Dzimtas grāmata liek uzdot daudz jautājumu

“Manuprāt, katras ģimenes identitāti veido tieši dažādo dzīves iespēju atspoguļojums – gan īstenoto, gan nepiepildīto, gan dažādos kontekstos skatāmo: iespaidoto no dažādiem aspektiem – no politiskās situācijas valstī, no dažādo pieejamo iespēju resursiem. Arī apkārtējās sabiedrības vides un tās prioritāšu ietekme nav mazsvarīga,” tā stāstu par savu dzimtu un tai nozīmīgu grāmatu sāk Antra Siliņa.

“Es ticu, ka grāmatas, kas ir reāls apliecinājums dzimtas saišu stiprumam, to pēctecībai, kas tiek nodots tālāk no vienas paaudzes, nākošajai, ir jāpopularizē. Tās nepieciešamas vairāk, jo šādas grāmatas ļauj iedziļināties un saprast to, kā veidojas izcilas personības un, ko piedzīvo un izjūt cilvēks, kurš dzīvojis pavisam citādākā vidē, citā laikmetā, citos apstākļos, nekā mēs dzīvojam šodien. Jāatzīst, ka  nepavisam nav tā, ka šādu informāciju pietiekami varētu iegūt no vēstures grāmatām. Vēstures grāmatu funkcija ir cita. Tajās tiek rakstīts par sabiedrību kopumā, taču Dzimtas grāmata liek uzdot ģimenes locekļiem ļoti daudz jautājumu pašiem sev, tāpat arī lasītājiem. Dzimtas grāmatas misija ir saliedēt dzimtu, palīdzot dzimtas grāmatu autoriem piereģistrēt viņuprāt nozīmīgus faktus, kas, bez šādas grāmatas tapšanas, visdrīzāk būtu zuduši.”

Dzimtas grāmatas tapšanu ierosinājis bērnu skolas darbi

“Esmu no padomju laika bērniem, tāpēc dzimtas saknes dziļāk sākām pētīt, kad 2004. gadā meitai Daigai, pamatskolā bija jāraksta pētnieciskais darbs “Raibu raibie radu raksti”. Tikai tad sapratām, cik maz zinām par savu vecmāmiņu Ernu, kas dzīvo tepat līdzās. Šī izpēte, ar ko nodarbojās mazā Matīsa māsa, ieinteresēja visu ģimeni – arī vecāko māsu Lindu un lielo brāli Matīsu. Ģimene sāka pētīt un ievāktas ziņas par  dzimtas koku ne tikai no tēva puses, kur jau zinājām par mūsu senča Matīsa Siliņa lielajiem nopelniem Latvijas labā, bet sākām vākt informāciju par dzimtas koku no mātes puses, kur informācijas bija neticami maz. Savu pirmo pētniecisko darbiņu par savu dzimtu, māsa Daiga prezentēja, arī Liepājas rajonā. Šis konkurss pavēra mūsu ģimenei jaunus apvāršņus un ieguvām jaunas zināšanas.”

“Vecmāmiņa Erna pamazām sāka stāstīt par savu dzīvi, atcerējās bērnību – šie stāsti maniem bērniem, viņas mazbērniem sevišķi patika, jo tad jau viņi paši vēl bija bērni. Ieteicām vecmāmiņai savus atmiņu stāstiņus pierakstīt, bet mēs, savukārt, tos pārrakstījām datorā un apkopojām lielā dzimtas atmiņu mapē. Vecmāmiņa augsti vērtēja ģimeni, mīlēja dabu, mīlēja darbu, dziesmas, cilvēkus, augstu vērtēja izglītību, Viņa teica, ka izglītība ir pats vērtīgākais, kas pieder cilvēkam un, ka tikai izglītotai tautai ir nākotne. Svarīgi, ka visas šīs vērtības ir mantojusi jaunā paaudze. Kad vecmāmiņa aizgāja mūžībā, mums bija palikusi ģimenes mape gan ar pārdrukātiem tekstiem, gan melnraksti par vecmāmiņas bērnību, par dzīvi laukos.”

“Šī interese par dzimtas vēsturi radīja bērnos padziļinātu interesi arī par Latvijas vēsturi un kultūrvēsturi. Katru gadu ar bērniem braucām uz muzejiem Rīgā. Bērni auga mērķtiecīgi un centīgi. Tieksme pēc jaunām zināšanām, atbildības sajūta un izpalīdzīgums ir viņos dziļi iesakņojies.”

Siliņu dzimtas grāmata “Sava ceļa gājējs” (2019)

Par savas dzimtas grāmatu Siliņu dzimta dēvē grāmatu “Sava ceļa gājējs”, kas izdota 2019. gadā un stāsta par Matīsu Siliņu – pirmo latviešu kartogrāfu, etnogrāfu, aktīvu kultūras darbinieku – un viņa devumu Latvijai.

Matīss Siliņš pārstāvēja jaunlatviešus un palīdzēja celt latviešu tautas pašapziņu 19. gadsimtā, izveidojot pirmo detalizēto Latvijas karti un tajā minot vēl nedibinātās Latvijas vārdu, kā arī palīdzot Krišjānim Baronam apkopot “Latvju dainas”. Galvenais Matīsa Siliņa nopelns ir tas, ka viņš savu dzīvi veltīja mūsu tautas kultūras pētniecībai, etnogrāfisku materiālu vākšanai un uzglabāšanai, kā arī mūsu tautas kultūras cildināšanai un visa latviskā sludināšanai. Viņa daudzpusīgā darbība bija vērsta uz latviešu kultūrvērtību apzināšanu, saglabāšanu un tautiešu izglītošanu. Viņa dzīve ir paraugs tam, kā cilvēks spēj  līdz sirmam vecumam būt radošs un aktīvs. Viņa talanti un izcilās darba spējas turpinās Siliņu dzimtas pēcnācējos: māksliniekos, matemātiķos, skolotājos, arhitektos, ārstos, biologos un juristos.

Video: Siliņu dzimta.