Amatpersonas asi kritizē grūtības saskaņot Civilās aizsardzības plānu (6)

Latvijas Pašvaldību savienība šodien rīkoja videokonferenci "Pirmās krīzes mācības un Valsts civilās aizsardzības plāns", kurā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons pastāstīja, ka kopš 2007.gada bija spēkā pirmais Civilās aizsardzības likums, taču pēc desmit gadiem secināts, ka šis likums ir novecojis.

Viņš atzina, ka likuma uzlabošana bija grūts process. Visas iestādes, kas piedalījās jaunā likuma saskaņošanā, ieraudzījušas tiešus un konkrētus uzdevumus. Tā rezultātā VUGD sastapās ar lielu pretestību, jo "visi saprata, ka būs jāstrādā un jādarbojas", sacīja Eklons.

Patlaban jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums spēkā ir kopš 2016.gada, taču Civilās aizsardzības plāna projekts joprojām nav apstiprināts. 

"Plāns jau uzrakstīts, taču jau trešo gadu mēģinām to ar visiem saskaņot. Mēs to nevaram saskaņot. Kāpēc? Tāpēc, ka atkal visi redz savus mājasdarbus, kurus kaut kādā mērā nav gatavi izpildīt. Un šajā Covid-19 krīzē mēs redzam šos neizpildītos mājasdarbus. Es jums divas stundas varētu stāstīt par ministriju, iestāžu, pašvaldību, mediju un politiķu neizdarītajiem mājasdarbiem, par to, cik katrs nav izdarījis visu, kas jau ierakstīts likumā," uzsvēra Eklons.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams izveidot civilās aizsardzības operatīvās vadības centru, kas nodarbotos ar krīžu un katastrofu pārvaldīšanu. Šā centra izveide jau sākotnēji bija iekļauta likumā, taču finansējums centra izveidošanai tā arī nav piešķirts, atgādināja VUGD pārstāvis.

Viņš skaidroja, ka Covid-19 krīzei līdzīgu problēmu nav iespējams paredzēt, bet valsts var veikt risku analīzi un, saplānojot materiālās rezerves, iegādāties visus nepieciešamos resursus. "Šeit ir jautājums, kāpēc tas nav izdarīts. Jau šobrīd šādas iespējas likumā ir dotas. Mēs zinām galveno iemeslu, tas atkal būs finansējums. Mēs neesam liela vai ļoti bagāta valsts, bet mums ir jābūt gudrākiem un trenētākiem," aicināja Eklons.

VUGD priekšnieka vietnieks arī norādīja, ka daudzas valstis regulāri gatavojas krīzēm un rīko mācības krīžu sekmīgākai pārvarēšanai. Piemēram, zemestrīču skartajā Japānā regulāri tiek rīkotas apmācības, sākot ar valsts vadību un beidzot ar parastajiem iedzīvotājiem. Līdzīgi regulāri treniņi notiek raķešu apšaudēm pakļautajā Izraēlā.

"Kad būsim paveikuši savus darbiņus, tad arī daudz veiksmīgāk arī ar nepietiekamu finansējumu varēsim pārvarēt krīzes situācijas. Es ļoti ceru, ka iesaistītās puses jau tagad izdarīs secinājumus un apkopos informāciju. Galvenais secinājums ir tāds, ka jāuzlabo civilās aizsardzības sistēma. Valstiskā līmenī tā klibo, tāpēc ka visi neesam izdarījuši mazo darbiņu - līdz pat politiķiem, kas nav piešķīruši finansējumu prioritārām jomām," uzsvēra Eklons.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) videokonferencē uzsvēra, ka Latvijā klibo Covid-19 krīzes pārvaldīšana un krīzes apkarošanai nepieciešamu resursu sagāde. Tāpat nepieciešams sagatavot krīzes scenārijus, lai valsts struktūras zinātu, kā efektīvi rīkoties.

Viņš risinājumu saredz Eklona pieminētajā operatīvās vadības centra izveidē, kas varētu turpināt nesen izveidotās un VUGD priekšnieka vietnieka Mārtiņa Baltmaņa vadītās Krīzes vadības koordinācijas grupas darbu.

"Ir nepieciešams vienots koordinējošs mehānisms krīzes vadīšanai, jo nebūsim naivi, proti, šādi vīrusi ir, bija un būs. Šādā centrā jābūt izstrādātiem scenārijiem. Tad var doties uz Krīzes vadības padomes sēdi un pēc tam uz valdību, lai lemtu par nepieciešamo resursu novirzīšanu," uzsvēra Ģirģens.

Jau ziņots, ka jaunais Civilās aizsardzības plāns šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā, par ko atbildīga ir Iekšlietu ministrija. VUGD ir saņēmis visu ministriju un citu institūciju atzinumus par plāna projektu.  

Pēc plāna projekta saskaņošanas ar visām ieinteresētajām pusēm to iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Jaunais plāna projekts iever informāciju, kas tiek balstīta uz visu ministriju iesniegto informāciju par iespējamām katastrofām Latvijā un kurā katastrofas riski ir izvērtēti ar vienotu riska metodiku.

Plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā - preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai, ja noticis militārs iebrukums.

Plāns ir politikas plānošanas dokuments, kurš sagatavots, pamatojoties uz ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību sniegto informāciju par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem - veiktajiem katastrofas risku novērtējumiem, apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, izstrādātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kā arī apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā.