"Swedbank" šogad Latvijā prognozē straujāko IKP kritumu starp Baltijas valstīm (2)

"Swedbank" prognozē, ka 2020.gadā Latvijas IKP samazināsies par 7,5%, savukārt nākamajā gadā ekonomikā būs izaugsme 4,3% apmērā.

Vienlaikus Lietuvā ekonomikas kritumu šajā gadā banka prognozē 6,5% apmērā, kamēr nākamajā gadā tiek gaidīta izaugsme 4,5% apmērā, savukārt Igaunijas IKP kritums šogad lēsts 7% apmērā, bet nākamajā gadā prognozēta 5% izaugsme.

Tajā pašā laikā Latvijā gada vidējā inflācija šogad prognozēta 0,1% apmērā, bet nākamajā gadā - 1,6% apmērā.

Savukārt Lietuvā gada vidējo inflāciju "Swedbank" šim gadam prognozē 1% apmērā, kamēr nākamajā gadā tiek gaidīts patēriņa cenu kāpums 2,3% apmērā, bet Igaunijā gada vidējā inflācija šogad prognozēta 0,4% apmērā, kamēr nākamajā gadā - 1,3% apmērā.

"Pasaules un Latvijas tautsaimniecība vīrusa dēļ iekritusi dziļā bedrē. Pēc vairākiem mēnešiem slēgtas ekonomikas daudzās valstīs ir sākusies ierobežojumu atcelšana, bet ir nopietnas bažas par to, vai nevirzāmies par ātru," pauda bankā, vienlaikus atzīmējot, ka "Swedbank" maija prognozēs nav zīmēti drūmākie scenāriji, proti, pieņemts, ka vīrusu izdosies kontrolēt un otrā viļņa, kas sinhroni "izslēdz" pasaules ekonomiku, nebūs.

Tāpat bankā norādīja, ka makroekonomiskie dati par pirmo ceturksni nav iepriecinoši, bet otrā ceturkšņa kritums lielā daļā pasaules valstu būs dziļākais pēckara laikā. "Ķīnā, Eiropā un daļēji arī ASV vērojamas pozitīvas vēsmas - vīrusa izplatību izdevies iegrožot pāris mēnešos, tādēļ ierobežojumi tiek palēnām atcelti. Ja iepriekšējā krīzē Latvijas ekonomiku stutēja eksports, mūsu tirdzniecības partneriem atkopjoties būtiski straujāk nekā mums pašiem, tad šoreiz uz to cerēt liela pamata nav," minēja bankā.

"Swedbank" prognozē, ka tādi eirozonas milži kā Itālija, Francija un Spānija cietīs smagāk nekā Baltijas valstis. Daļēji tas ir ekonomikas un eksporta struktūras dēļ, daļēji - rezultāts pēdējo gadu visai saprātīgajai rīcībpolitikai Baltijā, un valdību ātrajai reakcijai uz vīrusa draudiem. Skandināvijas valstīs kritums šogad būs mazāks nekā Baltijā, taču atkopšanās būs ļoti lēna. Zviedrija attīstīsies līdzīgi citām ziemeļvalstīm, neskatoties uz mazāk striktiem ierobežojumiem, jo atvērtā ekonomika cietīs eksporta tirgu vājuma dēļ.

"Vairs nevaram paļauties arī uz Eiropas motora strauju izaugsmi - Vācijā IKP kritums un atkopšanās lēnīgums būs samērojami ar Latvijas tempiem. Vācijas ekonomika cieš mazāk nekā citas lielās eirozonas valstis. To nodrošina veiksmīgāka vīrusa krīzes vadība un daudz lielākās fiskālās iespējas. Tomēr lielā Vācijas atvērtība un atkarība no pasaules pieprasījuma šoreiz ir papildu šķēršļi atkopšanās ceļā," pauda bankā. 

Tāpat "Swedbank" atzīmēja, ka pasaulē vīrusa uzvaras gājiens vēl nebūt nav beidzies, jo, piemēram, attīstības valstīs, kur jaunu Covid-19 gadījumu skaits turpina strauji augt, būs daudz grūtāk tikt galā ar šo uzliesmojumu, nekā bagātajā pasaules daļā.

Bankā minēja - tieši tāpat kā Covid-19 laikā nav atceltas citas slimības, krīzes laikā nav pazuduši arī pārējie izaugsmi apdraudošie riski, piemēram, Ķīnas un ASV attiecības vīrusa ietekmē atkal saasinājušās, kas var apdraudēt janvārī panāktās tirdzniecības vienošanās izpildi. Arī breksita sāga joprojām turpinās, un Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes spēja vienoties ietekmēs arī Latvijas eksportētājus.

"Swedbank" arī atzīmēja, ka pirmajā ceturksnī Covid-19 un daļēji tādu veco vainu dēļ kā tranzīta kritums Latvijas tautsaimniecība jau cieta smagāk nekā, piemēram, Lietuva. "Ja tālāk vīrusu izdosies kontrolēt bez atkārtotas visaptverošas ekonomikas aizslēgšanas, var cerēt, ka pēc otrā ceturkšņa dziļāk vairs nekritīsim. Tomēr tas nenozīmē, ka gaidāma strauja izaugsme. Vīruss turpinās mest ēnu pār tautsaimniecību, un neļaus tik drīz atgriezties pierastajā dzīvē," norādīja bankā.

Tāpat bankā atzīmēja, ka ražošanas uzņēmumi, kas lielā mērā atkarīgi no eksporta tirgiem, cieš ar zināmu novēlošanos un bedres apakšu, visticamāk, sasniegs maijā un jūnijā. Uzņēmēji aprīļa pirmajā pusē veiktā aptaujā nākamo mēnešu eksporta apmērus vērtēja kā vēl zemākus nekā dziļākajā punktā finanšu krīzē. Situācija lielākajā tirgū - Eiropā - šomēnes jau izskatās labāka nekā aprīlī - rūpnīcas atsāk darbu, un iespējams, ka aina vairs nav tik drūma. Tomēr eksporta tirgu atkopšanās būs lēna un šogad sagaidāms 14% kritums eksportā, kamēr 2021.gadā būs pieaugums 6% apmērā.

"Swedbank" arī norādīja, ka smagi skartajās nozarēs, piemēram, tūrismā, aviopārvadājumos un pasākumu rīkošanā krīze turpināsies vēl ilgi. Citās pakalpojumu nozarēs smagākais posms varētu būt aiz muguras. 

"Diemžēl ierastā dzīve tuvākajā laikā neatgriezīsies teju nevienā nozarē. Prognozētās ļoti lēnās un nevienmērīgās atkopšanās dēļ daudzi uzņēmumi, kas šajā vīrusa uzbrukuma vilnī vēl ar valsts atbalstu noturējušies, visdrīzāk, saskarsies ar maksātnespēju vēlāk," minēja bankā.

Tāpat bankā piebilda, ka uzņēmumi un iedzīvotāji, visdrīzāk, ilgstoši saglabās piesardzību, kas bremzēs patēriņa un vēl vairāk - investīciju atjaunošanos.

"Investīcijās cerība ir uz esošo projektu turpināšanu privātajā sektorā un lielo projektu aktivizēšanos valsts pusē. Taču jaunas privātās investīcijas, visdrīzāk, būs vājas, jo neskaidrība saglabāsies augsta, brīvos līdzekļus krīzē nākas tērēt, lai noturētos virs ūdens, un atjaunošanās posmā daudziem būs sākotnēji jānomaksā krīzes laikā radušies parādi. Lēnas izaugsmes un augstas parādu nastas savienojums, bremzējot investīcijas, novārdzina ne tikai šā brīža aktivitāti, bet arī ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi," klāstīja bankā.

Tāpat bankā norādīja, ka darba tirgus darba ņēmējam zīmējas drūmās krāsās. Bezdarbs vēl turpinās kāpt, augstāko punktu 11% apmērā sasniedzot trešajā ceturksnī. Kopumā bezdarba līmeni banka šogad gada beigās Latvijā prognozē 9,5% apmērā, bet 2021.gada beigās - 8,5% apmērā. 

"Uzņēmēju aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkums vairs nav būtiska problēma, kas ir pozitīva ziņa tiem uzņēmējiem, kas krīzē atraduši jaunas attīstības iespējas. Darba tirgus kļūst labvēlīgāks darba devējam, līdz ar to prognozējam, ka algu kāpums šogad apstāsies, bet nākamgad algas augs par 4%," pauda bankā.

"Valdība paziņojusi par virkni atbalsta pasākumu, kas ir apsveicami, taču to realizācija daudziem likusi vilties, un stimula apmērs, visdrīzāk, nebūs pietiekams. Šobrīd valstij ir svarīgi strauji reaģēt uz ekonomikas dalībnieku ieteikumiem, labot esošās nepilnības un mācīties no kļūdām, lai nākamie atbalsta pasākumi jau būtu veiksmīgāki. Jāatceras arī, ka mēs visi spēlējam vienā komandā. Ekonomikā cieši savijas uzņēmēju, iedzīvotāju un valsts intereses. Atbildīgi ievērojot piesardzības pasākumus vīrusa ierobežošanai un sadarbojoties tautsaimniecības attīstības labā, noteikti varēsim panākt daudz labāku rezultātu visiem ekonomikas dalībniekiem," pauda bankā.