"Lauku ceļotājs": Tūrisma nozarei pagaidām no valsts puses nav atbalsta

FOTO: Zane Bitere / LETA

Tūrisma nozarei pagaidām no valsts puses nav atbalsta, tāpēc tā vairāk paļaujas uz vietējo un kaimiņvalstu iedzīvotāju aktīvāku ceļošanu šovasar, piektdien preses konferencē sacīja asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnate Ziemele. 

"Viss, kas līdz šim ticis piedāvāts, nav nekāds atbalsts. Laikā, kad kopš marta krājas nenomaksāti rēķini, jauni aizdevumi nozarei neko nedod. Tāpat arī par vaučeriem vairs nekas nav dzirdēts. Tūrisma nozare ir faktiski nolemta, tāpēc mazāk ticam valsts atbalstam, bet vairāk gaidām tūristu plūsmas atjaunošanos, kas varētu palīdzēt," sacīja Ziemele. 

Viņa norādīja, ka lauku tūrisma uzņēmēji ir gatavi darbam un gaida ceļotājus. 

Vienlaikus Ziemele aicināja ceļotājus, izvēloties naktsmītnes, neizmantot ārvalstīs reģistrētās rezervācijas sistēmas, piemēram, "Booking.com", bet tieši sazināties ar viesu māju un viesnīcu īpašniekiem, lai peļņas daļu par rezervāciju saņemtu vietējie uzņēmēji.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko gan uzsvēra, ka ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" starpniecību tūrisma uzņēmumiem ir pieejami aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, tāpat paredzēts atbalsts nodarbinātības veicināšanai granta veidā par darbavietu atjaunošanu. Tikšot turpināta diskusija arī par pievienotās vērtības nodokli nozarē.

Aleksejenko uzsvēra, ka arī aptuveni trešdaļu no līdz šim izmaksātajiem dīkstāves pabalstiem ir saņēmuši tieši tūrisma un ēdināšanas nozares darbinieki.

Tāpat viņš minēja, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu ir pieejami aptuveni trīs miljoni eiro mārketinga pasākumiem, lai veicinātu ceļošanu iekšzemē un piesaistītu tūristus no kaimiņvalstīm. 

"Patlaban jau nedēļu iespējama ceļošana starp Baltijas valstīm, ceram, ka tuvākajā laikā varētu kļūt iespējama arī ceļošana no Skandināvijas, Polijas, Vācijas, bet par šo robežu atvēršanu tiks lemts ciešā sadarbībā ar epidemiologiem, lai nepalielinātu saslimstības riskus. Tāpat arī tiek izstrādātas droša tūrisma vadlīnijas, lai uzņēmējiem būtu skaidrs, kā jārīkojas, uzņemot viesus," sacīja Aleksejenko. 

LIAA direktors Kaspars Rožkalns atzina, ka LIAA gatava būt par centrālo atbalsta punktu, lai iekustinātu tūrisma plūsmu. Tāpēc arī sākta kampaņa "#AtklājLatvijuDroši", lai apzinātu jaunas apskates vietas un pēc iespējas mazinātu drūzmu populārākajos apskates objektos. 

"Ir jāmēģina mainīt līdzšinējos iekšējā tūrisma paradumus. Līdz šim iedzīvotāji vienas dienas laikā aizbrauca līdz kādam apskates objektam, apēda līdzpaņemtās pusdienas un devās mājās. Aicināsim vairāk izmantot nakšņošanas piedāvājumus, kā arī vietējos ēdināšanas uzņēmumus," sacīja Rožkalns. 

Viņš piebilda, ka vienlaikus notiks mērķtiecīgas mārketinga kampaņas Lietuvā un Igaunijā, lai veicinātu pietiekamu kaimiņvalstu tūristu plūsmu. Tāpat tiek strādāts pie to valstu noteikšanas, no kurām tūristi varētu iebraukt bez 14 dienu pašizolācijas ievērošanas.

LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava pastāstīja, ka sadarbībā ar asociācijām ir izstrādātas detalizētas rekomendācijas tūrisma uzņēmumiem. Patlaban šīs rekomendācijas tiek saskaņotas ar veselības aizsardzības speciālistiem un pēc saskaņošanas būs pieejamas tūrisma uzņēmējiem. 

"Tāpat kampaņā "#AtklājLatvijuDroši" informēsim par jauniem, mazāk zināmiem tūrisma objektiem. Savukārt rudenī paredzēta apjomīgāka kampaņa, kas mudinās ceļot arī nesezonas laikā. Arī mārketinga pasākumos Baltijas kaimiņvalstīs patlaban tiek ieguldīts tāds līdzekļu apjoms, kāds pērn tika atvēlēts lielajam Krievijas tirgum un tā ir ievērojama summa," sacīja Šīrava. 

Viņa piebilda, ka vēl būs kāds laiks, kad nozarei būs jāpacīnās par dzīvotspēju un darbības turpināšanu, vienlaikus atgādinot, ka ierobežojumu mazināšana uzliek jaunu atbildību gan tūrisma uzņēmumiem, gan ceļotājiem - ievērot distanci, nepulcēties lielos pasākumos un populāros objektos, ievērot pastiprinātas higiēnas prasības. 

Uz augšu