Covid-19 epidēmija ir uzskatāma par nopietnāko civilo krīzi Igaunijā kopš neatkarības atjaunošanas, un lielākā vai mazākā mērā tā ietekmējusi visu sabiedrību, visus reģionus un visas dzīves jomas, pirmdien Rīgikogu sēdē atzinis premjerministrs Jiri Ratass.
Politiskā paziņojumā parlamentam viņš apkopojis pēdējo mēnešu notikumu pieredzi un uzsvēris, ka ārkārtējā situācija Igaunijā gan ir beigusies, tomēr krīze turpinās un valdības uzdevums ir gūt no šīs situācijas mācību, lai valsts izkļūtu no tās stiprāka.
Pēc premjera teiktā, līdzšinējo ierobežojumu atvieglojumi ļaus sekmēt ekonomikas atveseļošanos, tomēr iespējams, ka nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Igaunijas ekonomika neatgūsies līdz nākamā gada beigām.
Ratass atgādinājis 12.marta vakaru, kad Igaunijas valdība pirmo reizi vēsturē izsludināja ārkārtējo situāciju, un paudis pārliecību, ka tas bija vienīgais iespējamais risinājums.
"Lai gan tie bija ļoti nopietni soļi, kas būtisku ierobežoja cilvēku tiesības un brīvības, kopumā mums Igaunijā izdevās iztikt ar daudz vieglākiem ierobežojumiem nekā vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs," piebildis valdības vadītājs.
Kā norādījis Ratass, tagad ir redzams, ka šādai krīzei, neraugoties uz visu iespējamo gatavošanos, plāniem un apmācībām, nebija pilnībā gatava nedz Igaunija, nedz kāda cita pasaules valsts, par ko vislabāk liecinājis globālais individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu deficīts.
"Ārkārtējā situācija beidzās pusnaktī, bet krīze turpinās. Daudzi ierobežojumi paliek spēkā, lai gan mums vairs nav vajadzīgs ārkārtējās situācijas režīms, lai to kontrolētu," viņš sacījis.
Premjers atgādinājis, ka slimības izplatība mazinājusies un veselības aprūpes sistēma sāk atgūties, taču vīruss no Igaunijas teritorijas nav pazudis un globālā pandēmijas gaita, kā arī ierobežojumu izraisītās ekonomikas lejupslīdes ietekme par sevi atgādinās vēl ilgi.
"Kamēr nav atrasta efektīva vakcīna vai medikaments, kam saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas prognozēm var būt vajadzīgs ilgs laiks, vīruss paliks mūsu vidū un mums jāiemācās ar to sadzīvot," viņš sacījis. "Mums jāmācās no šīs situācijas iziet gudrākiem, stiprākiem un izturīgākiem."
Runājot par krīzes ietekmi uz ekonomiku, Ratass prognozējis, ka tā būs jūtama vēl ilgāku laiku.
"Redzam, ka šobrīd, veidojot un apspriežot ekonomiskās prognozes, nepieredzēti liela uzmanība tiek pievērsta veselības statistikai. Veselības krīzei bijusi ļoti nopietna ietekme uz mūsu ekonomikas darbību un izredzēm," sacījis valdības vadītājs.
Viņš atzinis, ka vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi Eiropas Savienībā jūtami ietekmējuši ekonomisko aktivitāti - patēriņu, rūpniecisko ražošanu, pakalpojumus, investīcijas, kapitāla plūsmas, piegāžu ķēdes un daudzus citus svarīgus ekonomiskos rādītājus.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozi recesija eirozonā šogad varētu sasniegt 7,7%. Kā izteicies Ratass, tas ir lielākais kritums ES vēsturē, kas ir daudz dziļāks nekā 2009.gada finanšu krīzes laikā.
"Ekonomisko prognožu veidošana joprojām ir ļoti sarežģīta, jo nav precedenta, ar kuru salīdzināt pašreizējo situāciju. Nenoteiktības pakāpi skaidri ilustrē scenāriji, kas pieļauj, ka ilgāku ierobežojumu un otrā pandēmijas viļņa gadījumā recesija gada beigās varētu būt gandrīz divtik dziļa," piebildis Igaunijas premjers.
Viņš norādījis, ka EK šogad Igaunijai prognozē 6,9% recesiju, kas ir mazāka par eirozonas vidējo līmeni. Komisijas paredzamais kritums ir mazāks arī par Igaunijas Finanšu ministrijas aprīļa sākumā prognozēto 8% kritumu, jo tajā ņemta vērā 2020.gada papildbudžeta pasākumu ietekme.
"Prognozētais budžeta deficīts eirozonai šogad ir vidēji 8,5% un valsts parāds - 103% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā budžeta deficīts 2020.gadā pieaugs līdz 8% un valsts parāds - līdz 20,7% no IKP . Neskatoties uz lielo lēciens, tas paliek zemākais Eiropas Savienībā," sacījis Ratass.
