Latvijā ir jāuzlabo tiesnešu atlase, šādu viedokli intervijā žurnālam "Ir" paudis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidāts, Civillietu departamenta vadītājs Aigars Strupišs.
Strupišs atkārtoti uzsvēris, ka, nonākot amatā, koncentrēsies uz tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanu. Viņš sola vairāk koncentrēties uz tiesas spriešanas pusi, kas līdz šim neesot "īsti veikta juridiskās domas virzīšanās līmenī".
AT Strupišs vēlas uzlabot sadarbību starp departamentiem un informācijas apmaiņu, "jo mums ir viena tiesu sistēma, bet reizēm gadās, ka vienā nozarē AT aizlido vienā orbītā, citā nozarē - kaut kādās paralēlās orbītās".
Tiesu spriedumu kvalitātes uzlabošanai esot jāsāk ar pirmo instanci. "Pirmais - tiesnešu atlase. Tas ir ilgtermiņa risinājums. Pat ja kāds nonācis tiesā pārpratuma pēc, no viņa tikt vaļā ātri nevaram. Svarīgi ir atlasīt jau pirmajā posmā. Tagad Tieslietu padome ir apstiprinājusi atlases kārtību, tur ir pilnīgi jauna koncepcija, ka tiesnešu kandidāti tiek mācīti jau atlases procesā. Pasniedzēji arī vērtēs kandidātus, vai viņš spēj mācīties, sadarbojas ar grupu," teicis Strupišs.
Strupiša skatījumā, otra būtiska problēma esot tā, ka "principā tiesneši nav mācīti". "Es to nosauktu par aroda "know-how". Mums mācības universitātē, Tiesnešu mācību centrā ir vairāk teorētisks pārskats par tēmu. Bet, kā vadīt tiesas sēdi, kā ierāmēt juridisko jautājumu - tas nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc esmu iniciējis semināru, pilotprojektu civillietu tiesnešiem. Nodarbības ar konkrētu lietu. Daudzās attīstītajās valstīs ir tiesnešu rokasgrāmatas. Mūsu tiesneši ļoti bieži, es to redzu spriedumos, iet uz izjūtu. Bet, ja pašā sākumā ieliec visus jautājumus pareizā rāmī, tas iedod struktūru un skaidrību. Un cilvēks, saņemot spriedumu, redzētu - es zaudēju tāpēc, ka nepierādīja to un to. Šobrīd to bieži vien nevar saprast," skaidrojis tiesnesis.
Tiesnešu dalību mācībās iecerēts panākt caur kvalifikācijas kolēģiju. "Ik pēc pieciem gadiem tiesnešiem ir vērtēšana un augstāka instance sniedz atzinumu par zemākas instances tiesneša darbu, analizē spriedumus. Civillietu departamentā mēs esam izrunājuši - ja ir nekvalitatīvi spriedumi, mums nav jāpiesedz."
Strupišs sagaida, ka nopietns darbs viņu sagaida tiesu neatkarības palielināšanas jomā, proti, esot jāmazina atkarība no izpildvaras, kas šobrīd "Tieslietu padomi nopietni neņem", kā tas bijis jautājumā par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kur paziņots, ka Tieslietu padomē viedokļi dalījušies, lai arī tiesnešiem bijis vienots viedoklis pret, bet atbalstu pauduši tikai divi politiķi - tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kas abi pārstāv Jauno konservatīvo partiju.
Strupišs šaubās, vai iecerētā tiesa spēs strādāt un vai desmit tiesneši varēs skatīt visas tiesai nozīmētās lietas. Viņa skatījumā, svarīgāk būtu koncentrēties uz ekonomisko noziegumu pusi, jo ar civillietām tiesas tiek galā normāli, bet ekonomiskajās krimināllietās "ir bēdu ieleja".
AT priekšsēdētāja amata kandidāts domā, ka problēma ar atsevišķu krimināllietu pārmērīgi ilgu iztiesāšanu ir risināma ar tiesnešu izglītošanu. "Visu var novelt uz likumu, procesa smagnējumu - daļa problēmas tur ir. Bet tas nav normāli, ka lieta ilgst 10 gadus."
"Piemēram, šajā lietā - mēs visi zinām, par kuru runājam - prokurors runāja gadu. Ko var gadu runāt? Varbūt prokuratūrai jāiemāca, kā lietu pasniegt koncentrētāk. Ja būs pieci apsūdzētie, katrs arī pa gadam runās? 15 gadus tiesa vilksies. Tas ir nenormāli," kontekstā ar Aivara Lemberga lietu izteicies Strupišs, "problēma ir visos posmos. Procesā, apsūdzībā, procesuālajā huligānismā, kuru daudzi apsūdzētie izmanto, un problēma ir tiesnesī. Katrs ieliek savu pilienu, un rezultātā ir liela problēma."
"Tiesneši jāizglīto. Konkrēts piemērs - debašu ilgums. Kriminālprocesa likums nosaka, ka debašu ilgums nav ierobežojums, un tiesnesis, kurš saprot tikai to, kas uzrakstīts melns uz balta ar burtiņiem, tā arī uztver. Tā jau likumā nav domāts. Ja tiesājamais vai prokurors atkārtojas, viņš ir jāpārtrauc. Ja runā ne par lietu, ir jāpārtrauc. Tiesneši drīzāk pakļaujas procesuālajam huligānismam, lai par viņiem neraksta sūdzības. Tiesnesim jābūt ar mugurkaulu un jāpiecieš, ka par viņu raksta sūdzības, bet viņam ir jākontrolē process. Un ir jāmāca, kā to darīt. Nevajadzētu būt lietām, kuras ilgst vairāk par sešiem līdz septiņiem gadiem," piebildis Strupišs.