Vairs nevar turpināt strādāt tā, ka budžetā pieprasām līdzekļus vienām vajadzībām, bet izmantojam citām, pirmdien mediju pārstāvjiem uzsvēra Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019.gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Revīzijā secināts, ka iestādes gada pārskatus galvenajos posteņos ir sagatavojušas pareizi un 22 gadījumos no 24 Valsts kontrole sniegusi pozitīvu atzinumu. Divas iestādes - Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija - saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu sagatavošanai.
Paralēli finanšu revīzijām Valsts kontrole skatīja atbilstības jautājumus, respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāžu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. Revīzijās secināts, ka joprojām pastāv situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi.
Kā piemēru Valsts kontrole minēja demontējamo Salaspils kodolreaktoru, kam no sākotnēji piešķirtajiem 8,5 miljoniem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 3,5 miljonus ir pārdalījusi pavisam citām jomām. Vēl apmēram tikpat daudz naudas atrodas par demontāžu atbildīgās kapitālsabiedrības VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kontos. Pārējie līdzekļi aptuveni 1,5 miljonu apmērā iztērēti, lai uzturētu kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons".
Tāpat Valsts kontrole norādīja uz Valsts policijas tehnisko līdzekļu iepirkumiem, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, savukārt, joprojām ilustrē kontroles trūkumu pār izmaksām. Atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu.
No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 000 eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav izmantotas. Par 5000 eiro iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj. Arī par nepilniem 400 000 eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš.
Sniedzot kopsavilkumu par revīzijās secināto, Korčagins uzsvēra: "Tā, kā strādājām līdz šim, vairs nevaram turpināt."
"Nevar pieļaut situāciju, kad neapzināmies savas nākotnes saistības. Nevaram pieprasīt līdzekļus vienām vajadzībām, bet izmantot citām, iepirkt lietas, kas netiek izmantotas," uzsvēra Valsts kontroles padomes loceklis.