Covid-19 noteiktie ierobežojumi ekonomikai izmaksā 2-3% no IKP mēnesī; precīzas izmaiņas grūti prognozēt (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Foto: Jānis Škapars/TVNET

Galvenie ekonomiskie riski Latvijai saistīti ar Eiropas kopējo atgūšanos no Covid-19 krīzes, uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja, ka Covid-19 krīzes dēļ ieviestie ierobežojumi valsts ekonomikai mēnesī izmaksā aptuveni divus trīs procentpunktus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Tā kā līdz šim esam kā valsts tikuši visai labi galā ar vīrusa ierobežošanu un uzņēmumi var strādāt, galvenie riski nāk no ārpuse - cik ātri Eiropa tiks galā," skaidroja Centrālās bankas vadītājs.

Viņš gan uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti grūti prognozēt precīzas IKP izmaiņas, kas radīsies Covid-19 krīzes dēļ, gan pieļaujot, ka gada otrajā pusē ekonomika varētu sākt atgūties, ja vien netiks piedzīvots viļņveidīgs ekonomikas kritums.

Kazāks mudināja nesteigties ar pašreizējo atbalsta mehānismu pārtraukšanu, steidzoties ieviest pēckrīzes atbalsta pasākumus.

"Nevajadzētu pārāk ātri aizskriet uz priekšu. Domāju, ka nudien nav tā, ka, ja atceļas epidemioloģiskie ierobežojumi, tad beidzas krīzes atbalsta mehānismi un paliek tikai pēckrīzes atbalsta mehānismi. Domāju, ka kādu laiku tiem ir jāpārklājas. Eksportētājiem, ja ārzemēs nemazināsies ierobežojumi, atbalsts būs nepieciešams," teica eksperts.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu