Dienu pēc tam, kad kļuva zināms, ka ASV sava kodolarsenāla uzturēšanai un attīstīšanai pērn iztērējušas 35,4 miljardus dolāru (32,6 miljardus eiro), Savienoto Valstu vēstnieks Berlīnē un jaunieceltais nacionālās izlūkošanas direktors Ričards Grenels apsūdzējis Vāciju, ka tā nepilda savas saistības NATO kodolatturēšanas spēju nodrošināšanai.
Komentārā, kas ceturtdien publicēts vācu laikrakstā "Die Welt", Grenels īpaši asi kritizējis kancleres Angelas Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) koalīcijas partnerus sociāldemokrātus (SPD), kas atbalsta kodolatbruņošanos.
Grenels brīdinājis, ka Aukstā kara beigas nenozīmē to, ka Eiropas drošība vairs nav apdraudēta.
"Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas jauno kodolraķešu izvietošana Eiropas perifērijā, kā arī Ķīnas, Ziemeļkorejas un citu valstu jaunās iespējas nepārprotami rāda, ka draudi ir vairāk nekā klātesoši," uzsvēris ASV diplomāts.
Vēstnieks norādījis, ka gadījumā, ja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kas pārstāv SPD, vēlas Vāciju padarīt par "miera lielvaru", kā viņš pats apgalvo, vajadzētu nevis apdraudēt solidaritāti, kurā balstītas NATO kodolatturēšanas spējas, bet gan ķerties pie savu saistību izpildes pret sabiedrotajiem un veikt regulārus ieguldījumus alianses kodolarsenāla nodrošināšanā.
"Vācijas politiskajai vadībai, īpaši SPD, nepārprotami jāapliecina, ka valdība pildīs savus solījumus," norādījis Grenels.
Viņš piebildis, ka arī ASV un prezidents Donalds Tramps atbalsta kodolatbruņošanos, taču kodolieročus uzskata par nepieciešamu instrumentu Krievijas un Ziemeļkorejas atturēšanai.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ASV kodolarsenāla uzturēšana amerikāņu nodokļu maksātājiem pērn izmaksāja par 5,9 miljardiem dolāru vairāk. Turklāt Vašingtona pērn augustā izstājās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT), kas bija noslēgts ar PSRS vēl Aukstā kara laikā, bet Tramps paziņoja par Vācijā izvietoto Savienoto Valstu kodolieroču modernizāciju.
Grenels savā komentārā norādījis, ka NATO dalībvalstīm alianses austrumu flangā Krievija rada reālus draudus un ka lielākajām NATO dalībvalstīm, tostarp ASV un Vācijai, ir jāaizstāv savi sabiedrotie.
"Godīgs to draudu izvērtējums, ar kuriem mums jārēķinās, ir izšķirošs mūsu sadarbībai. Mūsu sabiedrotie Polijā un Baltijas valstīs zina, ka šie draudi nav Aukstā kara paliekas.
Neviens sabiedrotais nedrīkst šo faktu ignorēt," uzsvēris ASV vēstnieks.
Noslēgumā Grenels uzdevis retorisku jautājumu, vai Vācija grasās "pildīt savu pienākumu, vai arī sēdēt, rokas klēpī salikusi, un baudīt ekonomiskos augļus, ko sniedz citu sabiedroto garantētā drošība".
Tajā pašā laikā SPD Bundestāga frakcijas līderis Rolfs Micenihs pirms divām nedēļām nācis klajā ar aicinājumu valdībai piespiest ASV izvākt savus kodolieročus no Vācijas.
Savukārt Grenels ar saviem izteikumiem pastāvīgi izpelnījies nīgru reakciju gan no vācu politiķu, gan vācu sabiedrības puses, un viņam tiek pārmesta iejaukšanās Vācijas iekšpolitikā un faktiska vēstnieka pilnvaru pārkāpšana.
Neskatoties uz to, Trampa administrācija viņam nesen uzticējusi arī nacionālās izlūkošanas direktora pienākumu pildīšanu.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)