/nginx/o/2018/11/12/11568564t1hc9ad.jpg)
“Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) māju iekšējo siltumtīklu tehnisko apkopi pēdējos pāris gadus veic pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”, kas pēc uzvaras iepirkuma konkursā to pārņēma no “Rīgas siltuma”. “Rīgas namu pārvaldniekā” nesen veiktajā auditā tika vērtēts arī šis iepirkums un tā rezultātā noslēgtais 24 miljonus eiro vērtais pakalpojuma līgums, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Viens no audita secinājumiem: pret “Siltumserviss Rīga” saskatāma neizskaidrojama pretimnākšana, jo RNP ilgstoši nav piemērojis pilnsabiedrībai līgumsodus par kavēšanos apkalpotajās ēkās ieviest automatizēto sistēmu. Neiekasētā summa varētu pārsniegt 700 tūkstošus eiro.
Konkursu par daudzdzīvokļu ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkalpi “Rīgas namu pārvaldnieks” izsludināja 2016.gada rudenī pēc Valsts kontroles sniegtā ieteikuma. Līdz tam to 20 gadus nodrošināja daļēji pašvaldībai, daļēji valstij piederošā akciju sabiedrība “Rīgas siltums”. Pēc nolikuma grozījumiem un pārsūdzībām bagāta un ilga procesa “Rīgas siltums” konkursā zaudēja. Uzņēmums paziņoja, ka būs spiests masveidā atlaist darbiniekus, un apstrīdēja “Rīgas namu pārvaldnieka” un Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus tiesā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, taču tagad “Rīgas siltuma” kasācijas sūdzība ir Augstākās tiesas Senātā.
“Vēl nav nozīmēts tiesas datums, bet, nu, tad redzēsim, kā tālāk virzīsies šī lieta,” stāsta AS “Rīgas siltums” valdes loceklis Uģis Osis. “Balstoties uz šo RNP lēmumu, mums bija jāpārtrauc līgumattiecības ar “Rīgas namu pārvaldnieku” un mēs bijām spiesti reorganizēt šo savu ēku iekšējo sistēmu apkalpes struktūru. Un tā rezultātā bija jāatlaiž, bijām spiesti atlaisti 166 darbiniekus.”
Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”, kuru veido četri privātuzņēmumi – SIA “Adapteris”, SIA “Alpex”, SIA “LEP Energy” un SIA “SB”.
Ar RNP 2017.gada septembrī noslēgtais līgums paredz, ka tas ir spēkā piecus gadus. Ātrāk tas var beigties, ja būs apgūta līguma summa: 24 miljoni eiro bez PVN jeb 29 miljoni eiro ar PVN.
Visām Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām Rīgas dome pērn uzdeva veikt neatkarīgus auditus. RNP saviem auditoriem lūdza pievērst uzmanību arī lielajiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Starp tiem bija arī “Siltumserviss Rīga”. No auditoriem saņemtā informācija liecina, ka “Rīgas namu pārvaldniekā” nav kontrolēts kāds līguma aspekts – automatizētās nolasīšanas sistēmas ieviešana, “de facto” atzīst RNP pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis: “Situācija ir tāda, ka man nesaprotamu iemeslu dēļ un valdei kopumā nesaprotamu iemeslu dēļ, izskatās, ka ir bijis pamats piemērot līgumsodu, un tas nav darīts.”
“Atnākot pirmo dienu šeit, es lūdzu, lai man iesniedz katru rītu avārijas atskaites, kādi avārijas darbi ir bijuši. Tai skaitā, tātad, redzot, vai “Siltumserviss [Rīga]” apkalpo šīs siltumapgādes sistēmas, citas firmas apkalpo atkal citas. Un viena no regulārajām sūdzībām, kas ir cilvēkiem: vai tiek regulēts šis siltums – vai par karstu, vai par aukstu. Un katrā atskaitē, vismaz lielā daļā norādīts, ka tas noticis attālināti. Līdz ar to tad man tiešām bija pārsteigums, ka, izrādās, šie dokumenti, kas apliecinātu, ka sistēma ir uzstādīta, nav iesniegti,” stāsta Saulītis.
“Siltumserviss Rīga” juridiskā adrese reģistrēta Maskavas ielā, tās biedra SIA “Adapteris” avārijas bāzē. SIA “Adapteris” ir biedrs arī pilnsabiedrībā “Infra AB”, kurai ar “Rīgas namu pārvaldnieku” pēdējos gados noslēgti vairāki miljonus vērti līgumi par avārijas darbiem un cauruļvadu nomaiņu. SIA “Adapteris” īpašnieks un vadītājs Tengizs Adamjancs auditoru atklāto sarunā ar “de facto” apšauba: “Pirmkārt, visas sistēmas ir uzstādītas laikā. Tur to līgumsodu piemērošana – tā ir tāda ļoti nosacīta iespēja, teiksim. Tika viss 2018.gadā līdz jūnijam, visas sistēmas uzstādītas. Mums ir visi pierādījumi, mums ir viss. Datu bāzē var apskatīties tie, kuriem ir piekļuve sistēmai. Viņi var apskatīties, kuros mēnešos tās ir uzstādītas, pa datumiem. Tā kā – kaut ko piemērot vai nepiemērot – tas nav mans jautājums. (..) To, ka RNP nepārbaudīja vai nepiefiksēja, tā vairs nav mūsu lieta. Tā jau ir viņu atbildības sfēra.””
Saulītis, kas RNP pagaidu valdi vada kopš pagājušā novembra, gan uzsver, ka pierādījumu iesniegšana ir “Siltumserviss Rīga” pienākums: “Uzstādīts ir viena lieta, bet tā ir sistēma, kurā ir viss komplekss, kurā ir paredzēta attālināta gan nolasīšana, gan vadīšana. Un šī sistēma mums nav nodota. Ir, cik mums ir zināms, vienā iecirknī uzstādīta gandrīz pilnībā, bet arī tur ir jautājums par tās nodošanu mums. Un pārējos gadījumos vienkārši dokumentu nav un ir, teiksim, kā tas saucas, demo versija.”
Saulītis stāsta, ka par “Siltumserviss Rīga” līguma kontroli atbildējuši RNP darbinieki, kas vai nu vairs nestrādā, vai arī ir atstādināti un ar uzņēmumu nekomunicē. Kā ziņots, neilgi pēc Valsts policijas ziemā veiktajām kratīšanām
kriminālprocesā par liftu apkalpošanas līgumu no amata tika atstādināts RNP Tehniskās pārvaldes direktors Edgars Akmens.
Automatizētās sistēmas ieviešanas ātrums bija viens no nosacījumiem, kas tika ņemts vērā pakalpojuma iepirkuma konkursā. Saulītis domā, ka iepirkuma rezultātu grozīšana šobrīd ir nokavēta, tomēr neizslēdz, ka te varētu būt darbs izmeklētājiem: “Ja līgumu nevar izpildīt un tas nav izpildīts, tad tomēr te ir arī jautājums, kā šīs priekšrocības ir negodīgā ceļā iegūtas. Ja viens no nosacījumiem ir bijis, ka šī sistēma ir ļoti īsā termiņā, trīs mēnešu laikā jāuzstāda, un tas ir viens no nosacījumiem... (..) Es neizslēdzu, ka gala pārbaudes rezultātā mēs nodosim šo informāciju tiesībsargājošajām institūcijām. Jo tas ir tāds vairāk jautājums, kādā veidā iegūtas šīs iepirkuma tiesības.”
Auditā vērtēta arī RNP darbinieku saistība ar “Siltumserviss Rīga”. Auditori konstatēja, ka iepirkuma dokumentos kā būvdarbu vadītājs parādās RNP Finanšu pārvaldes direktores Noras Birkenas vīrs. Tomēr pats Ilmārs Birkens, kurš ir sertificēts siltumapgādes sistēmu būvdarbu vadītājs uzsver, ka ar šo projektu nav strādājis un pat nav uzrunāts par dalību tajā. Par savu vārdu dokumentos viņš uzzinājis tikai nesen.
“Visticamāk, ka vismaz manas personas iesaiste šai iepirkumā bija nepieciešama tikai tamdēļ, lai nosegtu šo tehnisko prasību izpildi. Visticamāk, ka iepirkumu komisija neizvērtēja šo dokumentu autentiskumu un nepārbaudīja, vai šim konkrētajam apakšuzņēmējam – personu apvienībai – ir vispār kaut kādas cerības vai pretenzijas uz tādiem speciālistiem,” sašutis ir Birkens.
“Siltumserviss Rīga” biedra SIA “LEP Energy” valdes loceklim Aleksandram Popovam gan ir šķietami nevainīgs skaidrojums par notikušo – sarunas par Birkena piesaistīšanu bijušas ar firmu, kurā viņš strādā. “Tikai uz konkursa stadiju mēs prasījām no saviem partneriem, lai viņi mums var piedāvāt darbu vadītājus, kas var parakstīt apliecinājumu par to, ka, ja būs konkurss vinnēts, tad viņi var būt pieņemti tur kaut kādā lomā. Bet sakarā ar to, ka mūsējiem dalībniekiem bija vairāk nekā nepieciešams būvdarbu vadītāju un visas pārējās prasības, sakarā ar to mēs neaicinājām no citām organizācijām cilvēkus,” apgalvo Popovs.
Popovs, kurš pēdējo trīs gadu laikā divos ziedojumos atvēlējis 3700 eiro ilgstoši Rīgas domē valdījušajai partijai “Saskaņa”, uzsver, ka nekā citādi ar politiku nav saistīts – ne pats, ne viņa radinieki.
Tikmēr pavisam tieša saistība ar “Siltumserviss Rīga” dalībnieci SIA “SB” ir RNP Juridiskās pārvaldes darbiniecei Zanei Skrūskopai, kostatēja auditori. RNP viņa strādā kopš 2018.gada rudens, bet pirms tam bijusi SIA “SB” juriste un prokūriste, kas pārstāvēja uzņēmuma intereses arī attiecībā uz dalību pilnsabiedrībā. “SB” valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Skrūskops ir viņas tēvs.
Sarunai ar “de facto” Skrūskopa nepiekrita, bet pēc RNP preses sekretāra iesaistīšanās atsūtīja atbildes rakstiski: “(..) Manā atbildības sfērā ietilpstošā specifika RNP, kas skar nekustamo īpašumu nomas jautājumus, nekādā veidā nav bijusi saistīta ar jautājumu loku, kas skartu SIA “SB” vai PS “Siltumserviss Rīga” darbības jomas, tostarp ne uzraudzība, ne izpildes kontrole. Šāda veida interešu konflikti nav pieļaujami! (..) Uz vakances konkursu RNP pieteicos, jo pašvaldības uzņēmums ar savu sarežģīto un duālo statusu ir uztverams kā nopietns izaicinājums ikvienam Latvijā praktizējošam juristam. (..)”
To, ka Skrūskopa ar “Siltumserviss Rīga” līguma uzraudzību nav saistīta, apliecina arī Saulītis. Taču tas, kāpēc viņa tika pieņemta darbā, neesot jautājums viņam: “Par to jums ir jājautā cilvēkiem, kas ar to nodarbojās. Es tajā laikā šeit nestrādāju...” Vaicāts, vai ar to viņš domā iepriekšējo RNP valdi, Saulītis bilst: “Es domāju, ka pat ne valde. Man sāk izskatīties, ka šeit nevis valde vadījusi šo kantori, bet citi ļaudis.”
Viens no ilggadējiem RNP valdes padomniekiem bija vairāku sasaukumu Rīgas domnieks Valērijs Petrovs, kurš kopā ar trim domubiedriem pirms gada atstāja “Saskaņu” un tagad ir partijas “Alternative” vadītājs. Petrovu ilgstoši nevarēja atlaist, jo viņš bija atvaļinājumos, taču nesen viņa darba tiesiskās attiecības ar “Rīgas namu pārvaldnieku” ir pārtrauktas.