Latvija kopā ar pārējo šodien Eiropu piemin Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu.
Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien individuāli noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos. Pieminot Nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus, Kariņš noliks ziedus Brāļu kapos plkst.11.45.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēs Tukuma novada Džūkstes pagastu, lai plkst.12 noliktu vainagu Otrā pasaules kara Vācijas un Padomju armijas karavīru kapos.
Kā norādīja ministra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Emīls Dobrājs, Otrā pasaules kara Vācijas un padomju armijas karavīru kapos guldīti abās pusēs kritušie karavīri, tostarp arī Latvijas pilsoņi.
Pēcpusdienā amatpersonas piedalīsies svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā Lestenes Brāļu kapos.
"1945.gada 8.maijs ir diena, kad Eiropā un Latvijā beidzās Otrais pasaules karš un noslēdzās laiks, kad latvieši tika spiesti cīnīties frontes pretējās pusēs. Tomēr nacisma sagrāves dienā uzvarētāju nebija. Otrais pasaules karš iznīcību un postu nesa visām tajā ierautajām nācijām un tautām," uzsvēra aizsardzības ministrs.
Lai kopīgi pieminētu visus Latvijas zemē kritušos karavīrus, Pabriks ir aicinājis kopā ar viņu nolikt ziedus arī Vācijas un Krievijas vēstniekiem. "Mēs nekarojam pret kritušajiem un nešķirojam tos pēc valstiskās piederības," akcentēja Pabriks.
Otrā pasaules kara laikā Lestenes un Džūkstes apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas, kas noslēdzās 1945.gada janvāra sākumā. Šajās kaujās pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības: Vācijas Bruņoto spēku sastāvā iekļautā latviešu 19.grenadieru divīzija un 106 grenadieru pulks, un 130.latviešu strēlnieku korpuss ar divām divīzijām, kas bija Padomju Savienības Sarkanās armijas sastāvā.
8.maijs jeb Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena ir diena, kad Eiropas un citas pasaules tautas atceras aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju. Otrais pasaules karš sākās 1939.gada 1.septembrī, bet Latvijā kara darbība sākās 1941.gada 22.jūnijā. Karastāvoklis bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs un tas prasīja vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto.
1945.gada 8.maijā Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990.gada 4.maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991.gada 21.augustā.
1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.
1985.gadā tika pieņemts lēmums 9.maiju svinēt kā "Eiropas dienu". Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004.gada 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.