Jauni pierādījumi par to, ka uz Marsa reiz plūdušas straujas upes (1)

Šis atklājums var sniegt jaunas vēsmas zinātnieku centienos uz Sarkanās planētas atrast senas dzīvības pēdas. 

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, zinātnieki izanalizēja jaunus augstas izšķirtspējas Marsa attēlus, kas uzņemti ar uz Marsa izlūkošanas orbitālā aparāta esošo “HiRISE” kameru. 

“Diemžēl mums pagaidām nav iespējas izkāpt uz Marsa un aplūkot detaļas smalkāk, tomēr pārsteidzošā Marsa nogulumiežu līdzība ar uz Zemes sastopamajiem nogulumiežiem atstāj maz vietas tīrai iztēlei,” komentēja pētījuma galvenais autors Frančesko Salese.

Pētnieki pārveidoja uzņemtos attēlus “Hellas” baseina 3D topogrāfiskajās kartēs, kas ir viens no lielākajiem trieciena krāteriem visā Saules sistēmā. Viņi atklāja aptuveni 200 metru augstu un 1,5 kilometru platu nogulumiežu slāni, rakstīts izdevumā “New Scientist”. 

“Lai veidotos 200 metru biezs nogulumiežu slānis, ir nepieciešami apstākļi, kuros ilgu laiku eksistē nozīmīgs šķidra ūdens daudzums,” skaidroja Salese. 

Pētnieki cer, ka viņu atklājumi krietni palīdzēs nākotnes pētījumiem, kas būs veltīti antīkās dzīvības atrašanai uz Marsa. 

“Mēs nekad nebijām redzējuši atsegumu ar tik daudzām detaļām uz tā. Šis ir vēl viens puzles gabaliņš antīkās dzīvības meklējumos uz Marsa, parādot, cik ar ūdeni bagāta varēja būt Marsa vide. Upes, kas veidoja šos nogulumiežus, nebija tikai īslaicīgs pasākums, proti, tās bija aktīvas desmitiem vai pat tūkstošiem gadu ilgi,” paziņojumā stāstīja viens no pētījuma autoriem Džoels Deiviss.