Tiešraide: Saeimā norit ārkārtas sēde (2)

Pirmajā ārkārtas sēdē Saeima šodien pārapstiprināja valdības iepriekš veiktos grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju, kas paredz, ka satiksmes ministra atļauja nebūs vajadzīga privātajiem un biznesa lidojumiem, kuros ir ne vairāk par pieciem pasažieriem.

Grozījumu pamatojumā tiek skaidrots, ka atsevišķos gadījumos gan Latvijas valstspiederīgie, gan citu valstu pilsoņi, lai nokļūtu savā mītnes valstī, noīrē nelielas vispārējās aviācijas lidmašīnas tikai savam un tuvinieku vai draugu (parasti līdz pieciem pasažieriem) lidojumam. 

"Šādi lidojumi tiek organizēti un veikti operatīvi. Ņemot vērā minēto, šādiem lidojumiem atšķirībā no komerclidojumiem, kad tiek pārvadāts vairāk par 100 pasažieriem, nav nepieciešami īpaši lidojuma sagatavošanas pasākumi," teikts pamatojumā.

Līdzīgus lidojumus ar mazām lidmašīnām un operatīvi dažreiz nepieciešams veikt arī komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Šādi biznesa lidojumi tiek veikti ar nelieliem gaisa kuģiem un parasti gaisa kuģī ir ne vairāk par pieciem pasažieriem, kuri Latvijā ierodas vai aizlido viņu veiktās komercdarbības īstenošanai. Biznesa lidojuma veikšanai tiek izmantots komersanta rīcībā esošs vai konkrētam lidojumam noīrēts gaisa kuģis un tajā ir ne vairāk par pieciem pasažieriem.

Vienlaikus uzsvērts, ka minēto lidojumu nodrošināšanai papildu pasākumi nav nepieciešami un lidojumi notiek operatīvi.

Saeima šodien pārapstiprināja arī valdības veiktos grozījumus, kas precizē regulējumu par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra ar krīzi saistīto rezervju pārvaldīšanā.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.

Arī Saeima akceptē statistikas apkopošanas atvieglošanu par iedzīvotājiem ārkārtējā situācijā

Saeima šodien pārapstiprināja valdības veikto papildinājumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas atvieglo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iespējas iegūt iedzīvotāju kontaktus aptaujai par dzīves apstākļiem ārkārtējā situācijā.

Rīkojums papildināts ar pienākumu VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijai", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam pēc CSP pieprasījuma sniegt savā rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm, lai statistikas pārvalde varētu nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC apsekojums) un interneta lietošanu.

Rīkojuma izmaiņu pamatojumā teikts, ka datu iegūšanai no mājsaimniecībām CSP izmanto trīs datu vākšanas metodes - internetā, pa tālruni un apmeklējot respondentu dzīvesvietā. Tomēr patlaban valstī esošā ārkārtējās situācijas dēļ un globālās krīzes rezultātā CSP ir spiesta pārtraukt visu apsekojumu intervijas respondentu dzīvesvietās.

"Tāpēc ir apdraudēta būtisku oficiālās statistikas datu nodrošināšana, kas nepieciešama, lai iegūtu iespējami aktuālāko informāciju par ekonomisko un sociālo situāciju valstī un ļautu operatīvi aprēķināt un novērtēt krīzes ietekmi uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, kas savukārt palīdzēs pieņemt objektīvus, uz faktiem balstītus, lēmumus. Valstī esošā ārkārtas stāvokļa apstākļos ir svarīgi saglabāt objektīvas statistikas nodrošināšanas nepārtrauktību," teikts pamatojumā.

Reaģējot uz ārkārtas stāvokli, CSP ir papildinājusi EU-SILC apsekojuma veidlapu ar jautājumiem par mājsaimniecību rīcībā esošajiem uzkrājumiem situācijā, kad nav citu ienākumu. CSP skaidroja, ka EU-SILC apsekojums ir vienīgais apsekojums valstī, kurā var iegūt datus par iedzīvotāju dzīves apstākļiem un to izmaiņām, tādēļ, reaģējot uz notikumu attīstības gaitu, šajā apsekojumā ir iespējams arī turpmāk iekļaut aktuālo situāciju raksturojošus jautājumus.

"Tuvākajā laikā šī informācija būs vienīgais oficiālais informācijas avots, kas reāli raksturo esošo situāciju valstī un palīdzēs valdībai veidot atbilstošu atvieglojumu un pabalstu politiku," norādīts pamatojumā.