Covid-19 ietekmē būtiski samazinājusies vāji funkcionējošo un riska faktoriem pakļauto ģimeņu vēršanās sociālajos dienestos, diskusijā par sociālā darba speciālistu profesionalitāti un sociālo dienestu darba efektivitāti norādīja Rīgas sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Jana Pūķe.
Lai gan jau iepriekš no ģimeņu, kuras speciāliste dēvē par vāji funkcionējošām, puses tika novērota izolēšanās un zems pieprasījums pēc sociālo dienestu pakalpojumiem, Covid-19 ietekmē šī pasivitāte ir būtiski pieaugusi, norādīja Pūķe.
Sociālā dienesta darbiniece vēstīja, ka marta pirmajās divās nedēļās vienā nodaļā vien ienāca četri ziņojumi par ģimenē reģistrētu seksuālo vardarbību, bet šobrīd ir iestājies "pilnīgs klusums".
Vienlaikus esot krities arī pārtikušu ģimeņu pieprasījums pēc dienesta pakalpojumiem, kā arī mazinājusies klientu ar garīgās veselības traucējumiem vēršanās pēc palīdzības.
Runājot par izaicinājumiem, kurus izgaismojusi Covid-19 parādīšanās, supervizors Kārlis Viša uzsvēra, ka problēmas, ar kurām patlaban saskaras sociālie darbinieki, nav pavisam jaunas, bet vien kļuvušas daudz aktuālākas. Proti, pēc Višas paustā, jau teju 20 gadus pastāv izaicinājumi, kas sakņojas starpdisciplinārajā sadarbībā un metodikā, kas definē, kā tieši tiek sniegti konkrēti sociālie pakalpojumi.
"Mūsu valstī joprojām ir sektorāla jeb jomu domāšana (..) būtībā mēs to segu mēģinām noturēt uz tās 90 centimetru gultas, aizmirstot, ka gulta ir daudz lielāka, un segu vajag krietni lielāku" analoģiski izteicās Viša. Viņa ieskatā, šī problēma ir īpaši manāma darba dalīšanas jautājumos.
Vēl viena problēma, kuru ir izgaismojusi Covid-19 parādīšanās, ir kontrole attiecībā uz sociālo darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem. "20 gadus ir braukts līdzi ar pirkstu izdrukām, bet kā tad tagad bez?" retoriski vaicāja supervizors, norādot uz pēkšņo striktas kontroles trūkumu, kas parādījies, saskaroties ar vēl līdz šim nepieredzētu situāciju.
Tāpat arī grūtības, kas izriet no politiķu lēmumu realizēšanas praksē, neesot jaunas, uzskata Viša.
Par problēmām, kas rodas no dialoga trūkuma ar lēmumu pieņēmējiem valstiskā mērogā, runāja arī Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja Ina Behmane, kura norādīja, ka politiķi bieži vien nekonsultējas ar sociālajiem dienestiem pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas.
Tomēr, pēc Behmanes paustā, sociālie dienesti ir tikuši galā ar šīm lietām, lai gan pašlaik valda satraukums un šaubas par to, "kā šo lēmumu izpilde atspoguļosies nākamajā gadā, kad būs jānodod revidentiem pārskati un lēmumu izpildes gaita". "Vai vienmēr visu varēs salikt pa datumiem?" retoriski izteicās Behmane.
Savukārt Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska norādīja, ka ministrijas līmenī sociālo dienestu darbs Covid-19 izplatības laikā netiks skatīts ārpus konteksta.
Skrodele-Dubrovska sacīja, ka Labklājības ministrija paturēsim prātā šos faktus un realitāti, kāda bija ārkārtējās situācijas laikā.
Kā vēstīts, Labklājības ministrija sociālā darba speciālistus šajā laikā, kad ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ, mudina būt elastīgiem un radošiem, lai ar esošajiem resursiem sniegtu atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un strādātu ar tiem cilvēkiem, kuri pakļauti izolācijai un citiem riskiem.
LETA jau marta sākumā vēstīja, ka vairāku pilsētu sociālie dienesti, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanos, pārgāja uz attālināto darbu vai pieņēma tikai pēc iepriekšējā pieraksta.
