināts jauns konkurss uz LEBM vietu, jo tā paša gada 3.februārī beidzās darba līgums ar Millersoni. Viņas vietā 10.maijā amatā stājās toreizējā LEBM direktores vietniece Una Sedleniece.

2014.gada septembrī LEBM direktora vietu atkal ieņēma iepriekšējā muzeja direktore Millersone. Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja KM valsts sekretāra vietnieks administratīvajos un investīciju jautājumos Sandis Voldiņš, viņa amatā atgriezusies ar tiesas lēmumu. Millersone bija vērsusies tiesā, jo ar viņu netika pagarināts līgums, kura termiņš bija beidzies, un tiesa pirmajā instancē šo prasību apmierināja.

Millersone iepriekš pastāstīja, ka jau gadu muzejā strādāja kā ministrijas tiešās pārvaldības iestādē. Viņa uzskata, ka darba līgums tādējādi ir bijis beztermiņa.

KM pārstāvis pastāstīja, ka pat tad, ja likums nenosaka, ka tas būtu jādara, ministrija pēc iespējas mēģina izsludināt konkursus uz amatiem. "Ja var izsludināt konkursu, tad KM cenšas to darīt," teica Voldiņš, norādot, ka tas tiek darīts, tiecoties uz labas pārvaldības principiem.

KM uzskatīja, ka šajā gadījumā bijusi tiesīga izsludināt konkursu uz LEBM direktora vietu, jo līgums ar Millersoni tika noslēgts uz pieciem gadiem. Viņa tikusi aicināta pieteikties konkursā, bet to nav darījusi.

Kā ziņots, Millersone dzimusi 1960.gadā, Latvijas Valsts universitātē ieguvusi juristes kvalifikāciju, strādājusi par juristi Latvijas attīstības aģentūrā, bet kopš 1997.gada bija Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja. Millersones vadībā izstrādāti vairāki kultūras jomai nozīmīgi dokumenti, piemēram, Kultūras institūciju likums un Rīgas Doma likums.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, tas dibināts 1924.gadā, apmeklētājiem atvērts kopš 1932.gada. Muzejs glabā, pēta un vienotā veselumā eksponē Latvijas tautas sadzīves liecības un tradicionālās būvniecības pieminekļus, kas raksturo dzīvi Latvijas teritorijā laika posmā no 17.gadsimta līdz 20.gadsimta sākumam.

Uz augšu
Back