1990. gada 4. maija aicinājums Latvijas tautai (28)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Periodika.lv/Latvijas Jaunatne, Nr. 87/Uldis Briedis

Šodien, 4. maijā, aprit 31 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Ņemot vērā, ka pulcēties ir liegts, paliksim mājās un atskatīsimies, kāds toreiz bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova aicinājums Latvijas tautai. 

Šis ir labs laiks un īstā diena, lai gremdētos vēsturē, pētītu arhīvus un šķirstītu vecas avīzes vietnē periodika.lv, kur tas viss pieejams digitālā formātā. Bieži vien atrastais ir labs materiāls, lai salīdzinātu lietas, vilktu paralēles, mācītos un gūtu secinājumus. Šoreiz, lai atzīmētu apaļo Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības gadadienu, ir vērts pārlasīt, ko 1990. gada 4. maijā latviešu tautai teica Anatolijs Gorbunovs.   

Aicinājums Latvijas tautai 

"Latvijas zemē gadsimtiem ilgi dzīvo daudzas nacionālās grupas, kas līdz ar pamatnāciju latviešiem un seno pamattautību lībiešiem veido Latvijas tautu. Latvijas vēsturē un kultūrā vienmēr harmoniski ir savijušies visu Latvijas nacionālo grupu kultūras elementi. Visa Latvijas tauta kopīgi cēla neatkarīgu Latvijas valsti, kurā apvienojās latviešu nācijas un Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu intereses rūpēs par demokrātisku valsti, lai visiem pilsoņiem nodrošinātu apstākļus brīvai personības attīstībai, pārtikušu dzīvi, līdzdalību valsts pārvaldē, tiesības uz savas nacionālās kultūras brīvu attīstību. 

1940. gadā notika krass pavērsiens visu Latvijas pilsoņu dzīvē: mūs vienoja kopīgs ceļš uz Sibīriju, kuru blakus latviešiem mēroja dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, atsvešināšana no gadu desmitos sarūpētā īpašuma, staļiniskā režīma briesmas un otrā pasaules kara nelaimes. Latvijai svešā politika ar tās nacionālo nihilismu, mākslīgi izraisīto migrāciju, piespiedu asimilāciju, sociālistisko saimniekošanas metožu izraisīto ekonomikas pagrimumu, latviešu kultūras noniecināšanu un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūru izskaušanu izjauca nacionālo attiecību dabisko līdzsvaru Latvijā. Līdzīgi procesi noritēja arī Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu vēsturiskajās dzimtenēs padomju savienotajās republikās un Austrumeiropas valstīs. Šodien mēs esam šo zemju tautu atmodas liecinieki.  

Austrumeiropas valstis, demokrātiski ievēlējušas parlamentus, kas pauž tautas gribu, pašas lemj savu likteni. Tas ir objektīvs, vēsturiskas nepieciešamības diktēts process, kas aptver visas Austrumeiropas tautas un likumsakarīgi turpinās Baltijā un Padomju Savienības republikās. Latvijas Republikas Augstākā Padome, uzskatīdama neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu de facto par vienīgo ceļu, kas visai Latvijas tautai spēj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, par svarīgāko savas darbības principu uzskata Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu politisko brīvību, ekonomisko un sociālo tiesību garantēšanu, nacionālo kultūru attīstības nodrošināšanu, ievērojot gan vispārējās cilvēktiesību normas, gan specifiskās mazākumtautību nacionālo kultūru intereses. Latvijas parlaments uzskata par savu uzdevumu turēt svētus Latvijas Republikai raksturīgos demokrātiskos nacionālo attiecību principus. Visdrošākais garants šā mērķa sasniegšanai ir Latvijas nacionālo grupu pārstāvju personiska līdzdalība neatkarīgās Latvijas valsts politisko, ekonomisko un tiesisko pamatu veidošanā. Tikai ejot kopsolī visai Latvijas tautai, mēs spēsim kopīgās interesēs atjaunot neatkarīgu, demokrātisku, eiropeisku Latvijas valsti."

Komentāri (28)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu