Kažoka: Spriedze starp Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstu līderiem par daudzgadu budžetu varētu saasināties

Iveta Kažoka.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Spriedze starp Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem par daudzgadu budžetu varētu saasināties, Covid-19 krīzei veltītajā Reģionālo mediju dienā žurnālistiem sacīja domnīcas "Providus" vadītāja Iveta Kažoka.

Seminārā Latviju pārstāvošie EP deputāti un citi klātesošie pievērsās arī jautājumam par jauno ES daudzgadu budžetu. 

Kažoka uzsvēra, ka patlaban par to nekas nav skaidrs - nav zināms ne tā kopējais apjoms, ne tas, vai tiks pārskatītas esošās prioritātes. Tāpat nav zināms, vai neparādīsies jauni piedāvājumi ES finanšu avotiem, kas nav atkarīgi no dalībvalstu iemaksām daudzgadu budžetā.

Kažoka norādīja, ka no deputātiem izskanējusi optimistiska prognoze, ka EP ir "ielicis kāju durvīs", lai ES dalībvalstis neuzskatītu, ka var nerēķināties ar Parlamenta izpratni par to, kādam ir jābūt budžetam. Viņa mudināja būt piesardzīgiem, jo iepriekšējā reizē, kad tapa ES daudzgadu budžets, veidojās līdzīga situācija, proti, dalībvalstu vadītāji nespēja vienoties par daudzgadu budžetu.

"Īsu brīdi pirms nākamā gada sākuma līderi par kaut ko vienojās, uzrakstīja priekšā, kādam budžetam jāizskatās. Principā EP bija izlauztas rokas. Parlaments bija dilemmas priekšā, vai pieļaut, ka ES nākamo gadu sāk bez budžeta, vai akceptēt to, ko dalībvalstu vadītāji ir likuši viņiem priekšā," atgādināja "Providus" vadītāja.

Pēc viņas sacītā, toreiz Parlaments piekāpās ar domu, ka tāda situācija nevarēs atkārtoties. Kažoka uzskata, ka līdzīgu spriedzi starp EP un dalībvalstu līderiem varēs novērot diezgan drīz.

Kažoka norādīja, ka jaunā daudzgadu budžeta sakarā atsevišķos jautājumos būs pēctecība - tie bija svarīgi pirms Covid-19 krīzes un būs svarīgi arī pēc tās. Viņasprāt, tā ir zaļā politika jeb "Zaļais kurss", kas, iespējams, patlaban nav prioritārais Eiropas dienaskārtības jautājums, kā tas bija pirms sākās pandēmija. Spriežot pēc Eiropas Komisijas (EK) augstāko amatpersonu un dalībvalstu paziņojumiem, zaļās idejas nav atstātas novērtā, secināja Kažoka.

"Vienlaikus ir diezgan skaidrs, ka, ja iepriekšējais budžeta piedāvājums bija ļoti zaļi iekrāsots, šobrīd ar Covid-19 krīzes pārvarēšanas risinājumiem, "Zaļais kurss" ir kļuvis par daudz diskutablāku jautājumu, proti, cik lielā mērā ES, domājot par savu nākotni un dalībvalstu finanšu izdevumiem, mēģinās uzturēt kursu, ka jāveido jauna tipa ekonomika, kas ir daudz zaļāka, nekā iepriekš," pauda Kažoka.

Viņasprāt, vēl viens pārmantojams jautājums, kas ir saasinājies Covid-19 krīzes ietekmē, ir demokrātijas nākotne ES. Kažoka uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, ka Polija un Ungārija mēģināja "dzīvot pa savam" arī pirms Covid-19 krīzes, bet, viņasprāt, jaunais koronavīruss šīs akūtās kaites ir vēl vairāk saasinājis.

"Vienlaikus krīze ienesusi jaunas korekcijas, pastiprinot diskusijas par lietām, kas iepriekš ES tomēr nebija pašsaprotamas. Tas ir jautājums par ES stratēģisko neatkarību attiecībā uz dažādām precēm - par to, vai Eiropa drīkst paļauties, ka, piemēram, Indija un Ķīna vienmēr piegādās lētas preces ES iedzīvotājiem," sacīja "Providus" vadītāja.

Viņa atgādināja, ka nesenā pagātnē par šiem jautājumiem galvenokārt runāja Vācija un Francija, argumentējot, ka ES ir jāstiprina tā sauktie "Eiropas čempioni", ar to saprotot savus uzņēmumus, kas laika gaitā varētu konkurēt ar Ķīnas un ASV uzņēmumiem.

"Covid-19 krīze parāda, ka šim jautājumam ir vēl viens aspekts. Nav runa tikai par lielo Eiropas vai citu pasaules reģionu uzņēmumu spēcināšanu. Lielā mērā tas ir arī jautājums par Eiropas pilsoņu drošību gadījumā, ja notiek kaut kas līdzīgs kā Covid-19 krīze, kad Eiropa ir atkarīga no citām valstīm attiecībā uz medikamentu un citu preču pieejamību iedzīvotājiem," akcentēja Kažoka.

Domājot par ES nākotni, Kažoka norādīja arī uz jautājumu kopumu, kas attiecās uz Eiropas valstu parādiem un, vai būs Eiropas līmeņa vērtspapīri. Viņa akcentēja, ka patlaban par to valda domstarpības.

Kažoka sacīja, ka šo jautājumu kopuma kontekstā svarīgs ir arī nesen pieņemtais Vācijas Konstitucionālās tiesas pieņemtais spriedums.

LETA jau vēstīja, ka EK varētu sākt pārkāpuma procedūru pret Vāciju saistībā ar tās Konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā kritizēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāciju uzpirkšanas programma.

Viņasprāt, atklāts ir jautājums, kā ES pārvarēs šo nosacīto krīzi, kur ietekmīgākās ES dalībvalsts Konstitucionālā tiesa pateikusi, ka tā neuzskata, ka ES ir kompetence jautājumos, kur dalībvalstis nav ļoti skaidri šo atļauju devušas.

"Tāpēc šogad, nākamgad, aiznākamgad būs izvērtas diskusijas par ES nākotni. Ja pirms pusgada šķita, ka tas nekādā gadījumā nerezultēsies ar būtiskiem ES pamatprincipu pārskatīšanu, reaģējot uz Covid-19 krīzi, tās varētu notikt. Varētu aktivizēties diskusija par būtisku ES funkciju pārskatīšanu," uzsvēra Kažoka.

Tāpat viņa pastāstīja, ka patlaban ir strīds starp Eiropas institūcijām un sevišķi ES Tiesu un Vācijas Konstitucionālo tiesu. Kažokasprāt, ES Tiesa atbildējusi strupi uz Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, sakot, ka Vācijas tiesai nav kompetences lemt par tādām lietām un vienīgie, kas var lemt par līgumiem ir ES institūcijas. 

"Tas nozīmē, ka bumba ir Vācijas valdības pusē. Viņi atrodas neapskaužamā situācijā, viņiem ir jāpasaka, kam šādā situācijā viņi pakļaujas, vai viņi pakļaujas savai Konstitucionālajai tiesai, vai Eiropas kopējam regulējumam. Pagaidām skaidru veidu, kā Vācija un ECB izies no šīs situācijas, es neredzu," pauda Kažoka.

Viņa arī uzsvēra, ka ECB un ES Tiesa nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka šis gadījums kļūst par precedentu, ka jebkuras valsts konstitucionālā tiesa var pateikt, ka ES Tiesa nesaprot līgumus. 

"Mēs jau redzējām, ka ir aktivizējušās Ungārijas un Vācijas valdības, kas labprāt šāda veida iespēju izmantotu un tajā gadījumā jebkura valsts konstitucionālā tiesa var apturēt, vai savādāk interpretēt kādu svarīgu Eiropas normu. Pieļauju, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa domā, ka šis būs precedents, bet ES institūcijas šobrīd dara visu, ko var, lai vismaz sabiedriskajā domā tas tā netiktu uztverts. Visneērtākajā situācijā ir Vācijas valdība, kurai jāatrod, kāds Zālamana ceļš un es nezinu, kā viņi to izdarīs," atklāti sacīja "Providus" vadītāja.

Pievēršoties tēmai par ES nākotni, aktuāli, viņasprāt, būs jautājumi, kas saistīti ar privātumu. Eiropa, atšķirībā no citiem pasaules reģioniem, sargā iedzīvotāju privāto dzīvi. Kažoka uzsvēra, ka vienlaikus ar Covid-19 krīzi, tādas valstis kā Taivāna, Dienvidkoreja salīdzinoši daudz informācijas uztic valsts institūcijām par iedzīvotāju veselības stāvokli, cik ir saslimušo, ar ko viņi nodarbojas, kāds ir viņu vecums.

"Līdz ar to cilvēki kļūst vieglāk identificējami. Tas ir milzīgs jautājums gan katrai ES dalībvalstij, gan ES kopumā, kā mēs skatāmies uz privātuma jautājumiem, vai tie ir svarīgi, pat ja tā cena ir cilvēku dzīvība un veselība, vai arī izņēmuma gadījumos mēs ievērojam Āzijas valstu piemēru un pārskatām iekšējos noteikumus. Manuprāt, tā būs ļoti liela diskusija, kas tikai tagad lēnām sākas," pavēstīja Kažoka.

Uz augšu