Situācija pasažieru gaisa pārvadājumos ir gluži kā pēc kara
Intervija ar Martinu Gausu

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Viena no nozarēm, kuru visvairāk ietekmējusi Covid-19 radītā krīze, ir aviācija. Iepriekš tik rosīgās lidostas ir tukšas, bet lidmašīnas - novietotas dīkstāvē. Taču pamazām šī situācija mainīsies, un lidmašīnas atkal pacelsies gaisā. Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadītājs Martins Gauss intervijā TVNET pastāstīja par situāciju aviokompānijā un to, kas jāņem vērā pasažieriem pēc Covid krīzes beigām. 

- Cik stabila pašlaik ir finansiālā situācija “airBaltic”? Vai vēl būs nepieciešams valsts atbalsts?

- Pašreizējā situācijā mēs dzīvojam no savām finansēm, jo pagājušajā vasarā veiksmīgi emitējām obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. Tāpat  pagātnē esam labi nopelnījuši. Kopš 17. marta “airBaltic” ir pārtraukusi regulārus pasažieru lidojumus, ja neskaita repatriācijas lidojumus. Mēs turpinām maksāt un pildīt savas saistības no saviem līdzekļiem. Atbalstu no valsts saņemsim aptuveni divu mēnešu laikā. Mēs savas operācijas varēsim turpināt ar saviem līdzekļiem, tomēr, krīzei turpinoties, būs nepieciešami papildu līdzekļi, un šo naudu iegūsim no mūsu akcionāra.

- Cik lieli ir “airBaltic” neiegūtie ieņēmumi Covid krīzes laikā?

- Krīze nav beigusies, un precīzāk atbildēt uz šo jautājumu varēs tad, kad atsāksim regulāri lidot. Tas, ko jau pašlaik var teikt, - ir būtiskas atšķirības tajā, ko mēs bijām iecerējuši šogad paveikt un kas reāli tiks izdarīts, lai izpildītu “airBaltic” biznesa plānu.

Gada sākumā – janvārī un februārī bija ļoti labi rezultāti. Tomēr pēc tam vairāk neesam lidojuši. Drīzumā ceram atsākt lidojumus, taču par konkrētu datumu vēl pāragri runāt.

Mēs paredzam, ka šogad mūsu ieņēmumi būs par aptuveni 400 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Šajā summā ir iekļauts laika posms, kad atrodamies dīkstāvē, kā arī periods pēc dīkstāves beigām.

- Kā Covid krīze varētu būt ietekmējusi “airBaltic” biznesa plāna izpildi ilgtermiņā?

- Biznesa plānā tagad tiek ņemta vērā arī Covid krīze, tāpat mēs analizējam norises aviācijā un to, kā ierobežojumi ietekmēs lidsabiedrības. Jārēķinās, ka dažādi ierobežojumi būs spēkā arī nākotnē. Covid krīze nebūs beigusies ar to brīdi, kad sāksim lidot. Būs spēkā dažādi gan ekonomiski, gan cita veida ierobežojumi.

Tāpat jārēķinās, ka pasažieru paradumi un uzvedība nebūs tāda pati kā agrāk. Covid krīze būtībā ietekmē visu “airBaltic” biznesa plānu piecu gadu griezumā. Tā ir krīze, kas skar visu nozari, un paredzam, ka mēs līdz 2025. gadam būsim atkopušies no šīs krīzes. Paredzam, ka līdz 2025. gadam “airBaltic” flotē būs 50 “Airbus A220” lidmašīnas, taču pašlaik mūsu rīcībā ir 22 šādi lidaparāti.

- Ja ar 9. jūniju Latvijā tiek atcelta ārkārtējā situācija, cik lielā apmērā varētu atjaunoties reisu skaits?

- Ja no 9. jūnija būs iespējams atsākt lidojumus, tad tos īstenosim ar piecām lidmašīnām. No Viļņas un Tallinas lidojumi atsāksies ātrāk. Pašlaik Eiropā notiek plašas diskusijas par to, kādi lidojumi ir iespējami un kādi ne.

“Starta plāns” ir sākt lidojumus ar piecām lidmašīnām pirmajā nedēļā. Tāpat nevar izslēgt iespēju, ka sāksim lidot ar vienu lidmašīnu divos maršrutos. Meklēsim iespējas, kā atsākt regulārus lidojumus.

- Kas varētu būt pirmie galamērķi, uz ko lidos “airBaltic”?

- Situācija mainās katru dienu, un daudz kas ir atkarīgs no Covid izplatības. Ir ļoti liels pieprasījums lidojumiem no un uz Londonu, taču nedomāju, ka pašā sākumā lidojumi tiks atsākti uz šo galamērķi.

Amsterdama, Frankfurte, Oslo, Kopenhāgena – teorētiski šie varētu būt pirmie galamērķi, un pēc tam pakāpeniski varētu pievienoties klāt vēl citas pilsētas, uz ko lidot, it īpaši Ziemeļvalstīs, kur situācija ar Covid izplatību nav tik slikta.

- Pēc jūsu domām, kādas būs būtiskākās tendences pasažieru aviācijā pēc Covid krīzes? Kāda ietekme būs uz garajiem lidojumiem?

- Garie lidojumi tiks ietekmēti daudz nozīmīgāk nekā īsie lidojumi. Ja skatāmies uz ASV, tad tur mēs īsti netiekam, kā arī – ASV pilsoņi nedrīkst doties uz Eiropas Savienību. Vispirms mums ir jādomā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu, kā arī Eiropas iekšējo lidojumu atjaunošanu. Pēc tam lēnām tiks atvērti arī citi kontinenti.  Var gadīties, ka Ķīna atver iespējas lidot ātrāk nekā ASV.

Pašā sākumā mēs redzēsim, ka aviācijas nozarē būs izveidojusies pilnīgi cita situācija, nekā mēs esam pieraduši līdz šim. Tuvāko divu  trīs gadu laikā būs jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem, no kuriem daļa varētu saglabāties arī uz nenoteiktu laiku.

Kā piemēru gribu minēt 2001. gada 11. septembra teroraktus, pēc kuriem tika noteikti dažādi drošības pasākumi, kas ir spēkā vēl šodien, piemēram, stingra drošības kontrole un lidmašīnās – slēgta pilota kabīne. Tieši tāpat mums būs pasākumi, ko būs ietekmējusi Covid krīze.

- Ārvalstu medijos ir runāts par dažādiem pasākumiem, ko lidsabiedrības varētu izmantot, lai nodrošinātu distancēšanos lidojuma laikā. Ko plāno darīt “airBaltic”?

- Ja to nebūs noteikušas varasiestādes, mēs noteikti neņemsim ārā vidējo krēslu rindu. Ja būs tāds rīkojums no amatpersonām, tad “airBaltic” tā arī rīkosies. Tomēr – ja mums lidojumā būs aizpildītas 89 pasažieru vietas, mēs atstāsim vidējo krēslu rindu brīvu pasažieru komfortam. Tomēr, ja lidotgribētāju būs vairāk un nebūs nekādu aizliegumu, tad pasažieri varēs sēdēt arī vidējā rindā.

- Vai stjuartiem būs īpašs “aizsargekipējums”?

- Pašlaik esam veikuši atsevišķus repatriācijas lidojumus, kuru režīms ievērojami atšķiras no parastajiem ikdienas lidojumiem. Šajos lidojumos, atkarībā no galamērķa, lidojumu apkalpojošajam personālam bija noteikti aizsardzības līdzekļi. Pēc šīs Covid krīzes noteikti stjuartiem būs nepieciešams aizsargekipējums, kā, piemēram, sejas maskas un cimdi, taču pagaidām nav skaidrs, vai būs nepieciešams arī aizsargapmetnis.

Tāpat arī pasažieriem jārēķinās, ka “airBaltic” savos reisos pieprasīs vilkt sejas maskas, taču tās pasažieriem tiks nodrošinātas. Paredzams, ka jau drošības kontroles laikā pasažierim būs jābūt uzvilktai sejas maskai. Iekāpjot lidmašīnā, pasažierim tiks izsniegta aploksne, kurā būs atrodama vēl viena sejas maska.

- Kas vēl īpašs ir jāņem vērā pasažieriem?

- Rīgas lidostā mums būs temperatūras kontrole. Tas nozīmē, ka pirms drošības kontroles automātiski tiks izmērīta pasažiera temperatūra. Citādi – “airBaltic” arī turpmāk veiks rūpīgu lidaparātu dezinfekciju. Repatriācijas lidojumos bija citāda prakse, kas netiks piekopta regulārajos reisos.

Mēs ņemsim vērā vietējo varasiestāžu, Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) un Civilās Aviācijas aģentūras (CAA) izstrādātās vadlīnijas. Tāpat jārēķinās, ka katrā valstī ir savi ierobežojumi, kas mums un pasažieriem būs jāņem vērā. Šeit gan jāpiebilst, ka lidojumu organizācija ar laiku varētu mainīties, jo vērosim, kuri ierobežojumi mums un citām aviokompānijām strādā un kādi ierobežojumi varbūt ir bezjēdzīgi.

Pašlaik mums ir astoņas lidmašīnas, kas ir gatavas pacelties gaisā kaut rīt. Tās tiek uzturētas atbilstošā tehniskajā stāvoklī, jo ceram, ka drīzumā izdosies atsākt reisus.

- Kas varētu notikt ar zemo cenu aviokompānijām?

- Protams, zemo cenu aviokompānijas arī atgriezīsies, jo tām ir ļoti veiksmīgi biznesa modeļi, balstīti uz zemām cenām. Taču arī tām būs jāņem vērā dažādi ierobežojumi, piemēram, jāliek pasažieriem valkāt maskas. Ierobežojumu noteikšana savā ziņā ir atkarīga arī no tā, kāda ir konkrētās aviokompānijas finansiālā situācija. Tāpat kā citas aviokompānijas, arī zemo cenu lidsabiedrības savu darbību atsāks pakāpeniski. Katrai aviokompānijai ir jāsāk no jauna būvēt savu satiksmi, jo tās vairs nav.

Tas ir kā pēc kara, kad funkcionējoša infrastruktūra ir sagrauta un tā pakāpeniski jāatjauno. Protams, fiziski jau nekas nav sagrauts, jo mums joprojām ir lidostas un lidmašīnas, taču sabiedrības skatījums uz transporta nozari Covid dēļ ir ļoti mainījies.

Tagad arī brauciens ar autobusu vai vilcienu tiek uzlūkots citādi. Aviokompāniju uzdevums būs pierādīt, ka lidošana ir droša un tīra, jo pretējā gadījumā cilvēkiem nebūs uzticības gaisa transportam, kas mums ir tik svarīga. Mums ir jāskaidro sabiedrībai, ka mūsu drošības pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu drošus lidojumus.

- Par biļešu cenām – ja reisi būs vien daļēji aizpildīti, vai būs izdevīgi izpildīt šādus reisus? Vai tādēļ nebūs nepieciešamība celt biļešu cenas?

- Pēc visiem aprēķiniem, pagājušajā gadā mēs strādājām ar būtiskiem zaudējumiem, tāpēc mums, tāpat kā citām aviokompānijām, ir svarīgi, lai pietiktu naudas šīs krīzes pārvarēšanai.

Krīze nozīmē to, ka mums būs jāatsāk lidojumi ar mazāku pasažieru skaitu, nekā tas bija pirms krīzes. Mums ir atkal jāinvestē, no jauna jāveido savs tīkls. Tas nozīmē, ka mums būs pieejamas biļešu cenas, kas ļaus cilvēkiem atgriezties lidmašīnās. Pēc krīzes biļešu cenas būs vairāk atkarīgas arī no konkurences, kā tas ir normālos apstākļos.

Ņemot vērā ierobežoto pasažieru skaitu, “airBaltic” savas biļešu cenas plāno tā, lai tās būtu zemākas nekā agrāk. Tas nepieciešams, lai lidojumi būtu pieejamāki pasažieriem.

Tomēr – pašā sākumā biļešu cenas visām lidsabiedrībām varētu būt augstākas, jo pieprasījums pēc atsevišķiem galamērķiem var būt ļoti liels. Tomēr, ilgtermiņā skatoties, mēs ticam, ka ar laiku varēsim turpināt samazināt biļešu cenas.

Kas attiecas uz “airBaltic” biznesa plānu, mēs turpmāk plānojam lidot ar viena tipa – “Airbus A220” lidmašīnām, kas ir daudz ekonomiskākas un ar zemākām izmaksām ļauj paveikt vairāk. Ilgtermiņā mūsu flote būs daudz efektīvāka un ļaus lidot par zemākām cenām nekā tad, kad mums bija dažāda tipa lidmašīnas.

- Ņemot vērā, ka pasažieru skaits saistībā ar Covid būs mazāks, kādus jaunus pakalpojumus airBaltic varētu ieviest, lai kompensētu vai daļēji kompensētu pasažieru trūkumu?

- Mēs negrasāmies kompensēt pasažieru trūkumu, bet mums būs rūpīgi jāanalizē, kuriem maršrutiem ir lielāks pieprasījums. Covid krīze apturēja lidojumus un faktiski radīja lielāko ekonomisko krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Šīs krīzes dēļ daļa Eiropas iedzīvotāju ir palikuši bez darba, līdz ar to būs vērojama mazāka naudas plūsma, vairāki uzņēmumi bankrotēs, līdz ar to – būs mazāka nepieciešamība doties biznesa lidojumos. Tāpat arī tūrisms – ierobežojumu dēļ nevar lidot uz vairākām valstīm, tāpēc arī atpūtas ceļojumu būs daudz mazāk.

No paša sākuma pirmie ceļotāji būs tie, kuri vēlēsies apciemot savus tuviniekus, kā arī atsevišķi ceļotāji lidos, lai kārtotu neatliekamas biznesa lietas. Eiropā ir ne viens vien cilvēks, kurš mēnešiem ir bijis nošķirts no saviem tuviniekiem.

Es pats arī esmu labs piemērs – ar savu ģimeni neesmu ticies jau vismaz deviņas nedēļas. Tāpat arī ir daudzi latvieši ārzemēs, kas grib satikt savus tuviniekus. Tieši tāpēc arī pasažieru daudzums pašlaik nevar sasniegt tos rādītājus, kādi tie bija pirms krīzes.

- Kā ar bagāžu? Iepriekš bijuši dažādi stāsti, ka nereti pasažieriem nācies maksāt par bagāžu, ja tā pārsniedz 8 kilogramus pat par dažiem gramiem. Vai arī pēc Covid krīzes "airBaltic" tikpat stingri pieies bagāžas kontrolei?

- “airBaltic” standarta rokas bagāžas pieļaujamais svars, tāpat kā citās aviokompānijās, ir astoņi kilogrami. Mēs ieviesām jaunu pakalpojumu, kad par papildu samaksu pieļaujamais svars var sasniegt 12 kilogramus.

Bagāža tika svērta tādēļ, lai tas būtu godīgi pret tiem, kuri ir maksājuši par 12 kilogramu bagāžu. 97% no pasažieru ar to nebija problēmu, un šis pakalpojums bija ļoti pieprasīts. Diemžēl atsevišķiem pasažieriem nepatika šī ideja.

Svara ierobežojumi bagāžai ir ļoti svarīgi, un tie paredzēti, lai mēs varētu precīzi aprēķināt, kāds būs aptuvenais lidmašīnas svars paceļoties un nolaižoties. Piemēram, ja 150 pasažieri katrs paņems papildus četrus kilogramus bagāžas, tas nozīmē, ka lidmašīnai būs jānes 600 kilogramu lielāks svars.

Jā, mēs svērām bagāžu, jo tas nebūtu godīgi, ja pasažieris, kurš nav maksājis par papildu bagāžu, varētu to pārvadāt tāpat kā cits pasažieris, kurš par to ir maksājis. Es piekrītu, ka daļa komentāru un ziņas internetā nebija patīkamas, un mēs varam darīt visu, lai tas neatkārtotos, tomēr bagāža ir jāsver, un to dara arī citas aviokompānijas, kam ir līdzīgi bagāžas ierobežojumi.

- Vai paralēli pasažieru lidojumiem airBaltic turpinās veikt arī kravas reisus (piemēram, lai pārvadātu medicīnisko aprīkojumu)?

- Jā, ja būs pieprasījums, mēs to darīsim. Ja tas būs ekonomiski attaisnojami, “airBaltic” to var darīt. Mēs gan neesam tipiska kravu pārvadājumu aviokompānija. Tas, ko mēs darām un turpināsim darīt, – mēs Latvijā esam viens no galvenajiem pasta sūtījumu piegādātājiem no vairāk nekā 80 galamērķiem.

Mūsu lidmašīnās līdzās pasažieriem tiek pārvadāti arī pasta sūtījumi. Tā kā mēs pašlaik nelidojam, tad arī atsevišķu sūtījumu piegāde var būtiski kavēties. Lidojumi uz Ķīnu – tie var turpināties tādā gadījumā, ja pēc tiem būs nepieciešamība un tos būs izdevīgāk veikt nekā kravas kompānijai. Šeit jāatgādina, ka mūsu lidmašīnas ir paredzētas pasažieru, nevis kravu pārvadājumiem.

- Iepriekš minēts, ka pēc Covid krīzes “airBaltic” flotē būs tikai jaunās “Airbus” lidmašīnas. Kur paliks vecie “Bombardier” un “Boeing” lidaparāti?

- Divas “Boeing” lidmašīnas tiks atdotas līzinga kompānijai, bet divas, kas ir mūsu īpašumā, tiks pārdotas. 12 “Bombardier Dash Q 400” lidmašīnas tiks atdotas līzinga kompānijai. Respektīvi – lielākā daļa lidmašīnu tiks atdotas to īpašniekiem.

Uz augšu