Ungārija zaudē demokrātiskas valsts statusu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans FOTO: LETA

Ungārija vairs nav uzskatāma par demokrātisku valsti, un Polija ir tā paša ceļa, norādīts organizācijas "Freedom House" trešdien publicētajā ziņojumā.

Ikgadējā "Nations in Transit" ziņojumā analizētas 29 Centrāleiropas, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstis, tai skaitā arī Latvija.

Pētījuma autori 2020.gada izlaidumā apraksta "šokējošu demokrātijas noārdīšanos" reģionā, kur pašlaik ir mazāk demokrātisku valstu nekā 1995.gadā, kad iznāca pirmais ziņojums.

Ungārija pētījumā tagad klasificēta ne vairs kā daļēji konsolidēta demokrātija, bet gan hibrīdrežīms. Ungārijas statuss mainīts, reaģējot uz premjerministra Viktora Orbāna daudzkārtējiem uzbrukumiem demokrātiskajām institūcijām un normām.

To vidū ir tāda likuma pieņemšana, kas ļauj valdībai izdot rīkojumus, apejot citas valsts institūcijas. It kā Covid-19 dēļ pieņemtais likums ir spēkā uz nenoteiktu laiku. Tas "vēl vairāk izgaismojis Orbāna režīma nedemokrātisko raksturu", norāda pētījuma autori. Viņi piebilst, ka Ungārija iekritusi autokrātismā straujāk nekā jebkura cita pētītā valsts.

No Ungārijas tālu neatpaliek arī Polija, kur valdošā partija "Likums un Taisnīgums" (PiS) uzbrūk tiesu sistēmai, uzsvērts pētījumā.

"Ne Polija, nedz arī Ungārija nav saskārušās ar atbildes reakciju uz likuma varas vājināšanu, turklāt Ungārijā valdošā partija "Fidesz" vēl joprojām ietilpst Eiropas Parlamenta lielākajā partiju grupā - Eiropas Tautas partijā," norādīts pētījumā. 

Demokrātisku valstu statusu zaudējušas arī Serbija un Melnkalne, kuras to sasniedza 2003.gadā. "Freedom House" norāda, ka Balkānos un citviet liela destabilizējoša ietekme bijusi ārvalstu aktivitātēm.

"Ķīna sākusi ambiciozu ārpolitiku praktiski visās 29 reģiona valstīs līdztekus Krievijas ilgstošajai ļaunprātīgās ietekmes kampaņai," teikts ziņojumā. "Sji Dzjiņpina režīms propagandē nevis savu vienas partijas modeli, bet gan savu ietekmi, izmanto [citu valstu] institucionālo vājumu un mēģina iespraukties korumpētās politiskajās un ekonomiskajās struktūrās."

"Freedom House" reitingā Latvija un pārējās Baltijas valstis ierindotas augstākajā kategorijā - kā konsolidētas demokrātijas. Latvija tajā atzīta par trešo spēcīgāko demokrātiju reģionā pēc Igaunijas un Slovēnijas.

Uz augšu
Back