Cīņa pret Covid-19 krīzi un naudas atmazgāšanu jeb ko Eiropas Komisija iesaka Latvijai (7)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Edijs Pālens/LETA

Otrdien Eiropas Komisija publiskojusi konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kuros izklāstītas ekonomikas politikas norādes visām ES dalībvalstīm, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, un kuros galvenā uzmanība vērsta uz vissteidzamāk risināmajām pandēmijas radītajām problēmām un ilgtspējīgas izaugsmes atsākšanu. Portāls TVNET piedāvā ieskatu Eiropas Komisijas publiskotajā pārskatā un ieteikumos.

“Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, Eiropas Komisija savās rekomendācijās dalībvalstīm šogad akcentē jomas, kas ir saistītas ar esošās krīzes risinājumiem un tās negatīvo seku mazināšanu. Visām ES dalībvalstīm tiek rekomendēts stiprināt veselības aprūpes sistēmas, sniegt finansiālu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ekonomikas atveseļošanai tiek rekomendēts stimulēt investīcijas, t.sk. ieguldot zaļajās un digitālajās tehnoloģijās. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, jāpievērš uzmanība arī fiskālās ilgtspējas jautājumiem.

Eiropas Komisija atzinīgi novērtē Latvijas savlaicīgo un efektīvo rīcību vīrusa izplatības ierobežošanai. Latvijas gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai atvēlēt veselības nozarei lielākus finanšu un cilvēku resursus, tādējādi stiprinot tās noturību.

Tāpat tiek aicināts paplašināt ienākumu atbalsta saņēmēju loku un stiprināt sociālās drošības tīklu," komentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis par rekomendācijām Latvijai.

Ko Latvija paveikusi?

Tiek norādīts, ka Latvija, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir ieviesusi vairākus budžeta pasākumus, lai palielinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, apkarotu pandēmijas sekas un nodrošinātu atbalstu tiem cilvēkiem un ekonomikas sektoriem, kas pandēmijas dēļ ir būtiski cietuši.

Kopumā Eiropas Komisija (EK) Latvijas noteiktos pasākumus vērtē kā Komisijas izstrādātajām vadlīnijām Covid-19 seku apkarošanai atbilstošus.

Šo pasākumu īstenošana Latvijai, pārvērtējot fiskālo politiku, ļaus sasniegt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālais stāvokli, kā arī, kad ekonomiskie apstākļi būs atbilstoši, Latvijai būs iespējams saglabāt fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

Pēc Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara prognozēm, Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad piedzīvos 7% no IKP lielu kritumu, līdz ar to, Latvijā būs novērojama dziļa ekonomiskā recesija.

Lielākais kritums gaidāms šī gada otrajā ceturksnī, taču jau gada otrajā pusē ekonomikā jābūt vērojamām zināmām pozitīvām iezīmēm, un nākamajā gadā Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu pārsniegt 6% no IKP.

Savukārt budžeta deficīts šogad palielināsies līdz 7,3%, bet nākamajā gadā tas būs 4,5%.

2020. gada 13. martā Latvijā tika ieviests ārkārtējais stāvoklis, kas ir pagarināts līdz 9. jūnijam. Sākoties ārkārtējam stāvoklim, Latvijā tika būtiski ierobežota cilvēku pārvietošanās brīvība, kā arī slēgta pasažieru satiksme ar ārvalstīm. Tomēr kopš maija vidus ir atļauts atvērties vairāku jomu uzņēmumiem.

Saistībā ar to, EK prognozē, ka 2020. gadā bezdarbs Latvijā varētu pieaugt līdz 8,6%, un 2021. gada laikā tas varētu nedaudz samazināties – līdz 8,3%.

EK atzīmē, ka Latvija ekonomikas atbalstam ir ieviesusi būtiskus pasākumus, to vidū nosakot atbalstu gan strādājošajiem, gan uzņēmumiem, ieviešot dīkstāves pabalstu, kas ir 75% apmērā no personas algas.

EK norāda, ka Latvijai jānodrošina atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ātri attīstīt fleksiblas darba vietas, kā arī attālināta darba kapacitāti, kas varētu ļaut ātrāk atsākt darbu un mazināt krīzes ietekmi.

Tieši Covid-19 krīzes laikā iezīmējušās vairākas problēmas darba tirgū, un viena no tām ir strādājošo prasmes. Tiek norādīts, ka tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir pamata vai attīstītākas digitālās prasmes.

Tieši tāpēc ir nepieciešams radīt efektīvu un pieejamu izglītības, prasmju pilnveidošanas un pārkvalifikācijas iespēju tīklu, nodrošinot strādājošajiem darba tirgum nepieciešamās prasmes.

Ārkārtējā situācija ir iezīmējusi nepieciešamību attīstīt digitālo izglītošanu un prasmju attīstīšanu, lai nodrošinātu augstas prasmes visiem, kas tās apgūst. Sociālo partneru stiprināšana ir ļoti svarīga, lai palīdzētu valstij cīnīties pret Covid-19 krīzi un tās sekām.

Kā norāda Eiropas Komisija, kritēriji, lai atbilstu valsts garantijām, ir visai stingri. Līdz ar to, pastāv paaugstināts risks, ka mazākas kompānijas ar vājāku finansiālo situāciju, un nokavētiem nodokļu maksājumiem varētu arī nesaņemt valsts atbalstu. Restorāni un viesnīcas, kas šajā krīzē ir vissmagāk skartās jomas, pieredz grūtības nodrošināt likviditāti, jo tām ir vāja finansiālā situācija. Tajā pašā laikā – valstij jānodrošina arī stabilitāte banku sektorā.

Lai nodrošinātu ekonomikas atkopšanos, būs ļoti svarīgi īstenot sabiedrībai svarīgus investīciju projektus, kā arī veicināt privātās investīcijas, īstenojot atbalstošas reformas. Valsts digitālās transformācijas un videi draudzīgas politikas īstenošana ir jāveic, ņemot vērā atšķirības starp reģioniem.

EK norāda, ka lielākajā daļā pilsētu Latvijā ir ļoti laba digitālā infrastruktūra, tomēr attālākos lauku reģionos digitālo savienojumu iespēja ir ļoti zema, piemēram, sakaru tīkla pārklājums ir ļoti vājš vai tāda nav vispār.

Sakaru tīkla attīstīšana ir ļoti svarīga, lai attīstītu ātru un attīstītu infrastruktūru visā valstī, kā arī klimata neitrālas ekonomikas īstenošanai.

Latvijai ir jādomā par to, kā veikt investīcijas ekonomikas diversificēšanā, kā arī zinātnes, inovāciju un cilvēkkapitāla stiprināšanā. Latvijas vides politikai ir jābalstās attiecībā uz Nacionālo enerģijas un klimata plānu, kurā tiek runāts arī par transportu un ēkām, kā arī citām videi draudzīgām un ilgtspējīgām nozarēm. Kā viens no nozīmīgākajiem projektiem šajā jomā tiek minēts “Rail Baltica” projekts, kā arī citi ar enerģijas taupīšanu saistīti projekti. Turpinot ieguldīt atjaunojamajā enerģijā, piemēram, vēja ražotajā enerģijā, Latvija var nodrošināt veiksmīgāku pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku un ātrāk sasniegt klimata mērķus.

Līdz šim Latvijai ir veiksmīgi izdevies samazināt aizdomīgas un riskantas naudas plūsmu caur tās bankām, kā arī ir izdevies stiprināt sistēmu pret naudas atmazgāšanu. Tā, piemēram, Latvija ir aizliegusi apkalpot nerezidentu čaulas kompānijas. Ir stiprināta uzraudzības, izlūkošanas un citu varas institūciju kapacitāte, tomēr jāpievērš uzmanība risku izvērtēšanai, kā arī reālu sodu piespriešanai par pārkāpumiem, kas saistīti ar aizdomīgām naudas plūsmām.

Cieša sadarbība starp ekonomikām vienotajā monetārajā savienībā ir viena no galvenajām atslēgām, lai valsts sasniegtu vieglu atkopšanos no Covid-19 krīzes radītajām sekām. Latvijai kā eirozonas valstij ir jāvadās pēc Eirogrupas politiskajām vadlīnijām.

Galvenie ieteikumi

Līdz ar to, Latvijai šajā laikā ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi cīnītos pret pandēmijas sekām, jānodrošina ekonomikas atbalsts un jāveicina tās atlabšana. Kad ekonomiskā situācija ļaus, Latvijai jāīsteno fiskālie pasākumi, lai sasniegtu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un jānodrošina parādu ilgtspējību, vienlaikus uzlabojot investīciju vidi. Ir nepieciešams stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēku un finanšu resursus.

Valstij jāsniedz pienācīgs ienākumu atbalsts tām grupām, kuras visvairāk cietušas šajā krīzē, un jāstiprina sociālās drošības tīkls. Tāpat nepieciešams samazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgus darba noteikumus, aktīvus darba tirgus pasākumus un prasmes.

Nodrošināt uzņēmumiem, jo ​​īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piekļuvi likviditātes atbalstam. Jāveicina valsts investīciju projekti un privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Jākoncentrējas uz ieguldījumiem zaļajā un digitālajā pārejā, jo īpaši uz pētniecību un inovācijām, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru.

Neraugoties uz jaunajiem šķēršļiem, nepieciešams turpināt aktīvu darbu, lai stiprinātu iespējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu un izskaustu nelegālās naudas plūsmu.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu