Latvija līdz šim sasniegusi labu progresu Eiropas Savienības (ES) reformu īstenošanā un "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu izpildē, taču patlaban galvenais ir Covid-19 pandemijas radītās krīzes pārvarēšana, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Šodien Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja devīto progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu, kas tiek gatavots katru gadu un iesniegts Eiropas Komisijai. Progresa ziņojumā atspoguļota valdības politika ES Padomes rekomendāciju un "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu izpildei. Progresa ziņojums ir cieši saistīts ar Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023.gadam.
Progresa ziņojumā ir atjaunots Latvijas nacionālajā reformu programmā aprakstītais vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Ziņojumā atspoguļoti galvenie līdz šim valdības apstiprinātie pasākumi Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai uz uzņēmējiem un iedzīvotājiem, izvērtēts Latvijas progress 2019.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē, izvērtēts Latvijas progress "Eiropa 2020" stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķu izpildē. Tāpat ziņojumā dots detalizētāks dažādu politikas virzienu apraksts, atspoguļota informācija par ES fondu izmantošanu, kā arī institucionālo un sociālo partneru iesaisti progresa ziņojuma sagatavošanā.
Ziņojumā teikts, ka pēc Latvijas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās 2017. un 2018.gadā līdz attiecīgi 3,8% un 4,3%, ko noteica augošais ārējais pieprasījums un investīciju plūsmas atjaunošanās, 2019.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps atkal kļuva lēnāks - pērn Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieauga par 2,2%.
"Šobrīd nav iespējams kvantitatīvi prognozēt Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, jo pagaidām nav zināms, kad vīrusa izplatība samazināsies. Tiek prognozēts, ka IKP Latvijā 2020.gadā kopumā varētu samazināties par 7% salīdzinājumā ar 2019.gadu. Nav izslēdzams arī fakts, ka gadījumā ja vīrusa iedarbība pasaulē būs vēl ilgāka un plašāka, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs lielāka. Vīrusa izplatības ietekme uz darba tirgu lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi saglabāsies ierobežojumi. Jo ilgāk saglabāsies ierobežojumi, jo augstāks būs darbavietu zaudējumu un bezdarba pieauguma risks," atzina ministrijā.
Saskaņā ar Līguma par ES darbību progresa ziņojums kopā ar Latvijas Stabilitātes programmu ir ES līmeņa ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības instrumenta sastāvdaļa. Abi dokumenti jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz 30.aprīlim. Katru gadu Eiropas Komisija vērtē abus dokumentus, un uz to pamata sniedz priekšlikumus par ES Padomes rekomendācijām, kas sagaidāmas šā gada maija beigās, kuras attiecīgi tiks apstiprinātas Eiropadomē šā gada jūnija vidū.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu, ka Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kura ir sasniegusi labu progresu ES Padomes rekomendāciju un "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu izpildē.
"Arī Eiropas Komisija pozitīvi novērtējusi mūsu sasniegto savā 2020.gada ziņojumā par Latviju. Šobrīd galvenā valdības prioritāte ir Covid-19 krīzes pārvarēšana, tāpēc aktīvi strādājam pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna. Mūsu mērķis ir saglabāt ekonomikas potenciālu, veicināt ātrāku pāreju uz ražošanu un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību, kas turpmāk nodrošinās uzņēmumu eksportspēju, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju", uzsvēra ministrs.
