Tuvākā gada laikā Latvijas ekonomikai jārēķinās ar “amerikāņu kalniņiem”
Ministra komentārs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

FOTO: Valsts kanceleja

Šis ir nenoteiktības laiks ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Vairāk vai mazāk skaidrs ir tikai viens: šobrīd, visticamāk, atrodamies COVID-19 izraisītās krīzes pašā sākumā. Cik ilgi tā turpināsies, cik smagi tā ietekmēs pasaules ekonomiku un cik ļoti tā izmainīs pasauli, kādu mēs to līdz šim pazinām, - var tikai minēt, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā izskan aicinājumi pēc iespējas ātrāk atvērt ekonomiku, lai it kā mazinātu krīzes dziļumu. Jāsaprot, ka patlaban Latvijā, atšķirībā no 2008.gada krīzes, kad piedzīvojām nekustamo īpašumu burbuli, nav iekšēju faktoru, kas krīzi varētu padziļināt.

Pat ja mēs atvērtu ekonomiku rītdien, satricinājumi no ārpuses vēl ir gaidāmi nākotnē. ASV turpina pieaugt bezdarbs, tuvojoties jau 20% atzīmei. Visvairāk Latvijas ekonomiku ietekmēs situācija Eiropas Savienības (ES) valstīs, Apvienotajā Karalistē, mazāk Krievijā.

Kas notiks tālāk, šobrīd nevar droši prognozēt neviens, tuvākā gada laikā Latvijas ekonomikai jārēķinās ar grūti prognozējamu attīstību, proti, “amerikāņu kalniņiem”.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka Latvijā COVID 19 izraisītā krīze smagi skars tūrisma sektoru, apdraudētas būs atsevišķas eksporta nozares. Šobrīd šķiet, ka salīdzinoši lēnāk nekā citur pasaulē, bet tomēr nozīmīgi augs bezdarbs, līdz ar to samazināsies arī iekšējais patēriņš. Vairāk vai mazāk apdraudētas ir praktiski visas nozares.

Vienlaikus krīze paver jaunas iespējas. Cerīgāk var skatīties uz pārtikas ražošanu un eksportu atsevišķās nozarēs. Jau tagad ir valstis, piemēram, ASV, kurām sevi apgādāt ar pārtiku kļūst arvien grūtāk, un pārtikas cenas tur strauji pieaug. Kā pozitīvu aspektu var minēt arī fosilās enerģijas cenu samazināšanos.

Tomēr nevar paļauties, ka tas tā būs ilgstoši – pastāv augsts risks, ka naftas ieguve var samazināties un cena - atkal kāpt. Šo krīzes laiku vajadzētu izmantot, lai veiksmīgi apgūtu jauno eksporta tirgu iespējas, sevišķi pārtikas rūpniecībā – šeit ļoti svarīgi ir valsts līmenī meklēt jaunos noieta tirgus, palīdzēt ar transporta risinājumiem, kas bieži vien ir jāmeklē jauni, jo vīrusa izraisīto apstākļu dēļ daudzi vecie tirdzniecības ceļi ir būtiski palēninājušies vai apstājušies pavisam.

Šis brīdis, kad enerģija ir lēta, jāizmanto, lai atbalstītu atjaunojamo enerģijas ražošanu, lai nākotnē, kad enerģijas cenas atkal kāps, mēs tam būtu gatavi un nebūtu atkarīgi no citām valstīm, sevišķi tādām, kas ne vienmēr mums ir draudzīgas.

Ilgtermiņa ekonomikas attīstības plānu šajā neskaidrības laikmetā izveidot ir gandrīz neiespējami (tas gan nenozīmē, ka tas nav jādara!), taču, skatoties īsākā laika nogrieznī jeb līdz 2020.gada beigām, jau šobrīd nepieciešams definēt galvenos punktus, kam jāpievērš uzmanība. Uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos, par prioritāti izvirzot ekonomikas stabilizāciju.

- Drošības spilvens Latvijas iedzīvotājiem, kuri zaudē darbu, jo skaidrs, ka bezdarbs pieaugs un mums ir jābūt tam gataviem. Būs jālemj par minimālā sociālā atbalsta līmeni. Tāpat jābūt gataviem atbalstīt atsevišķus sektorus, kur bezdarbs būs izteiktāks nekā citos. Jau šobrīd kā tādi ir iezīmējušies tūrisms, kultūra.

Jābūt gataviem arī noziedzības līmeņa palielinājumam. Ļoti svarīgi ir aizsargāt nabadzīgākās iedzīvotāju grupas un būt gataviem arī cīnīties ar sekām.

- Jāveido programmas sektoru atbalstam, tāpat jāveicina mūžizglītības programmas, lai palīdzētu pārkvalificēties no smagāk cietušajiem nodarbinātības sektoriem. Ļoti iespējams, ka atsevišķi ekonomikas sektori piedzīvos ilgstošu lejupslīdi vai pat izmainīsies uz visiem laikiem.

- Latvija ir salīdzinoši labā stāvoklī tieši vīrusa izplatības ziņā, taču nedrīkst sasteigt ekonomikas atvēršanu, lai tad, kad pasaules krīzes iespaids būs vislielākais, visticamāk, 2020.gada rudenī, mēs būtu gatavi veicināt iekšējo tirgu.

Gan uzlabojot infrastruktūru, gan iepērkot preces un pakalpojumus no vietējā ražotāja.

- Svarīgi īstenot ekonomikas atbalsta pasākumus sadarbībā ar reģiona partneriem – Lietuvu un Igauniju, iespējams, Poliju, Vāciju un Skandināvijas valstīm, tostarp palīdzot uzņēmējiem atrast tuvākus un tālākus eksporta noieta tirgus un atbalstot ar transporta un diplomātiskajiem risinājumiem valsts līmenī.

- Jāīsteno nodarbināto un bez nodarbinātības palikušo mūžizglītības sistēma, par prioritāti nosakot digitālo prasmju apguvi, kā arī tās prasmes, kas būtiskas Latvijas eksportētājiem. Jādod plašāka iespēja sākt mācības un studijas profesionālā izglītībā, nodrošinot studiju vietu un kredītu pietiekamu pieejamību.

- Jānodrošina uzņēmējiem iespēja piesaistīt aizņēmumus, lai tie krīzes apstākļos spētu saglabāt preču un pakalpojumu ražošanas jaudas. Jāturpina nodokļu atlikšanas programma, apsverot daļēji dzēst nodokļu saistības. Jāievieš nodarbinātības subsīdijas šajos uzņēmumos.

Prognozēt situācijas attīstību 2021.gadā un tālākā nākotnē šobrīd ir gandrīz neiespējami. Tāpēc var uzskatīt, ka “tālākā nākotne” sākas jau ar nākamo, 2021.gadu. Uz to brīdi jābūt gataviem:

- Nodrošināt drošības spilvenu Latvijas iedzīvotājiem arī, ja krīze ieilgst un turpinās pat vairākus gadus. Jāpalīdz pārstrukturizēt darbaspēku no krīzes vairāk skartajiem sektoriem uz nākotnē perspektīvākiem, palīdzot ar kredītiem un izglītības iespējām.

- Nodrošināt, ka pāreja starp ES plānošanas periodiem notiek pēc iespējas ar mazāku pārrāvumu, nodrošinot ES fondu ieguldījumu nepārtrauktību.

- Turpināt ieguldīt sabiedrības un ekonomikas digitalizācijā.

- Stimulēt inovatīvas, digitālas un “zaļas” nozares, izmantojot jaunā perioda ES fondus; izmantot iespēju integrēt Latviju nākotnē stiprākajos un stabilākajos jaunās ekonomikas reģionos ES un pasaulē.

COVID-19 izraisītā krīze būs smaga kā pasaulē, tā arī Latvijā. Šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi tā turpināsies. Mums ir jābūt gataviem pielāgoties. Es ticu, ka Latvija pārvarēs šo laiku, palīdzot iedzīvotājiem, atbalstot uzņēmējus un ekonomiku.

Neskatoties uz ārējiem riskiem un populistu aicinājumiem veikt iracionālus soļus, kas ilgtermiņā apdraudētu mūsu situāciju, Latvijai ir iespējams šo krīzi pārvarēt. Būsim gudri, ne tikai lai mazinātu COVID-19 izraisītās krīzes sekas, bet arī lai izmantotu tās radītās iespējas. Mēs esam elastīgi, mums ir pieredze izdzīvot un attīstīties mainīgā pasaulē. Šīs iespējas mums ir jāizmanto, lai varam ne tikai skatīties uz citu valstu piemēru, bet būt par piemēru citiem nākotnē. Mēs esam gara un grūta ceļa priekšā. Kurp tas aizvedīs, tas ir atkarīgs no mums pašiem.

Uz augšu