EK: Covid-19 krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai Latvijai jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi (1)

Trešdien publiskotas EK rekomendācijas Latvijai 2020.gadā, kurās arī analizēta Latvijas ekonomiskā politika, ņemot vērā Covid-19 izraisīto ekonomikas un veselības krīzi. EK specifiskās rekomendācijas Latvijai ir balstītas uz krīzes pārvarēšanu un Latvijas ekonomikas atjaunošanu.

No EK prognozēm izriet, ka Covid-19 radītās krīzes ietekmē šogad sagaidāma Latvijas ekonomikas lejupslīde 7% apmērā, bezdarbs līdz gada beigām pieaugs līdz 8,6%, cenu pieaugums šī gada laikā tuvosies nullei.

Prognozējams, ka budžeta deficīts šogad sasniegs 7,3%, bet nākamgad - 4,5%. EK aplēsusi, ka Latvijas valdības jau īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes mazināšanā ir pārsnieguši 3% no IKP jeb vienu miljardu eiro.

EK arī prognozē, ka valdības sektora parāds šogad pieaugs līdz 43,7% no IKP, kas joprojām būs zem "Māstrihtas griestiem" - 60%.

Vienlaikus EK norāda, ka patlaban ir spēkā "vispārējo izņēmumu klauzula", kas paredz, ka valstis šogad var nevērtēt budžeta deficītu un valdības parādu. EK ir radījusi "budžeta telpu", lai Latvija efektīvi apkarotu vīrusu, saglabātu ekonomikas dzīvotspēju un atbalstītu atkopšanos.

Tāpat EK rosina laikā, kad ekonomiskā situācija atļaus, sabalansēt budžetu, nodrošināt valdības parāda ilgtspēju un veicināt investīcijas. EK arī iesaka Latvijai stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un pieejamību, papildinot cilvēku un finanšu resursus.

EK arī rekomendē nodrošināt pietiekamu pieeju finansējumam, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī priekšfinansēt publisko investīciju projektus augstā gatavības pakāpē. EK arī iesaka Latvijai atbalstīt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atgūšanos. 

Tāpat Latvijai ieteicams fokusēt investīcijas uz zaļajiem un digitālajiem projektiem, īpaši - uz pētniecību un inovācijām, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un patērēšanu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru.