Populisms vai reāla izstāšanās jeb ko nozīmē Igaunijas ministra izteikumi "Rail Baltica" projektam

Rail Baltica/Publicitātes

FOTO: Rail Baltica/Publicitātes

Svētdien Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme, kurš ir arī Igaunijas labēji populistiskās partijas (EKRE) līderis, paziņoja, ka dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekts netiks turpināts. Vai tas nozīmē Igaunijas izstāšanos no projekta un kāda nākotne gaida “Rail Baltica”, portālam TVNET skaidroja projekta īstenotāji Latvijā un Satiksmes ministrija.

Projekta “Rail Baltica” īstenotājs Latvijā ir uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Tā valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris portālam TVNET norādīja, ka, visticamāk, izskanējušais Igaunijas iekšlietu ministra viedoklis ir politiski motivēts.

“Igaunijas valdība pilnībā atbalsta “Rail Baltica” projektu, kas Igaunijā jau ir sasniedzis būvniecības fāzi. Ar kolēģiem no Igaunijas norit intensīva un konstruktīva sadarbība, attīstot Rail Baltica savienojumu, lai radītu jaunu ekonomikas koridoru. Zināms, ka Baltijas valstu valdības ir apņēmušās īstenot “Rail Baltica”, novērtējot tā ilgtermiņa nozīmi,” tā Vingris.

Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norāda, ka šī projekta īstenošana ir noteikta dažādos starptautiskos līgumos.

“”Rail Baltica” projekta ieviešana un darbības uzsākšana 2026. gadā ir noteikta vairākos starptautiska līmeņa dokumentos, tajā skaitā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministru parakstītajā starpvaldību līgumā, kuru 2017. gadā ratificēja visu triju Baltijas valstu parlamenti,” saka Merirands.

Vingris atgādina, ka Latvijā arī ārkārtas situācijas apstākļos attālināti notiek intensīva projektēšana.

“Ir pilnībā izstrādāti tehniskie risinājumi, un jau tuvākajās dienās sāksies būvniecības konkursa 2. posms par tiesībām būvēt “Rail Baltica” staciju un infrastruktūru starptautiskajā lidostā “Rīga”,” saka Vingris.

Viņš piebilst, ka jau veikti 35% no projektēšanas darbiem “Rail Baltica” centrālajai stacijai un šogad plānots sākt pirmos būvdarbus.

“Projekta mērķi un termiņi nav mainījušies,” piebilst Vingris.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks skaidro, ka Igaunijas dalības intensitāte projektā nav mainījusies, arī tās nosacījumi paliek nemainīgi gan attiecībā uz veicamajiem darbiem, gan nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu.

“Kā zināms, “Rail Baltica” projekts Igaunijā tiek īstenots atbilstoši plānotajam. Tāpat Igaunija aktīvi atbalstījusi “Rail Baltica” kā ES stratēģiski svarīgu infrastruktūras projektu finansējuma piesaistei nākamā Eiropas daudzgadu budžeta periodā,” saka Merirands.

Viņš piebilst, ka “Rail Baltica” projekta ieviesēji ievēro noteiktos ierobežojumus Covid-19 pandēmijas izraisīto risku ierobežošanai, pielāgojoties nepieciešamo darbu veikšanai ārkārtējā situācijā.

Iepriekš vēstīts, ka svētdien Igaunijas radiostacijas "Tres" raidījumā iekšlietu ministrs un EKRE līderis Marts Helme teica, ka "īstenībā "Rail Baltica" tālāk nevirzīsies. Jā, tiek pirkta zeme, kaut kādi tipi sēž un saņem normālu algu, taču īstenībā projekts stāv uz vietas."

Viņš arī apgalvoja, ka "Rail Baltica" projekts esot apstājies EKRE pretdarbības dēļ. "Un tas lielā mērā ir pateicoties mums, mēs to apturējām," teica EKRE līderis.

Marta Helmes dēls, EKRE priekšsēdētāja vietnieks un finanšu ministrs Martins Helme šajā radioraidījumā sacīja, ka saistībā ar "Rail Baltica" tiek īstenoti Igaunijai vajadzīgi projekti.

""Rail Baltica" ietvaros tiek darītas lietas, kuras jebkurā gadījumā nāk par labu ekonomikai. Iztērētā nauda izmantota viaduktu būvniecībai un tramvaja līnijai Tallinā. Pat ja atlikusī "Rail Baltica" [projekta] daļa netiks īstenota, tad šī tramvaja līnija uz lidostu, manuprāt, ir laba ideja," teica Martins Helme.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rakstīja: "Projekts turpinās, un igauņi ir tā aktīvākie atbalstītāji dažādos formātos.” Tādējādi šie izteikumi tiek vērtēti kā iekšpolitiskā retorika, kas neattiecas uz projektu, bet gan uz valdošās koalīcijas šūpošanu.

Pirmdien Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja, ka "Rail Baltica" projekts ir svarīgs gan Igaunijai, gan Baltijas valstīm kopumā un visai Eiropas Savienībai (ES), un viņa valdība strādā, lai tas tiktu pabeigts.

"Nav no svara, kādā krāsā ir kaķis, ja vien tas ķer peles," viņš ierakstījis sociālajā tīklā "Facebook". "Mana valdība un visi tās ministri strādā pie tā, lai "Rail Baltica" tiktu pabeigts, par ko tika panākta precīza vienošanās, veidojot koalīciju."

""Rail Baltica" izbūve ir ļoti svarīga gan Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, gan visai Eiropas Savienībai," uzsvēris Igaunijas valdības vadītājs, piebilstot, ka jau trešdien apspriedīs šo jautājumu ar abu pārējo Baltijas valstu premjeriem.

"Baltijas valstu starpā esam vienojušies pastāvīgi raudzīties, lai šī mums un visam reģionam svarīgā satiksmes artērija noteikti tiktu pabeigta nākamā ES budžeta ietvaros," viņš norādījis. "Vienlaikus uzskatu par svarīgu, lai šie valdības locekļi veiktu reālu darbu un ieguldītu pūliņus to mērķu sasniegšanai, par kuriem esam vienojušies, nevis kultu tukšus salmus, cīnītos ar vējdzirnavām un sētu šaubas par saistībām, kuras mēs kopīgi esam uzņēmušies."

"Rail Baltica" projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Uz augšu