VK kritizē izdienas pensiju sistēmu - tās saistības sasniedz 4,5 miljardus eiro

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Valstī būtu jāpārskata izdienas pensiju sistēma, jo valsts uzņemto saistību apmērs par izdienas pensiju sistēmas uzturēšanu aplēsts 4,5 miljardu eiro apmērā, pirmdien preses konferencē paziņoja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Veicot revīziju par ministriju un valsts iestāžu izdevumiem 2019.gadā, Valsts kontrole atkārtoti pievērsusi uzmanību izdienas pensiju sistēmai.

Revīzijas iestāde aplēsusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, aplēsta 4,5 miljardu eiro apmērā.

Patlaban Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, Ārlietu ministrijai - nepilnu 53 miljonu eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) -  11,5 miljonu eiro apmērā, Kultūras ministrijai - 1,5 miljonu eiro apmērā, Labklājības ministrijai - 645 miljonu eiro apmērā, Prokuratūrai - 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins norādīja, ka

patlaban izdienas pensijām var pieteikties vairākās nozarēs strādājošie, tostarp no militārās, transporta, kultūras un medicīnas jomām. Korčagins minēja, ka izdienas pensiju piešķiršanas kārtība būtu pārskatāma.

"Izdienas pensijas pamatā izmaksā personām, kuras nespēj veikt darba gaitas. Tomēr secināts, ka septiņas no desmit personām darba gaitas turpina. Tāpat patlaban izdienas pensijas tiek piešķirtas atšķirīgi, piemēram, militārajā jomā strādājošais dodas izdienas pensijā 33 gadu vecumā, uz izdienas pensiju var pretendēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošā grāmatvede, vecākie lietveži," klāstīja Valsts kontroles padomes loceklis.

Valsts kontroles ieskatā, izdienas pensiju sistēma būtu jāmaina

 "Izdienas pensiju jautājums ir aktuāls, jo ir virkne profesiju, kuras vēlas pievienoties šai pensijas saņemšanas sistēmai, sevišķi ņemot vērā, ka izdienas pensija ir lielāka nekā vecuma pensija, un to var saņemt daudz agrāk nekā vecuma pensiju," skaidroja Krūmiņa.

Krūmiņa piebilda, ka Valsts kontrole par izdienas pensiju problēmu runā kopš 2015.gada, tomēr tagad valsts kontrolierei ir cerības, ka šis jautājums tiks skatīts pēc būtības, jo līdzās iepriekšējos gados veiktajām revīzijām nu zināms arī valsts uzņemto saistību apmērs par izdienas pensiju izmaksu, proti, 4,5 miljardi eiro. 

"Saprotam, ka te ir milzīgs ieinteresēto cilvēku loks, bet arī uz šādiem jūtīgiem jautājumiem jāspēj paskatīties un saprast, vai varam to atļauties.

Vai šī sistēma ir samērīga ar ar vecuma pensiju sistēmu? Ir jādomā, kā šo jautājumu risināt," uzsvēra Krūmiņa.

Aizsardzības ministrija: Jebkādas izmaiņas karavīru izdienas pensijās ir jāvērtē, ievērojot samērīgumu

Jebkādas izmaiņas karavīru izdienas pensijās ir jāvērtē, ievērojot samērīgumu, kā arī izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu kopumā, aģentūrai LETA norādīja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Ministrijā skaidroja, ka izdienas pensijas Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā citu NATO dalībvalstu, ir būtiska daļa no sociālo garantiju kopuma, kas karavīriem pienākas par smagu darbu.

Karavīru, īpaši instruktoru, dienesta pienākumu pildīšana vairāku gadu garumā var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību jebkurā vecuma grupā. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, jebkādas izmaiņas karavīru izdienas pensijās ir jāvērtē ievērojot samērīgumu, kā arī izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu kopumā.

Vienlaikus ministrija būs kategoriski pret jebkādām iniciatīvām, kas būs vērstas uz karavīru izdienas pensiju likvidēšanu.

Uz augšu