PVN likmes samazināšana viesmīlības nozarei – vai opozīcijai taisnība? (7)

 Ar līdzīgu priekšlikumu, tikai par likmes samazināšanu uz īsāku termiņu, Saeimā vērsušies vairāki opozīcijas deputāti. Re:Check analizēja Saeimas sēdē izskanējušos opozīcijas argumentus, no kuriem daļa ir patiesi, bet daļa – daļēji.

Opozīcijas deputātu priekšlikums paredz noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā ēdināšanas un izmitināšanas sektora uzņēmumiem Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā un vēl gadu pēc tās. Pašlaik ēdināšanas sektorā ir spēkā pilnā likme jeb 21%, savukārt uzņēmumi par izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma jomā maksā samazinātu likmi – 12%. Priekšlikums tika skatīts Saeimas ārkārtas sēdē 14.maija vēlā vakarā. Viedokļiem daloties, tika nolemts sēdi turpināt 19.maijā.

Cik cilvēku strādā un kāda ir ekonomiskā ietekme?

Tuvu patiesībai-apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes.

ZZS deputāts Viktors Valainis sacīja: “32 000, kas strādā konkrēti šajā jomā, kas attiecas uz šo priekšlikumu, bet ir vērts pieminēt to, ka kopumā tie ir 80 000 cilvēku, kas strādā tūrisma nozarē Latvijā. Tiešais ieguldījums IKP – tas ir aptuveni ap miljardu eiro, aptuveni 4,5 procenti no mūsu ekonomikas. ”

Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pērn izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā strādāja 30,6 tūkstoši cilvēku jeb 3,8% no visiem darba ņēmējiem. Taču kas ir Valaiņa minētie 80 000?

Deputāts Re:Check norādīja, ka, runājot par 80 tūkstošiem, pamatojies uz Ekonomikas ministrijas informāciju, kurā patiesi saistībā tūrismu un nodarbinātību minēts līdzīgs skaitlis – 77 000. Tajā, kā Re:Check noskaidroja ministrijā, ietilpst ne tikai tieši saistītās nozares – gan paši ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, gan tūrisma aģenti un operatori, bet arī pakārtotās nozares. Tās ir, piemēram, pasažieru pārvadāšana un izklaide. Šādā veidā atbilstoši starptautiskajai praksei tiekot rēķināta tūrisma multiplikatīvā ietekme.

Līdz ar to apgalvojums, ka tūrisma nozarē strādā 80 000 cilvēku, ir korekts, taču prasa detalizētāku skaidrojumu. Tāpat jānorāda, ka Valaiņa minētā ietekme uz ekonomiku – “ap miljardu eiro un aptuveni 4,5 procenti no mūsu ekonomikas” – attiecas uz visu tūrisma jomu tās paplašinātajā izpratnē – kopā ar netieši saistītajām nozarēm, nevis uz izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kam tiek prasīts samazināt PVN likmi. Piemēram, 2017.gadā ēdināšanas nozares apgrozījums bija aptuveni 540 miljoni eiro, nodokļos samaksāti 106 miljoni eiro.

Vai samazina krīzes dēļ?

Tuvu patiesībai-apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes.

Saeimas sēdē vairākkārt izskanēja, ka pašlaik šīm nozarēm vairākās valstīs tiek samazināta PVN likme. To sacīja arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko: “Es vēlos oponēt [finanšu ministram] Reira kungam. Es lasīju, ka viņš teica, ka samazinātais PVN nav krīzes mērs. Tieši otrādi, šajā gadījumā, kad ļoti daudzas valstis samazina PVN tieši Covid sakarā un mēģina palīdzēt savām nozarēm, samazinot PVN gan medicīnas maskām, gan restorāniem, gan citiem pakalpojumiem, šis ir īstais laiks, kad panākt pretī nozarei.”

Re:Check neizdevās atrast informāciju par “ļoti daudzām valstīm”. Vairākas, piemēram, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Austrija, ir noteikušas nodokļa samazinājumu maskām un/vai dezinfekcijas līdzekļiem, lai atvieglotu to pieejamību. Taču ir valstis, kur to dara, sargājot viesmīlības nozares uzņēmumus no Covid-19 ietekmes. Pašlaik par likmes samazināšanu šajā jomā izlemts Vācijā uz gadu un Norvēģijā uz septiņiem mēnešiem. Valdošā partija šādu soli piedāvājusi arī Bulgārijā. Līdzīgu rīcību nozares gaida Grieķijā un Igaunijā, kur viesnīcu un restorānu asociācija prasa piemērot 0% likmi līdz nākamā gada beigām. Turklāt jāņem vērā, ka ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem jau līdz šim virknē valstu ir samazināta nodokļa likme (izmitināšanai samazinātā likme 12% ir arī Latvijā).

Jāatgādina gan, ka ēdinātāji par likmes samazināšanu ar valdību cenšas vienoties jau gadiem. 2018.gada rudenī toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pat parakstīja vienošanos ar nozari, pozitīva rezultāta gadījumā solot likmi samazināt jau 2019.gadā. Nozarei bija jāpanāk, lai tajā strādājošie uzņēmumi, kuru apgrozījums veido vismaz 50% no kopējā nozares apgrozījuma, paraksta ģenerālvienošanos par lielākām darba algām un sociālajām garantijām strādājošajiem, taču šā gada sākumā to bijuši gatavi darīt uzņēmumi, kas pārstāv tikai 30-35% apgrozījuma.

Vai Vācijā samazināja līdz 5%?

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Vjačeslavs Dombrovskis no Saskaņas, runājot par ekonomikas ministra priekšlikumu, sacīja: “Viņš uzskata, ka jāsamazina PVN tāpat, kā to izdarījušas vairākas citas Eiropas valstis, tā kā Vācija, piemēram, pavisam nesen līdz tiem pašiem 5 procentiem.” Vēlāk līdzīgi pauda pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits: ”Tad ko izdarīja Vācija tikko? Samazināja PVN līdz pieci.”

Vācijā patiesi nolemts uz gadu samazināt PVN ēdināšanas uzņēmumiem, taču samazinātā likme ir 7%, nevis 5%, kā pauda Saeimas deputāti. Daļai izmitināšanas pakalpojumu Vācijā samazinātā likme 7% ir spēkā jau pašlaik. Standarta PVN likme Vācijā ir 19%.

Vai Vīnē dāvina vaučerus?

Patiesība – apgalvojums atbilst patiesībai, izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms.

Deputāts Nikolajs Kabanovs no Saskaņas sacīja: “Gribu jums atgādināt, ka, piemēram, Vīnē vietējā vara katram iedzīvotājam uzdāvināja vaučerus uz 25 eiro, lai viņš palutinātu sevi vietējā restorānā ar austriešu ēdieniem.”

Tā ir tiesa – Vīnes mērs Mihaēls Ludvigs ir paziņojis par 25 eiro vaučeru vienam cilvēkam un 50 eiro ģimenei, kas būs iztērējami vietējās kafejnīcās vai restorānos pēc to atvēršanas. Šāds solis pilsētai izmaksās 40 miljonus eiro, ziņo Bloomberg. Būtiski piebilst – šā gada rudenī Vīnē notiks pašvaldību vēlēšanas, kurās pašreizējais mērs būs viens no kandidātiem. Viņa rīcībai arī nav nekāda sakara ar PVN nodokļa likmēm. Tā restorānu biznesā Austrijā ir 10%.