Analītiķi: Latvijas IKP šogad varētu samazināties par 9%

Ilustratīvs foto.

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par apmēram 9%, prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos IKP pirmā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka uz kopējā eirozonas fona Latvijas veikums ir "ciešams", jo varēja būt arī sliktāk.

"Latvijas ekonomikas izaugsme jau gada sākumā piekliboja. Finanšu, tranzīta sektoros sarežģījumi iesākās vēl pērn. Tāpat buksēja apstrādes rūpniecības izaugsme," sacīja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nedaudz izbrīna vērtējums, ka šogad pirmajā ceturksnī rūpniecība ir augusi par 3%, kaut gan gada pirmajos divos mēnešos bija kritums 1,8% apmērā. "Turklāt ir ļoti lielas šaubas, vai martā varētu bijis tāds pieaugums, kas izvilktu plusos visu ceturksni," sacīja Gašpuitis. 

Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, apmēru samazinājums būs vērojams arī būvniecībā. 

"Pirmā ceturkšņa dati vēl turpinās ienākt un, ņemot vērā augsto nenoteiktību, Centrālās statistikas pārvaldes dati var piedzīvot būtiskas korekcijas," uzsvēra Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka eirozonas ekonomikā kritums šogad pirmajā ceturksnī ir bijis lielāks - 3,3%, kas ir lielākais kritums kopš 1995.gada, kad šādi dati tiek apkopoti. 

"Vācija gaida lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Ļoti krasu kritumu uzrāda visas lielās ekonomikas, kuru dati jau ir izziņoti - ASV, Francija, Spānija. Labāk veicies Lietuvai, kuras IKP pirmajā ceturksnī ir audzis par 2,6%.

Šobrīd ir skaidrs, ka smagākais kritums sekos otrajā ceturksnī, kad sagaidāma lejupslīde divciparu apmērā. Un tā ir vienīgā noteiktība šobrīd," teica Gašpuitis. 

Viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā augsto nenoteiktību, prognožu amplitūda ir nebijusi plaša. 

"Pieļauju, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika var piedzīvot lejupslīdi ap 20%. Trešajā ceturksnī ekonomika ierobežotā apmērā sāks atgūties, taču to, cik veiksmīgi tas ritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte. Valstis cīņai ar vīrusu ir izdalījušas pamatīgus resursus, tomēr pasākumu efektivitāti vēl nāksies pārbaudīt. Pagaidām atturētos prognozēt vīrusa atkārtotus uzplaiksnījumus rudenī, taču ekonomikas atgūšanās ritēs lēnīgāk, nekā tika cerēts vēl salīdzinoši nesen," sacīja Gašpuitis. 

Viņš minēja, ka skaidrākas perspektīvas iezīmēsies trešajā ceturksnī, kad varēs novērtēt pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku un vīrusa izplatības gaitu. 

"Noskaņojums būs ļoti svārstīgs. Visticamāk, ka tas tuvākajā laikā nedaudz uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību.

Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apmērā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību tik ātri kā citas," teica Gašpuitis. 

Viņš prognozēja, ka šogad Latvijas IKP samazināsies par 9%.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3% lielāka nekā pirms gada, kas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem - rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai. 

"Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi. No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras," teica Strautiņš. 

Viņš arī atzīmēja, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš Otrā pasaules kara, un tā atspulgu datos pilnā apmērā varēs redzēt otrajā ceturksnī. "Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā," sacīja Strautiņš. 

"Luminor" ekonomists atzīmēja, ka, piemēram, elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. "Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," teica Strautiņš. 

Tāpat viņš norādīja - ja IKP izmaiņas varētu uzzināt pa nedēļām, iespējams, jau šobrīd varētu redzēt augšupejošu līkni, kā liek domāt augošā satiksme Rīgas ielās. 

"Krīze vienlaikus sākas un beidzas - epidēmijas ietekmi ekonomikas datos tikai tagad sākam ieraudzīt, bet krīzes zemākais punkts realitātē, ļoti iespējams, ir jau aiz muguras. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs jau plāno ierobežojumu atcelšanu, visstraujāk uz to virzās Lietuva. Tas ir jādara ļoti piesardzīgi, jo ir svarīgi pasargāt eksporta nozares. Apstājoties ražošanai, zaudējumi būs lielāki nekā ieguvumi no lielāka apgrozījuma restorānos vai izklaides vietās. Ir svarīgi samazināt inficēšanās riskus. Taču iespēju robežās jārūpējas par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos," pauda Strautiņš.

Viņš piebilda, ka vairākās valstīs ar daudz augstāku vīrusa izplatību jau ir atvērtas sākumskolas un bērnudārzi vai arī to plāno maija pirmajā pusē. "Vīruss nekur nepazudīs, taču cilvēki arvien labāk iemācīsies ar to sadzīvot. Kļūs pieejami medikamenti, kas spēj ierobežot vīrusa kaitējumu. Būtu kļūda domāt par problēmas medicīnisko aspektu tīri binārā veidā - slimību ārstēt vai nu var, vai nevar. Realitāte ilgu laiku būs pa vidu," teica Strautiņš.  

Viņš arī atzina, ka šobrīd šķiet, ka martā izteiktā prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par apmēram 10%, ir ar komfortablu "rezervi" infekcijas otrajam vilnim rudenī. "Ja tas neradīs lielas problēmas, tad IKP kritums šogad būs mazāks," sacīja Strautiņš. 

Viņš arī atzīmēja, ka Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par 8,6% ir ticama, taču apšaubāms šķiet SVF pieņēmums, ka Latvijas ekonomika šogad saruks straujāk nekā eirozonā. "Drīzāk būs otrādi," sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka Rietumeiropas ekonomiku var salīdzināt ar modernu sporta mašīnu, kas var sasniegt lielu ātrumu uz perfekta ceļa, taču tā var "uzsēsties" uz nelīdzenumiem. 

"Latvijas ekonomika ir drīzāk kā lēnāk braucošs džips, kas turpretim var tikt cauri gandrīz jebkam. Šādā brīdī nāk par labu arī salīdzinoši zemais valsts un privātā sektora parādu līmenis Latvijā. Saskaņā ar "Eurostat" provizoriskajiem datiem, Eiropas Savienības (ES) kopprodukts pirmajā ceturksnī ceturkšņa laikā samazinājās par 3,8%, bet gada laikā - par 3,3%, tātad krietni vairāk nekā pie mums," minēja Strautiņš. 

Viņš atzīmēja, ka Latvijā lielāka daļa rūpniecības izejvielu ir vietējas - lauksaimniecības, mežsaimniecības, vietējās ieguves rūpniecības produkti. Metālapstrādes un mašīnbūves vērtības ķēžu sākumpunkts daudzos gadījumos ir vienkārši standarta tērauda produkti, kurus var nopirkt no dažādiem piegādātājiem. Iedzīvotāju blīvums Latvijā ir zemāks. "Visi šie apstākļi normālā situācijā ir drīzāk nelabvēlīgi, piemēram, mazāka iesaiste sarežģītās globālās pievienotās vērtības ķēdēs nozīmē zemākus ienākumus ekonomikai labvēlīgā periodā. Taču vienkāršībai ir priekšrocības brīdī, kad atklājas skaistu un sarežģītu lietu trauslums," sacīja Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja - kā jau bija gaidāms, Covid-19 vīrusa izplatība ir izraisījusi smagāko krīzi pasaules ekonomikā kopš lielās depresijas un tā sekas jau jūtamas arī Latvijas ekonomikā. 

Vienlaikus viņš minēja, ka Latvijas IKP kritums pirmajā ceturksnī par 1,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ir lielākais ekonomikas kritums Latvijā kopš 2010.gada, taču tas neatspoguļo šī brīža Latvijas ekonomikas realitāti, jo vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi Latvijā un lielā daļā Eiropas tikai ieviesti tikai marta vidū, un tuvākajos mēnešos ekonomikas rādītāju kļūs būtiski sliktāki. 

"Tas, ka Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska un šogad gaidāma spēcīga recesija jau kādu laiku ir skaidrs. Tomēr, manuprāt, ir pamatotas cerības, ka ekonomikas lejupslīde šoreiz būs mazāka nekā iepriekšējā krīzē un arī atkopšanās varētu notikt ātrāk. Informācija par satiksmes intensitāti un cilvēku pārvietošanos liecina, ka ierobežojumi ekonomikai Latvijā līdz šim ir bijuši mazāki nekā citur un arī pirmā ceturkšņa IKP kritums Latvijā ir bijuši mazāks nekā eirozonā kopumā. Arī maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņa kritums Latvijā šobrīd nav lielāks kā, piemēram, Skandināvijā," teica Āboliņš. 

Viņš arī atzīmēja, ka valsts iespējas palīdzēt ekonomikai šoreiz ir daudz lielākas nekā 2008.gadā. Baltijas valstīs līdz šim izziņoto ekonomikas atbalsta programmu apmērs ir robežās no 3,5% līdz 5% no IKP. "Tā ir liela atšķirība no 2009.gada, kad ekonomikas lejupslīdes laikā Baltijas valstis mazināja savus izdevumus, taču šogad Baltijā gaidāms būtisks valsts izdevumu kāpums. Arī citu valstu valdības un centrālās bankas ekonomikas atbalstam īsteno bezprecedenta fiskālos, kā arī monetāros stimulus. Tas palīdzēs amortizēt ekonomikas lejupslīdi un veicinās atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē kopumā," pauda Āboliņš.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka par precīzām prognozēm runāt ir ļoti grūti, jo ekonomikā šobrīd nezināmo ir vairāk nekā zināmo - atkopšanās būs atkarīga no vīrusa sekmīgas ierobežošanas. 

"Cik ātri izdosies vīrusu ierobežot? Vai gaidāmi nākošie vīrusa uzliesmojuma viļņi? Kāds ir ilgtermiņa risinājums? Kad varēsim atgriezties pie iepriekšējās dzīves? Vai dzīve pēc krīzes būs tāda pati kā pirms? Pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu par pašu vīrusu un modernā pasaules ekonomika ar šādu situāciju iepriekš nav saskārusies. Uz šo nenoteiktību savās jaunākajās ekonomikas prognozēs norāda arī SVF, kura ieskatā, pat ja vīrusa uzliesmojumu sekmīgi izdotos ierobežot šā gada otrajā pusē, pasaules ekonomikas izlaide šogad samazinātos par 3%," teica Āboliņš.

Viņš minēja, ka Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītāji aprīlī un dažādi īstermiņa ekonomikas indikatori liek domāt, ka IKP kritums otrajā ceturksnī varētu būt 8-10% robežās. 

"Iespējams jau maijā varēsim sākt mazināt ierobežojumus ekonomikā, taču ļoti strauju atkopšanos es nesagaidu. Aprīlī noskaņojums būtiski pasliktinājies arī ar krīzi tieši nesaistītajās nozarēs, piemēram, būvniecībā un rūpniecībā, savukārt iedzīvotāju aptaujas dažādās valstīs liek domāt, ka cilvēki būs ļoti piesardzīgi arī pēc ierobežojumu mīkstināšanas. Tas nozīme, ka pilnīga ekonomikas atkopšanās būs iespējama tikai kad cīņā pret vīrusu tiks rasts ilgtermiņa risinājums, visticamāk, vakcīna," minēja Āboliņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Uz augšu