ASV federālās struktūras sākušas izmeklēšanu par bruņojuma kontrabandu pret bijušo ASV īpašo uzdevumu vienību karavīru Džordanu Gudro, kurš uzņēmies atbildību par neveiksmīgo militāro operāciju Venecuēlā, pavēstīja vairākas pašreizējās un bijušās ASV tiesībsargājošo struktūru amatpersonas.
Izmeklēšana pret Gudro atrodas sākuma stadijā, un nav skaidrs, vai tās rezultātā tiks izvirzītas apsūdzības, sacīja viena no amatpersonām.
Jau pēc tam, kad neliela Gudro konsultētu brīvprātīgo kaujinieku vienība svētdien uzsāka neveiksmei lemto operāciju, lai gāztu Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, Gudro nācis klajā ar vairākiem pretrunīgiem izteikumiem, un saistībā ar tiem ir sākta izmeklēšana.
ASV Kongresa locekļi lūguši Valsts departamentu paskaidrot, vai tas ir zinājis par Gudro plāniem, kā arī pauduši bažas, ka pārkāpti likumi par bruņojuma piegādēm.
Gudro un atvaļinātais Venecuēlas armijas ģenerālis Klivers Alkala plānojuši Kolumbijā slepenā nometnē apmācīt vairākus desmitus Venecuēlas armijas dezertieru operācijai pret Maduro, konstatēts ziņu aģentūras "Associated Press" pētījumā, kas tika publicēts vēl pirms neveiksmīgās operācijas.
ASV piedāvājušas 15 miljonus dolāru par informāciju, kas var novest pie Maduro aizturēšanas vai notiesāšanas.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija martā Maduro apsūdzēja narkoterorismā.
Gudro apgalvo, ka viņu nolīdzis Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido, kuru ASV atzinušas par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Kā pierādījumu saviem apgalvojumiem viņš demonstrēja astoņu lappušu līgumu, uz kura, kā noprotams, ir Gvaido paraksts.
Opozīcijas līderis līdz šim atteicies apstiprināt, vai paraksts uz "vispārējās vienošanās par pakalpojumiem" ir autentisks.
Maduro paziņojis, ka svētdien noticis iebrukumus Venecuēlā ar nolūku viņu nogalināt, un aizturēti astoņi algotņi, kas tajā piedalījušies un ieradušies kuteros no Kolumbijas. Viņu vidū ir arī divi ASV pilsoņi - 34 gadus vecais Lūks Denmens un 42 gadu vecais Eirens Berijs, kuri agrāk karojuši Irākā un Afganistānā.
Savukārt Venecuēlas ģenerālprokurors Tareks Viljams Sābs žurnālistiem sacīja, ka "nolīgti algotņi" parakstījuši līgumu par 212 miljoniem ASV dolāru ar opozīcijas līderi Huanu Gvaido un ka darījumā izmantoti naudas līdzekļi, kas "nozagti" no Venecuēlas valsts naftas uzņēmuma PDVSA.
ASV noteikušas sankcijas PDVSA un atļāvušas Gvaido izmantot PDVSA Hjūstonā bāzētās struktūras "Citgo" iesaldētos aktīvus.
Gvaido preses pārstāvji pirmdien izplatīja paziņojumu, noliedzot apsūdzības un uzstājot, ka Gvaido neesot nekādu līgumu ar privātām apsardzes firmām.
Gudro savukārt norādīja, ka Gvaido neesot pildījis savu līguma pusi, tomēr bijušais ASV "zaļo berešu" karavīrs nolēmis īstenot nepietiekami finansēto operāciju.
Maduro trešdien sacīja, ka abi amerikāņi, kas Venecuēlā nule kā aizturēti neveiksmīgas algotņu operācijas laikā, tiks tiesāti Venecuēlā.
ASV liegšanās, ka tās nav iesaistītas algotņu operācijā Venecuēlā, neizklausās pārliecinoša, trešdien paziņojumā norādīja Krievijas Ārlietu ministrija.
"Vašingtonas paziņojumi, ka tai nav nekāda sakara ar to, kas pēdējo dienu laikā noticis Venecuēlā, nav pārliecinoši," teikts paziņojumā.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo trešdien solīja, ka ASV izmantos visus instrumentus, lai atbrīvotu abus Venecuēlā aizturētos Savienoto Valstu pilsoņus.
ASV prezidents Donalds Tramps noliedzis, ka Savienoto Valstu valdībai būtu saistība ar incidentu Venecuēlā, kurā aizturēti divi ASV pilsoņi un kuru Venecuēlas valdība nodēvējusi par iebrukumu nolūkā nogalināt valsts kreiso prezidentu Maduro.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)