Kardiologi: asinsspiediena kontrole pandēmijas laikā ir svarīgāka nekā jebkad!

Kā uzsver kardiologi, šobrīd vīrusa izraisītās slimības COVID19 laikā ir īpaši svarīgi parūpēties par savu sirds veselību, tajā skaitā par augstu asinsspiedienu. Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Sirds slimību pacientiem nav lielāka varbūtība inficēties ar koronavīrusu nekā citiem, taču šiem pacientiem inficēšanās rezultātā var būt lielāks risks saskarties ar nopietnām komplikācijām, īpaši tiem pacientiem, kuru sirds slimības netiek atbilstoši ārstētas. Tāpēc Hipertensijas dienā aicinām vērst iedzīvotāju uzmanību tam, ka šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad sekot līdzi savai sirds veselībai, tajā skaitā, pārbaudīt savu asinsspiedienu un stingri ievērot ārstu norādījumus, lai samazinātu komplikāciju riskus.”

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof.Kārlis Trušinskis: “Augsts asinsspiediens mūsdienās ir galvenais slepkava, kas nesnauž arī pandēmijas laikā. Atsķirībā no jaunā vīrusa, kuram šobrīd nav pieejamas vakcīnas un zāles, augstu asinsspiedienu mūsdienās ir iespējams sekmīgi ārstēt ar efektīvām zālēm, drošā un pacientam draudzīgā veidā samazinot asinsspiedienu un pasargājot no infarkta un insulta riska. Atcerieties - ja jūs pasargāsiet sevi no paaugstināta asinsspiediena un samazināsiet arī citus riska faktorus, tostarp, augstu holesterīna un cukura līmeni asinīs, jūs varēsiet sevi labāk pasargāt arī no COVID19 ietekmes!”

Kardiolga ieteikumi:

1. Ja Jums jau ir bijusi diagnosticēta arteriālā hipertensija jeb augsts asinsspiediens...

Ja jums jau bijusi diagnosticēta arteriālā hipertensija un bijis paaugstināts asinsspiediens, tad ir ļoti svarīgi turpināt uzsākto ārstēšanu un lietot zāles regulāri un atbilstoši ārsta norādījumiem. Tikai regulāra zāļu lietošana ir efektīva asinsspiediena normalizācijai un līdz ar to arī sirds infarkta un smadzeņu insulta novēršanā.

Ja gadījumā asinsspiedienu tomēr neizdodas pazemināt ar lietotajām zālēm, zvaniet savam ārstam!

Šobrīd padomus asinsspiediena normalizācijai ārsts jums var dot arī telefona sarunas laikā, tāpēc neatlieciet konsultāciju uz vēlāku laiku!

2. Ja paaugstināts asinsspiediens ir tikko atklāts...

Ja paaugstināts asinsspiediens līdz šim nav bijusi jūsu problēma, bet esat to atklājis tikai tagad, tad pirms sarunas ar ārstu vēlams pierakstīt asinsspiediena mērījumu skaitļus dienasgrāmatā vairākas dienas pēc kārtas no rīta un vakarā (mērot asinsspiedienu miera stāvoklī). Tas palīdzēs speciālistam labāk novērtēt jūsu veselības stāvokli un noteikt nepieciešamo ārstēšanu vai nozīmēt tālākus izmeklējumus.

3. Ja jums ir simptomi, kas rada aizdomas...

It īpaši šajā laikā trauksme, mazkustīgums, psihoemocionāls stress, smēķēšana var veicināt paaugstināta asinsspiediena rašanos arī cilvēkiem, kas līdz šim jutušies veseli. Tāpēc nedrīkst atstāt bez ievērības arī spēcīgas galvas sāpes un galvas reiboņus, kas var liecināt par augstu asinsspiedienu, un mazāko aizdomu gadījumā vajadzētu izmērīt asinsspiedienu vai sazināties ar savu ģimenes ārstu.

Pilnīgi visiem ir svarīgi arī šajos apstākļos tuprināt ievērot veselīgu dzīvesveidu, tādējādi stiprinot arī savu sirds veselību.

Kas jāzina par asinsspiedienu:

• Ideālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg. • Arteriālā hipertensija ir slimība, kad asinsspiediens atkārtotos mērījumos ir paaugstināts –  ārsta kabinetā virs 140/90 mmHg, mājās virs 135/85 mmHg.

• Augsta asinsspiediena biežākie simptomi: galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.

Informācijai

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem visā pasaulē ir vismaz 1,2 miljardi* cilvēku, kas slimo ar hipertensiju, no tiem ik dienu hipertensijas izraisītu komplikāciju dēļ mirst 10 miljoni. Tiek lēsts, ka līdz 2025.gadam hipertensijas pacientu skaits pieaugs un sasniegs 1,56 miljardus**.

Latvijā vairāk nekā 700 000 cilvēku ir paaugstināts asinsspiediens, (52,8% vīriešu un 41,8% sieviešu)***.

* NCD Risk Factor Collaboration (NCD-RisC). Worldwide trends in blood pressure from 1975 to 2015: a pooled analysis of 1479 population-based measurement studies with 19·1 million participants. Lancet 2017;389:37-55. ** Kearney PM, Whelton M, Reynolds K, et al. Global burden of hypertension: analysis of worldwide data. Lancet 2005; 365:217-223.

***Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskais pētījums (2010. gads)