Amatā pārceltais Knoks uzskata, ka VID vadība vēlas no viņa atbrīvoties

FOTO: LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja amatā negaidīti pārcēlusi civildienesta ekspertu Māri Knoku, kuram viens no galvenajiem uzdevumiem bija sūdzību izskatīšana pret VID ierēdņiem un disciplinārlietu izmeklēšana, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". Knoks intervijā portālam TVNET norāda, ka šāds solis sperts, lai no viņa atbrīvotos.

Knoks VID sāka strādāt 2016.gadā, kad par finanšu ministri kļuva Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bet toreizējā VID ģenerāldirektore bija Ilze Cīrule. Knoku no Labklājības ministrijas uz dienestu pārcēla ar īpašu valdības rīkojumu. Viņš līdz pagājušā gada sākumam bija ģenerāldirektora padomnieks juridiskajos jautājumos. Pērn pēc vienošanās ar dienesta vadību Knoku aizrotēja uz zemāku amatu - VID Personāla pārvaldes juridisko nodaļu. Viņa pienākumos abos amatos ietilpa sūdzību izskatīšana par VID ierēdņiem, dienesta un disciplinārlietu izmeklēšanas.

Raidījums vēsta, ka Knoks jau divdesmit gadus izmeklē citu ierēdņu pārkāpumus un pārstāv iestādes tiesās, ja ierēdņi lēmumus pārsūdz, un pārsvarā Knoku institūciju vadītāji pieaicina īpaši sarežģītās situācijās, kad ir aizdomas par ierēdņu nolaidību vai patvaļu, kas kaitējusi valsts interesēm.

Patlaban Knoks ir iecelts arī par komisijas vadītāju, kam jāizmeklē Rīgas Domes informācijas tehnoloģijas centra vadības atbildība par neparasto grāmatvedības sistēmas nomaiņu pašvaldībā. Centrs izvairījies no atklāta konkursa rīkošanas, par 11 miljoniem eiro nopērkot 96 000 programmētāju darba stundu.

"Šā gada laikā manā vadībā ierēdņi ir izvērtējuši vairākas lietas, un secinājumus jau esam iesnieguši VID vadībai. Dokumentos ir secinājumi par vairākām augstām VID amatpersonām, kuru darbībā ir konstatēti būtiski pārkāpumi un pietiekams pamats pret viņiem ierosināt disciplinārlietas. Diemžēl šos iesniegtos atzinumus neviens nav virzījis tālāk. Pirms mani pārcēla uz VID, tiku brīdināts, ka attieksme pret dienesta augstajām amatpersonām ir toleranta, proti, pret viņiem neierosina disciplinārlietas, bet ļauj laboties. Manā uztverē, šāda attieksme nav pieļaujama," sacīja Knoks.

Raidījums vēsta, ka viena no amatpersonām, pret kuru Knoka vadītā komisija aicināja VID ģenerāldirektori sākt disciplinārlietu, ir Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols. Viņš nav saskatījis pārkāpumus savu darbinieku rīcībā kādā cigarešu kontrabandas lietā, kur zuduši lietiskie pierādījumi. Pēc likuma jāvērtē viņa kā priekšnieka atbildība. Jaunzeme lietu pret Ābolu nav ierosinājusi, lai gan jaunajā amatā Knokam Ābols būs priekšnieks.

Kāds tieši ir pamatojums rotācijai?

Pamatojums rotācijai ir Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieka Podiņa iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei, kurā teikts: lai būtiski pastiprinātu darbu lietu izmeklēšanas jomā, Podiņš uzskata, ka mani, Māri Knoku, nekavējoties jāpārceļ jaunajā amatā kā vecāko izmeklētāju.

Viņš manī saskatot lielu potenciālu lietu izmeklēšanā.

Rotācijām ir savi iemesli, piemēram, ja iepriekšējā darbā nav kaut kas kārtībā vai bijušas kādu aizdomu ēnas. Reizēm arī pats cilvēks raujas uz kādu citu amatu. Vienlaikus attiecībā uz mani nav nekādu indikāciju, ka netiktu galā ar darbiem.

Vēl jo vairāk, esmu viens no retajiem Valsts ieņēmumu dienestā, kurš novērtēts ar pašu augstāko darba izpildes novērtējumu par pagājušo gadu, kas nozīmē, ka visās darbības jomās, kas saistītas ar maniem tiešajiem darba pienākumiem, pārsniedzu prasības un visu izdarīju. Mana pieredze disciplinārlietu izvērtēšanā valsts pārvaldē ir no 1996.gada.

Kas interesanti – iepriekš nekādu runu par to, ka mani varētu pārcelt kādā citā amatā, nav bijis.

Vai rotācija varētu būt kā sava veida atriebība par iepriekš sāktajām disciplinārlietām?

Līdz tādam secinājumam esmu nonācis. Ikdienā es nodarbojos ar disciplinārlietu izmeklēšanu, domāju kritiski, nonācu pie loģiska secinājuma – ja 2020.gada maijā parādās tāds pēkšņs piedāvājums tikt pārceltam uz Nodokļu un muitas policijas pārvaldi.

Strādāju valsts pārvaldē ilgi, lai saprastu, ka pārcelšanas reizēm ir sava veida sodi, atriebība par to, kas noticis nesen. Sāku domāt, ko nesen esmu darījis. Tās būtiskās lietas – šajā gadā manā vadībā ir pabeigtas vairākas dienesta pārbaudes, kurās konstatēti vairāki pārkāpumi VID vadošo struktūrvienību vadītāju rīcībā.

Ņemot vērā, ka neviens no šiem ziņojumiem nav aizgājis, proti, disciplinārlietas nav ierosinātas, nonācu pie secinājuma, ka mana pēkšņā rotācija ir saistīta ar šiem ziņojumiem. Viens no pēdējiem ziņojumiem bija par Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pieļautajām nelikumībām, kā arī tās struktūrvienības, kurā pašlaik strādāju, pieļautajiem pārkāpumiem.

Kā pārkāpumu pieļāvēji bija norādīti Podiņš un viņa vietnieki. Viņu pārkāpumi bija saistīti ar to, ka netika sniegta prasītā informācija. Saskārāmies ar nevēlēšanos sniegt materiālus, skaidrojumus. Šajā gadījumā vien vērsām uzmanību, nenorādot, ka nepieciešams sākt disciplinārlietu.

Attiecībā uz struktūrvienības vadītāju secinājām, ka ir pamats ierosināt disciplinārlietu, padotā rīcībā bija konstatēts būtisks pārkāpums, kā rezultātā kriminālprocesā pazuda būtiski materiāli un pašlaik kriminālprocesa izmeklēšana ir būtiski apgrūtināta. Šī struktūrvienība ir tā, kurā pašlaik esmu iecelts.

Kā vērtējama jaunās, tiešās vadības attieksme?

Esmu jau iesniedzis sūdzības Finanšu ministrijai un tiesībsargam. Manā skatījumā, turpinās bosings. Mani ieceļot amatā, visi ļoti labi zināja, ka mana darbības sfēra nekad nav saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, tā ir tāda atsevišķa pasaule, kuru mācās policijas koledžā.

Mani būtu jāapmāca, jārāda labie piemēri, kā pildīt tiešos darba pienākumus. Vajag ļaut mācīties darīt, ja vēlas, lai es sasniedzu kādu rādītāju.

Vienlaikus man jau pirmajā darba dienā uz galda tika nolikti trīs kriminālprocesi un no manis nedēļas laikā prasa konkrētus rīcības plānus, kas nepieciešami kriminālprocesos. Es to fiziski tādā laika posmā izdarīt nevaru. Tas viss tiek virzīts uz to, lai nedēļas beigās varētu konstatēt, ka darbs nav izdarīts, lai varētu rosināt disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu.

Pārcelšanas rīkojumā tika teikts, ka es turpināšu aktīvi līdzdarboties disciplinārlietās, jo šo jomu pārzinu. Taču jau pašlaik saņēmu rezolūciju, ka “esmu izmests” no izmeklēšanas komisijām, līdz ar to tiek bruģēts ceļš, lai es līdz piektdienai nevarētu neizdarīt to darbu, kas man uzlikts ar trīs kriminālprocesu izmeklēšanu.

Ar VID ģenerāldirektori konflikti bijuši arī iepriekš?

Mēs esam strādājuši iepriekš Labklājības ministrijā. Toreiz, esot valsts sekretāres amatā, viņa vēlējās no izmeklētājiem nevis objektīvu izmeklēšanu, bet konkrētu rezultātu. Viņa uzskatīja, ka izmeklētājam var dot sava veida pasūtījumus par to, kādam rezultātam ir jābūt.

Bija gadījums, kad vērtēju cilvēka atbilstību ieņemamajam amatam, izvērtēju, konstatēju, ka nav pamata domāt, ka cilvēks amatam neatbilst. Pēc tam sekoja pārmetums, kā es atļaujos šādi skatīt lietas. Pēc tam manam tiešajam vadītājam tika likts lietu pārskatīt. Vienlaikus tiešais vadītājs nostājās profesionālā pozīcijā – Knoka lēmumi ir adekvāti un nav pamata pārmetumiem. Tā mums sākās, viņasprāt, konflikts.

Kādi nākotnes plāni?

Mana joma ir izmeklēt disciplinārlietas. Mans pienākums ir cīnīties. Citādi cilvēkiem, kuri raugās uz mani, var rasties pārliecība – ja jau Knoks necīnās, tad jau nav vērts. Es gan sagaidīšu to prettiesisko nodomu – nelabvēlīgu lēmumu pret mani. Vienlaikus nav jēgas VID ēteru piepildīt ar ierēdņu strīdiem. Ir skaidrs, ka es kriminālprocesus izmeklēt nevarēšu, neviens netaisās mani apmācīt. Cerams, ka Finanšu ministrija un tiesībsargs pietiekami ātri noreaģēs.

Iepriekš raidījums "Nekā personīga" vēstīja - Jaunzeme norādījusi, ka Knoks ir tikai viens no 700 ierēdņiem, ko plašas reorganizācijas laikā pārceļ citā amatā. Knoks esot ļoti labs, kompetents darbinieks, kuram nepieciešami jauni izaicinājumi.   

"Te arī jāsaka, ka novērtēšanā viņš ir augsti novērtēts. Viņš ir viens no retajiem, kas ir novērtēts ar teicami, un arī novērtēšanas noteikumi nosaka, ja cilvēks ir novērtēts ar teicami, viņam ir jāaug un jāmeklē citi izaicinājumi. Tas, ko es gribētu izcelt, ir fakts, ka pirms pusotra gada viņš tika pārcelts uz personāla pārvaldi un tur viņš stiprināja šo disciplinārlietu izmeklēšanu, tāpēc tagad ir laiks stiprināt citas struktūras," sacīja Jaunzeme.

Jaunzeme ir pārliecināta, ka Nodokļu un muitas policijas vadībai nav nekādu iespēju pasliktināt izmeklētāja darbu vai viņam atriebties, jo kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklētāju kontrolē tikai tiešais priekšnieks un uzraugošais prokurors. Jaunajā amatā Knoka tiešā priekšniece ir Muitas lietu daļas 1.izmeklēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Buslajeva, bet viņas vadītājs ir Muitas lietu nodaļas priekšnieks Andris Ābols.  

Uz augšu