Pētījumā noskaidrots, ko ārkārtas situācijas laikā visvairāk vēlas Baltijas valstu iedzīvotāji

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Īriss Sviklis / LETA

Katrā no Baltijas valstīm iedzīvotāju vēlmes saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem atšķiras. Tā, piemēram, Latvijas iedzīvotāji visvairāk vēlas stabilitāti, Lietuvas iedzīvotāji drošību, bet Igaunijas iedzīvotāji visvairāk gaida socializēšanos un iziešanu sabiedrībā, secināts mediju aģentūru grupas “Dentsu Aegis Network Latvia” pētījumā, kas tapis kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat”.

Kā galveno vajadzību šajā laikā, 48% no aptaujāto Latvijā atzina stabilitāti, 42% aptaujāto Lietuvā drošību un 35% aptaujāto igauņu kā vissvarīgāko vajadzību nosauca socializēšanos un iziešanu ārpus mājas. Interesanti, ka harmonija šobrīd nepieciešama 22% aptaujāto iedzīvotāju Lietuvā, savukārt tas būtiski tikai 7% Igaunijas iedzīvotāju, kas varētu liecināt, ka igauņi šobrīd jūtas daudz drošāki par savām pamatvajadzībām un neizjūt drošības, stabilitātes vai atbalsta trūkumu.

Vismazāk šobrīd cilvēki Baltijā runājuši par tādām vajadzībām kā iedvesma un vadība.

Uz jautājumiem, kam iedzīvotāji Baltijā visvairāk vēlēsies tērēt naudu un laiku pēc ārkārtas stāvokļa beigām, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā kā pirmo nosaukuši kultūru un izklaidi, attiecīgi 41% un 52% no aptaujātajiem, savukārt lietuvieši kā prioritāti definējuši veselību, attiecīgi 37% no aptaujātajiem.

Ēšanu ārpus mājas kā otro aktivitāti ierindojuši iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā, savukārt kaimiņos Lietuvā ēšana ārpus mājas ierindota tikai 5. vietā aktivitāšu sarakstā. Plānotās darbības atšķiras dažādās demogrāfiskās grupās un reģionos.

Salīdzinot ar ārkārtas situācijas pirmajām nedēļām, cilvēki sākuši mazāk apmeklēt ziņu portālus un skatīties TV, tomēr šo mediju lietošana joprojām saglabājas daudz augstākā līmenī nekā pirms COVID-19 situācijas. Runājot par vecumu sadalījumu – vecāka gadagājuma cilvēki biežāk pavada laiku, skatoties un lasot ziņas, bet jaunāki cilvēki galvenokārt izmanto internetu, lai izklaidētos.

Iedzīvotāji Latvijā apgalvo, ka par 34% palielinājies viņu laiks, braucot ar riteni vai pastaigājoties, krasi samazinoties sabiedriskā transporta lietošanai un braukšanai ar auto.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotājiem Baltijā nepieciešama stabilitāte, pozitīvisms un socializēšanās, atšķiroties prioritātēm dažādās demogrāfiskās grupās un reģionos.

Kopumā secināms, ka Baltijas valstu iedzīvotāji jūtas noguruši no Covid-19 krīzes radītajiem satricinājumiem.

Baltijas valstīs visnedrošākie ir vecāki cilvēki ar zemākiem ienākumiem, kamēr vislielāko drošību izjūt jaunāki un labāk situēti pilsētu iedzīvotāji, kuriem gan pietrūkst brīvība un socializēšanās iespējas.

Apjomīgais pētījums tika veikts laika posmā no 28.aprīļa līdz 6. maijam Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tajā piedalījās pa 1000 dalībniekiem katrā valstī, vecuma grupās no 18 līdz 74 gadiem.

Raksts tapis sadarbībā ar “Dentsu Aegis Network Latvia”.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu