/nginx/o/2020/05/15/13102993t1hfbf8.jpg)
Ir saprotams, ka Covid-19 pandēmija aizvirzījusi daudzas citas starptautiskās norises globālās dienaskārtības otrajā plānā. Pandēmija ir globāla, nāvējoša un rada virkni jautājumu ne tikai par to, kā uz šo krīzi reaģēt, bet arī par to, kā cilvēce vispār organizē savas sabiedrības un kā kārto savas lietas.
Vairāku starptautisko problēmu risināšana Covid-19 dēļ tikusi atstāta novārtā, un tagad to risināšana jau varētu būt lielā mērā nokavēta. Savukārt citas problēmas pandēmijas laikā ir vēl vairāk sarežģījušās. Tajā pašā laikā vairāku valstu valdības Covid-19 epidēmiju izmanto kā aizsegu dažādu ilgtermiņa ambīciju īstenošanai.
Lielbritānijas raidsabiedrība BBC apkopojusi piecus jautājumus, kam pasaulei turpmāko nedēļu un mēnešu laikā vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību.
Kodolbruņošanās sacensības atsākšanās?
Nākamā gada februārī termiņš beidzas jaunajam Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumam, kas pazīstams arī kā “New Start” un kas paredz, ka ASV un Krievija abpusēji samazina savus tāla darbības rādiusa kodolarsenālus. Līguma pagarināšanai atliek arvien mazāk laika.
Šis ir viens no pēdējiem nozīmīgajiem ieroču kontroles mehānismiem, ko pasaule mantojusi no Aukstā kara ēras. Neesot šādam līgumam, pastāv reālas bažas, ka ierobežojumu un pārskatāmības trūkums var beigties ar jaunu kodolbruņošanās sacensību. Papildu draudus bruņošanās sacensībai rada arī fakts, ka jau šobrīd tiek attīstītas jaunas hiperskaņas raķetes.
Krievija šķietami ir gatava līguma termiņu pagarināt, un procesuālā ziņā tas nemaz nebūtu sarežģīti. Tomēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir vairāk gatava no “New Start” atteikties, ja vien neizdošoties panākt arī Ķīnas iesaistīšanos šajā līgumā. Tomēr Ķīnai šādas vēlmes nav.
Savukārt pavisam jauna līguma izstrādāšanai vairs nav laika. Tas nozīmē: ja ASV nepārdomā, ir ļoti liela iespējamība, ka “New Start” kļūst par vēsturi ar neprognozējamām sekām.
Saspīlējums attiecībās ar Irānu
Saspīlējums Irānas un pārējās pasaules attiecībās pēc ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās tuvākajā laikā varētu vēl vairāk pastiprināties.
Šobrīd ir spēkā plaša apjoma ANO embargo, kas liedz pasaules valstīm pārdot modernu bruņojumu Irānai. Tomēr ANO rezolūcija, kas tika pieņemta kopā ar Irānas kodolvienošanos, nosaka, ka šis embargo ir spēkā līdz šā gada 18.oktobrim.
Irānas prezidents Hasans Ruhani jau brīdinājis, ka gadījumā ja ASV izdosies īstenot savu vēlmi panākt ieroču embargo termiņa pagarināšanu, tam būšot nopietnas sekas.
Maz gan ticams, ka Krievija varētu piekrist ieroču embargo termiņa pagarināšanai. Šāda scenārija gadījumā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlēsies, lai Rietumeiropas valstis, kas piedalījās Irānas kodolvienošanās noslēgšanā, iedarbina kodolvienošanās noteikumu par plaša apjoma ekonomisko sankciju atjaunošanu pret Irānu. Šādas sankcijas kodolvienošanās noslēgšana lielā mērā atcēla.
Trampa administrācija tagad mēģina likt manīt, ka Irānai būtu jāturpina ievērot vienošanās, no kuras ASV izstājās, pretējā gadījumā riskējot ar ekonomisko sankciju atjaunošanos.
Sagaidāms, ka Irānas un ASV attiecības tikai turpinās pasliktināties, tajā pašā laikā pieaugot ASV un arī Eiropas domstarpībām Irānas jautājumā. Nedrīkst arī aizmirst to, ka jebkādas sankcijas Irānu padarīs tikai vēl kareivīgāku.
Izraēlas centieni anektēt Rietumkrasta teritorijas
Vairākkārtēju vēlēšanu periods Izraēlā beidzot ir noslēdzies, ļaujot pretrunīgi vērtētajam premjerministram Benjaminam Netanjahu saglabāt varu pēc tam, kad tika panākta vienošanās par varas sadali ar galvenajām opozīcijas partijām.
Netanjahu ir ierosinājis vairākus ļoti pretrunīgi vērtējamus jautājumus Izraēlas politiskajā dienaskārtībā, tostarp iespējamību anektēt Izraēlas okupētās Rietumkrasta teritorijas.
Šāda Izraēlas rīcība, visticamāk, uz visiem laikiem pieliktu punktu divu valstu - Izraēlas un Palestīnas - risinājumam, kas, daudzuprāt, ir teju vienīgā iespēja nodrošināt ilgstošu mieru starp Izraēlu un palestīniešiem.
Daudzas pasaules valstis jau brīdinājušas, ka šāds Izraēlas solis spriedzi attiecībās ar palestīniešiem palielinātu vēl vairāk.
Vairāki eksperti gan pauž viedokli, ka Rietumkrasta teritoriju anektēšanas jautājumu Netanjahu esot izmantojis, lai vēlēšanu laikā mobilizētu nacionālistiski noskaņotus vēlētājus, tāpēc viņš vēlāk varētu meklēt risinājumus, kā no šā solījuma atkāpties. Jebkurā gadījumā Izraēlas un palestīniešu jautājumā gaidāms sarežģīts posms.
“Brexit” nekur nav pazudis
“Brexit” ir vārds, kuru daudzi cilvēki Covid-19 pandēmijas apstākļos ir gandrīz vai pavisam aizmirsuši. Laiks rit, bet pārejas periods, kas sekoja Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES), noslēgsies šā gada 31.decembrī.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons jau no paša sākuma paziņoja, ka Lielbritānija negrasās lūgt pārejas perioda pagarināšanu. Tikmēr sarunas par ES un Lielbritānijas attiecībām pēc pārejas perioda beigām līdz šim risinājušās gausi.
Savukārt Covid-19 pandēmija ir mainījusi visu “Brexit” kontekstu, radot jaunu ekonomikas kritumu, atgūšanās no kura varētu ilgt pat gadiem. Saprotams, ka šobrīd gan Eiropa, gan arī Lielbritānija ir vairāk aizņemtas ar pandēmijas apkarošanu, nevis debatēm par nākotnes attiecībām.
Skaidrs gan ir viens - “Brexit” negatīvi ietekmēs gan pašu Lielbritāniju, gan arī ES. Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija situāciju pasaulē ir būtiski mainījusi, abas puses gaida ļoti svarīgi ekonomiski un diplomātiski jautājumi.
Klimata pārmaiņas
Pasaules reakcija uz Covid-19 pandēmiju ir zināma pārbaude starptautiskās sabiedrības spējai tikt galā ar lielāko un vissarežģītāko globālo izaicinājumu no visiem – klimata pārmaiņām.
Līdzšinējā pasaules pieredze attiecībā uz sadarbību Covid-19 apkarošanā nav vērtējama viennozīmīgi. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka saspīlējums pēcpandēmijas pasaulē saglabāsies, radot jaunus sarežģījumus ierastajā pasaules kārtībā.
Viena lieta ir atsākt klimata pārmaiņu novēršanas jautājumu procesu - šā gada novembrī paredzētā ANO klimata konference pandēmijas dēļ ir tikusi atlikta līdz nākamajam gadam.
Daudz svarīgāks gan ir jautājums - kā pandēmijas rezultātā būs mainījies starptautiskais domāšanas veids. Vai klimata pārmaiņu jautājumos būs vērojama jauna motivācija rīkoties nekavējoties? Un cik lielā mērā jaunās globālās kārtības apstākļos būs iespējams straujš progress šādā ļoti sarežģītā jautājumā?
