Levits aicina šo laiku izmantot lielajām reformām, lai pēc krīzes nonāktu labākā situācijā

Viņš uzsvēra, ka Latvijas uzdevums ir nevis atjaunot tādu situāciju kāda bija pirms krīzes, bet gan nonākt labākā situācijā.

Komentējot administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas procesu, Levits atzina, ka krīzes laikā var būt zināmas problēmas ar reformas apspriešanu, taču norādīja, ka aktīvas diskusijas turpinās gan Saeimā, gan sabiedrībā.

Levits arī atzīmēja, ka viņš ir izteicis savus iebildumus par reformas saturu, minot jautājumu par vēlētāju apvienībām. Tāpat viņš uzsvēra, ka brīdī, kad reforma nonāks pie viņa caurlūkošanai, viņš tajā rūpīgi iedziļināsies. Tāpat prezidents solīja, ka "demokrātijas iedzīvināšanai" būs ļoti svarīga loma šajā likumā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.

Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.

Likumprojekts noteic, ka Latvijas iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.

Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija.

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021.gada 1.janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts noteic, ka MK būs jāsniedz Saeimai ikgadējs ziņojums par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

Paredzēts, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1.jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. 

Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30.septembrim izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

Paredzēts, ka valstspilsētas statuss tiks piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Jelgavai, Ventspilij, Valmierai, Jēkabpilij un Ogrei. Iepriekš otrajā lasījumā šīs pilsētas tika nodēvētas par lielajām pilsētām. Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumprojekta tabulā, ko skatīs Saeima, būs priekšlikums, kas paredzēs šīs pilsētas nodēvēt par valstspilsētām. Ja Saeima noraidīs šo priekšlikumu, tad šo pilsētas statuss būs lielās pilsētas.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.