Astronomi pirmo reizi uzņēmuši eksoplanētas dzimšanas attēlus

FOTO: Reuters/ScanPix

Astronomiem izdevies uzņemt visu laiku detalizētākās fotogrāfijas, kurās redzams, kā veidojas eksoplanēta. Blīvu gāzu mākoņu un putekļu iekļauta, tā savu zvaigzni “AB Aurigae” apriņķo 520 gaismas gadu lielā attālumā no Zemes. 

Planētas veidojas protoplanētu diskā ap jaunām zvaigznēm. Astronomi uzskata, ka tās formējas, gravitācijas spēka ietekmē sablīvējoties miljoniem sīku atdzisušas gāzes un putekļu daļiņu. Lai labāk saprastu šo procesu, iedomājies sniega piku ripojam no kalna un pieņemamies apjomā. 

Astronomi ir identificējuši jau vairāk nekā 4000 eksoplanētu, tomēr līdz šim nekad nebija novērojuši to veidojamies. Galvenais šajā procesā ir pareizās zvaigznes atrašana.

“Mums ir jānovēro ļoti jaunas zvaigznes sistēmas, lai pamanītu mirkli, kad veidojas jauna planēta,” komentēja astronoms Entonijs Bokaleti. 

2018. gadā pētnieki publicēja “AB Auriage” attēlus, kas uzņemti ar Atakamas lielo milimetru/submilimetru masīva (ALMA) Čīlē. Kad Bokaleti ar kolēģiem ieraudzīja šos attēlus, kuros bija redzamas divas putekļu vērpetes zvaigznes tuvumā, viņi nolēma to aplūkot tuvāk ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT). 

Protoplanetārā diska attēli, kas ieskauj “AB Auriage”, sniedz pazīmes, ka tur varētu norisināties jaunas planētas veidošanās. Teorētiskie modeļi liecina, ka brīdī, kad veidojas planēta, tā tiecas sajaukt sev apkārt esošās gāzes, protoplanetārajā diskā liekot veidoties tādiem kā viļņiem. 

Astronomiem arī izdevās pamanīt dīvainus virpuļus gāzu mākonī - vietā, kur varētu veidoties jaunā planēta. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy and Astrophysics” rakstīts, ka šis novērojums palīdz skaidrot, kā šis noslēpumainais process norisinās arī citās zvaigžņu sistēmās. 

Uz augšu