No avārijas vietas aizbēgt var, no rēķina par nodarīto postu - diez vai (1)

"Tā tendence ir tāda, ka ar katru gadu šīs summas arvien pieaug. Ja pirms pieciem gadiem, rupji metot, tas bija mazliet pār par miljonu eiro gadā, tad tagad jau iet pāri diviem miljoniem. Ja skatāmies uz šo gadu, tad arī būs ap diviem miljoniem, protams, ja neatgadīsies kāds lielāks notikums," stāsta Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Vislielākās summas rada ārzemēs notikušo negadījumu seku sakopšana. Latvijā reģistrēti kravas auto, veicot garus ceļa posmus, nereti apskādē dārgos tiltus un tuneļus. Piemēram, nesen pēc degvielas noplūdes Francijā nācās samaksāt miljonu eiro.

"Tā ceļu infrastruktūra ir bojāta un diezgan lielā posmā jāmaina. Tā ka jāapzinās, ka infrastruktūras objekti ar katru gadu paliek dārgāki ne tikai Rietumeiropā, bet arī pie mums," skaidro Abāšins.

Arī tepat Latvijā avārija, kurā iesaistīta kravas mašīna, prasīja ievērojamu summu, jo bojātas bija vairākas ceļa zīmes.

"Dārgākais bija mazliet pāri 60 tūkstošiem. Tā bija samērā nopietna avārija, kurā cieta visa infrastruktūra ar visām barjerām, zīmēm, elektroniskajām zīmēm," - tā LTAB vadītājs. 

Arī tad, ja šoferis, kas izraisījis avāriju, bēg no notikuma vietas, zaudējumus infrastruktūras īpašniekam kompensē apdrošināšanas kompānijas. Visbiežāk tas notiek lielveikalu stāvvietās. Vainīgais nereti nolemj pamest notikuma vietu, tomēr LTAB norāda, ka tā gan nav prātīgākā doma.

"Jāatceras ir tas, ka visbiežāk visās šajās stāvvietās ir kameras. Jāatceras arī tas, ka stāvvietas saimnieki kā infrastruktūras īpašnieki vainīgo arī meklēs. Tas nozīmē to, ka vainīgajam agri vai vēlu rēķins pienāks. Un šis rēķins pienāk vairāk nekā 70 procentos gadījumu," nobeigumā skaidro Abāšins.