Arktiskajos apgabalos turpinās "zombiju ugunsgrēki"

FOTO: Ekrānuzņēmums

Pagājušās vasaras ugunsgrēki planētas arktiskajos apgabalos turpinājuši gruzdēt arī ziemā zem sniega un tagad atsākušies ar jaunu spēku, raksta izdevums New Scientist.

Šobrīd pētnieki pieļauj, ka šie, tā dēvētie "zombiju ugunsgrēki", ziemā gruzdot zem sniega, turpinājuši vairot arī CO2 izmešu daudzumu, jo gruzdēja zemsedze un kūdras slānis.

Pēc sniega nokušanas ugunsgrēki atsākušies ar jaunu spēku.

2019. gada vasarā planētas arktiskajos apgabalos Krievijā, Kanādā un Grenlandē plosījās  līdz šim nepieredzēti plaši savvaļas ugunsgrēki. Degšanas rezultātā jūnijā vien atmosfērā nonāca aptuveni 50 megatonnas oglekļa dioksīda - tas ir tikpat daudz, cik gada laikā "saražo" Zviedrija. Šis apjoms ir arī aptuveni vienāds ar to CO2 izmešu daudzumu, kas Arktikas ugunsgrēku rezultātā nonāca atmosfērā 2010. - 2018. gada jūnija mēnešos kopumā.

Atmosfērā nonākušais oglekļa dioksīds rada noslēgta apļa efektu - tas veicina globālo sasilšanu, kas, savukārt, rada klimata pārmaiņas un tādējādi arī kļūst par iemeslu jauniem savvaļas ugunsgrēkiem.

Meža ugunsgrēki maija - oktobra periodā Zemes ziemeļu reģionos ir ierasta parādība. Parasti tos izraisa zibens spērieni, un daži pētnieki pat apgalvo, ka šādi sezonāli ugunsgrēki ir noderīgi ziemeļu ekosistēmām. Tomēr 2019. gada vasaras ugunsgrēku mērogu zinātnieki vērtē kā līdz šim nepieredzētu.

Gaisa temperatūra arktiskajos apgabalos pērn paaugstinājās straujāk nekā uz planētas kopumā, un šis karstais laiks sekmēja ugunsgrēku izplatību. Kā papildu faktors kalpoja arī lietus trūkums, kā rezultātā ziemeļu apgabali ir ļoti sausi, un spēcīgais vējš.

Turklāt daudzviet atkususī un izžuvusī augsne pārsvarā sastāv no kūdras, kas ļoti labi deg un degšanas procesā izdala ievērojami lielāku oglekļa dioksīda daudzumu nekā koksne.

Uz augšu