Kāpēc vēlreiz? Pēc Vudas nāves, kad viņas noslīkušais ķermenis un gumijas laiva tika atrasti pie ģimenes jahtas Katalīnas salā, Kalifornijā, mediji nerimst spekulēt par traģēdijas patiesajiem iemesliem. 

Atgādinām, ka liktenīgajā 1981. gada 29. novembra naktī uz jahtas bija četri cilvēki - Vuda, viņas vīrs Roberts Vagners, aktieris Kristofers Volkens, ar ko kopā tobrīd tika uzņemta filma "Brainstorm", un jahtas stūrmanis Deniss Daverns (Dennis Davern). Visi trīs aktieri baudīja vīnu un citus alkoholiskos dzērienus. Starp Vagneru un Volkenu izcēlās strīds, Vagners dusmās pat sašķaidījis vīna pudeli. Pēc karstā strīda  Natālija bija izgaisusi... Viņu sāka meklēt, izsauca patruļu. Galu galā Natālija tika atrasta mirusi ūdenī blakus mazajai gumijas glābšanas laivai.

Viņas nāvi tobrīd atzina par nelaimes gadījumu. Tiek uzskatīts, ka iereibusī aktrise, cenšoties piestiprināt glābšanas laivu, paslīdēja, sasita galvu, zaudēja samaņu un iekrita ūdenī.

"Kā bija patiesībā, to zina tikai pati Natālija," filmā iestrādāts neliels fragments no intervijas ar Kristoferu Volkenu, kurš diemžēl jaunajā filmā nekādus komentārus nesniedza. 

Tā vietā meita, izprašņājot savu tēvu (precīzāk patēvu) par tā vakara notikumiem, acīmredzami cenšas atvairīt no viņa jebkādas aizdomas  - tāds ir filmas virsuzdevums. Filma ir kā aizstāvības runa tēvam.

Nataša Gregsone-Vagnere bija tikai vienpadsmit gadus veca, kad zaudēja māti. Filmā savās atmiņās par to laiku dalās gan viņa, gan viņas māsas un citi tuvinieki. 

Diemžēl traģiskais jahtas negadījums visus šos gadus bija aizēnojis pašas Natālijas Vudas sasniegumus kino un televīzijā - viņa trīs reizes bija nominēta prestižajai "Oskara" balvai. Tāpēc filmas lielāko hronometrāžu sastāda tieši Vudas kā aktrises portretējums. 

Filmas reklāmas rullītis.

"Mans mērķis bija pievērst skatītāju uzmanību viņas dzīvei," kādā intervijā saka Nataša Gregsone-Vagnere. "Nevis naktij, kad viņa gāja bojā."

Tiesa, filmas kulminācija ir tieši tēva atmiņu stāsts par liktenīgo nakti. Filma ir mēģinājums reizi pa visām reizēm beidzot pielikt punktu daudzajām spekulācijām, ko radījuši gan mediji, gan arī ģimenes locekļi.

Filmā tiek pieminēta Natālijas māsa Lana, kura atklāti presei teikusi, ka Natālijas Vudas nāve bija slepkavība.

Tāpēc 2011. gadā lieta vēlreiz ierosināta no jauna, balstoties uz "jaunu informāciju". 

Filmas lielākais pienesums tomēr ir Natālijas Vudas dzīvesstāsts. Dzimusi kā Natālija Zaharenko 1938. gadā Sanfrancisko krievu imigrantu Nikolaja Zaharenko un viņa sievas Marijas, dzimušas Zudilovas, ģimenē, viņa jau no piecu gadu vecuma sāka filmēties Holivudā. Šajā laikā viņas vecāki nomainīja Natašas uzvārdu uz "Vuda". Viņas vecāki uz ASV bija atmukuši pilsoņu kara laikā no Vladivostokas. 

Jaunā bērnu aktrise būtībā kļuva par kinostudijas kalponi, viņa bija spiesta filmēties visos studijas piedāvātajos projektos, arī stingrā māte nemitīgi dzina mazo meiteni strādāt un nerunāt pretī. Tikai sešdesmitajos gados viņa tika pie iespējas nospēlēt daudzas no savām vislabākajām lomām, piemēram, lentē "Vestsaidas stāsts", kas padarīja Vudu par globālu Holivudas ikonu. 

18 gadu vecumā Natālija apprecējās ar astoņus gadus vecāko aktieri Robertu Vagneru. Pāris nokļuva mediju uzmanības centrā, un šī pārlieku lielā uzmanība, kā arī pieredzes trūkums, laulību izjauca. Filmā minēts, ka Vudai bijušas daudzas romantiskas attiecības ar slaveniem aktieriem un mūziķiem, to skaitā aktieri Denisu Hoperu, viesnīcu ķēdes mantinieku Nikiju Hiltonu, pat Elvisu Presliju.

Pēc šķiršanās no Vagnera viņa apprecēja filmu producentu Ričardu Gregsonu (Richard Gregson). Nākamajā gadā piedzima meita Nataša, kura arī šīs filmas iniciatore. Laulība drīz vien tika šķirta, jo Natālija pieķēra Ričardu sānsolī - viņš pēc Natašas nākšanas pasaulē sagrēkoja ar Vudas sekretāri.

Un tad Natālija vēlreiz mija gredzenus ar savu pirmo vīru Robertu, pasaulē nāca meita Kortnija. Šajā laikā par Natālijas prioritāti kļuva ģimene, aktrises karjeru viņa uz vairākiem gadiem nolika otrajā plānā. 

Filmā izmantoti ģimenes arhīva videomateriāli, kuros lielā Holivudas zvaigzne atklājas kā vienkārša sieviete, mīloša māte. 

"Mūs neaudzināja kāds, kas bija kino zvaigzne," filmā akcentē Nataša. "Taču mājās bija īpaša sajūta, nevis tāpēc, ka viņa bija slavena, bet tāpēc, ka netēloja - viņa bija dabiska."

Arī filmas režisors Lorāns Buzero (Laurent Bouzereau) izteicies, ka nav vēlējies veidot detektīvu, kaut kā padziļināti pētīt traģiskās nakts detaļas. "Mēs nemēģinājām veidot filmu, lai noskaidrotu, kas notika, mēs zinām, kas notika," viņš izteicies kādā intervijā. 

Video: Intervija ar Natašu Gregsoni-Vagneri un režisoru Lorānu Buzero (angļu val.).

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".