Pirmo reizi novērots, kā smadzenes miegā atkārto dienā piedzīvoto (1)

Izmantojot smadzeņu-datora saskarni, pētnieki varēja novērot, kā smadzenes miegā atkārto neironu signālu virknes, kas bija apgūtas dažas stundas agrāk, dalībniekam esot nomodā. 

Miega laikā smadzenes strādā, lai konsolidētu un organizētu atmiņas. Tas ir pierādīts dažādos pētījumos un eksperimentos ar dzīvniekiem, kad zinātnieki novēroja aktivitātes palielināšanos individuālos neironos, kamēr dzīvnieks guļ. 

“Neironu līmenī atmiņu atkārtota “atskaņošana” varētu būt atmiņu konsolidācijas pamatā,” komentēja pētniece Beāta Jarosiviča, kas piedalījās klīniskajos eksperimentos šī pētījuma kontekstā. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell Reports”. 

Izdevumam “Newsweek” viņa pastāstīja, ka iepriekš cilvēku smadzenēs ir novērota lielāka aktivitāte, kad viņi aizmiguši, tomēr atmiņu atkārtota “atskaņošana” novērota pirmo reizi. 

Eksperimentos zinātnieku komanda divu brīvprātīgo dalībnieku smadzenēs implantēja elektrodus, lai galvenokārt noskaidrotu, kā atjaunot komunikāciju, kontroli un neatkarību cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem. Tomēr pētījums sniedza arī unikālu iespēju spert nozīmīgus soļus smadzeņu darbības izzināšanā. 

Eksperimentos dalībniekiem bija jāspēlē vienkārša videospēle, kurā dažādās sekvencēs un krāsās iedegās gaismas paneļi. Šīs sekvences dalībniekiem bija jācenšas pēc tam atkārtot, izmantojot savu prātu. Spēles laikā zinātnieki novēroja dalībnieku smadzeņu aktivitāti. Vēlāk dalībniekiem tika lūgts atbrīvoties, aizvērt acis un gulēt, ja viņi sajūt tādu vēlmi. Tajā laikā šīs sekvences tika atkārtotas. 

Kad zinātnieki novēroja smadzeņu aktivitāti atpūtas laikā, atklājās, ka neironi atkārto sekvences, kas tika atskaņotas spēles laikā. Jarosiviča saka, ka, pēc zinātnieku domām, šis ir pirmais pierādījums, ka cilvēku smadzenes atpūtas laikā atkārto atmiņas. 

“Šis pētījums atbalsta iespēju, ka uz atkārtošanu balstīti atmiņu konsolidācijas mehānismi, kas ir aktīvi pētīti dzīvniekos, ir klātesoši arī cilvēku smadzenēs. Labāk izprotot atmiņu konsolidācijas fundamentus, mēs ceram radīt labākas ārstniecības metodes cīņā ar, piemēram, Alcheimera slimību,” stāstīja Jarosiviča. 

Tomēr arī šis pētījums nav bez saviem trūkumiem. Eksperiments tika veikts tikai ar diviem dalībniekiem, kā arī nav skaidrs, kā mācīšanās intensitāte ir saistīta ar “atskaņošanas” intensitāti. Nākotnes pētījumos dalībniekiem pēc snaudas vajadzētu lūgt vēlreiz spēlēt minēto videospēli.