Pasaulē ļoti atzinīgi vērtētās Lietuvas pilnmetrāžas dokumentālās filmas "Sengire" ("Senais mežs") radītāji veido tāda paša nosaukuma fondu, kas iepirks no privātīpašniekiem kaut nelielas mežu platības, lai censtos saglabāt nākotnei dabisku mežu, kurš dzīvotu pilnasinīgu dzīvi bez tīšas cilvēka iejaukšanās.
Topošajā fondā ieguldīta puse filmas ieņēmumu - 60 000 eiro, bet otra puse atvēlēta interaktīvas platformas izveidei. Fonda dibinātāju domubiedru vidū ir Lietuvā pazīstamas kultūras personības, bet kopīgajā darbā aicināts iesaistīties ikviens, kam šī ideja ir tuva.
Saskaņā ar fonda veidotāju ieceri tāds mežs dotu drošu mājvietu visām sugām, nejautājot, vai cilvēki tās uzskata par "derīgām", bet vienlaikus būtu pieejams sabiedrībai.
"Šis fonds būs atbildīgs, ilgmūžīgs un piederēs cilvēkiem. Par fondam piederošajiem mežiem varēs priecāties ikviens neatkarīgi no tā, vai viņš ir piedalījies fonda darbībā, taču tajos nevarēs kurināt ugunskurus vai celt teltis un, galvenais, nedrīkstēs izvest kokus - ne dzīvos, ne arī tos, kas tiek dēvēti par nedzīviem," stāstījis filmas režisors un ieceres autors Mindaugs Survila.
"Gribam, lai kaut pavisam nelielos meža ielāpiņos veidotos īsts senmežs ar putniem, zvēriem, kukaiņiem, sēnēm un retumis ieklīdušiem godprātīgiem cilvēkiem. Tas kļūs par glābšanas laivu daudziem jo daudziem veco mežu iemītniekiem," viņš piebildis.
Lielākajā daļā rietumvalstu plašu mežizstrādes darbu dēļ šādu senu mežu vairs nav palicis, bet Lietuvā tie vēl aizņem 0,34% valsts teritorijas jeb 1% no visu Lietuvas mežu kopējās platības.
Par fonda vēstniekiem kļuvušas vairākas pazīstamas Lietuvas kultūras personības - režisors Gintars Varns, mūziķi Andrjus Mamontovs un Jurga Šeduiķīte, kā arī pērn Venēcijas biennālē triumfējušās lietuviešu performances "Saule un jūra" autores Rugile Barzdžukaite, Vaiva Grainīte un Lina Lapelīte.
Mindauga Survilas filma "Senais mežs", kas uzņemta 2017.gadā, kļuvusi par skatītāju visvairāk apmeklēto dokumentālo kinodarbu Lietuvā, saņēmusi divas Lietuvas nacionālās kinobalvas "Sudraba dzērve" un vairākas starptautiskas godalgas. Tā ne tikai ļāvusi skatītājiem dziļi ielūkoties nejaušam vērotājam slēptās meža norisēs, bet arī atklājusi, kādā stāvoklī šobrīd ir Lietuvas meži kopumā.
"Valodā mēdz būt tādi piemirsti, izzuduši vārdi, kas pēkšņi atkal uzrodas. Tā noticis ar vārdu "senmežs", ko nu Lietuvā atkal lieto daudzi, un par to jāpateicas tieši Survilas filmai," spriedis fonda komandas loceklis, bioloģijas zinātņu doktors, Dzūkijas nacionālā parka biologs Mindaugs Lapele. "Tas ir mežs, kas pats sevi kopj, pats sadziedē savas rētas. Tādā mežā savu vietu atrod visi - katra sēne, katrs augs, ķērpis, dzīvnieks un putns, (..) un neviens tos nešķiro kaitīgajos un derīgajos."
Survila, kas pēc izglītības ir biologs, stāsta, ka par šādu filmu sapņojis jau kopš piektās klases, gatavojies uzņemšanai astoņus gadus un vēl četrus gadus strādājis pie tās tapšanas.
"Ko cilvēks iemīl, to viņš sargā - bet iemīl to, ko iepazinis. Veidojot filmu "Senais mežs", mēs gribējām spert pirmo soli - iepazīstināt cilvēkus ar noslēpumainā senmeža dvēseli. Un visu laiku, kamēr strādājām pie filmas, lolojām arī citu sapni, kas vēl nesen šķita gluži neprātīgs un nepiepildāms, tomēr galu galā ir pārvērties īstenībā, - izveidot fondu un pusi no līdzekļiem, kas ieņemti "Senā meža" seansos, atdot atpakaļ mežam," stāstījis Survila.
Pēc viņa teiktā, fonda dibināšanas ideja sabiedrībā jau radusi lielu atsaucību.
"Jūtamies tā, kā jūtas cilvēks, kas iedēstījis mazu stādiņu, apzinoties, ka reiz tas kļūs par daļu no simtgadīga meža. Aicinām jūs visus pievienoties - kopā augt un kopā audzēt!" piebildis režisors un fonda dibinātājs.
Ieskatu filmas pasaulē un fonda veidotāju iecerē var gūt tīmekļa vietnē "www.sengire.lt".
