Raidījums: Bez valsts atbalsta "airBaltic" draudētu bankrots

Lidostā nebijuši skati, pilnīgs tukšums no cilvēkiem un nolaidušās vairāk nekā 50 lidmašīnas

FOTO: Mārtiņš Otto, TVNET

"Šobrīd ar augstu varbūtības pakāpi var prognozēt, ka bez akcionāru ieguldījuma "airBaltic" pašreizējo krīzi nepārvarēs," teikts Ministru kabinetā iesniegtā informatīvā ziņojumā, ar daļu no kura izdevies iepazīties "Nekā personīga". Privātajam akcionāram Larsam Tīsenam, kam pieder piektā daļa uzņēmuma, naudas neesot.

Valdība šomēnes nolēma “airBaltic” piešķirt 250 miljonus eiro un norakstīt senu 36 miljonu aizdevumu. Pretī aviokompānija sola jau pēc pāris gadiem atsākt pelnīt. “airBaltic” krīzes pārvarēšanas plāna centrālais elements - atlaist darbiniekus un lidot tikai ar svaigi iegādātajām “Airbus” lidmašīnām un turpināt pirkt jaunas.

Pagājušais gads aviokompānijai "airBaltic" noslēdzās daudzsološi. Tā sasniedza pusmiljarda eiro apgrozījumu, pārvadāja piecus miljonus pasažieru. Ar obligāciju palīdzību piesaistīja 200 miljonus eiro, ar ko varēja segt vecus parādus un jaunu lidmašīnu iegādi. “airBaltic” gatavojās sākt kotēt akcijas biržā. Par astoņu miljonu zaudējumiem uzņēmumam paskaidrojumus neprasīja, jo finanšu pārskatu "airBaltic" publicēja dienā, kad stājās spēkā valdības noteiktais starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums. Lidsabiedrības darbs apstājās.

"airBaltic" sāka rēķināt, cik vajadzīgs, lai glābtos no maksātnespējas. Sākumā valdībai prasīja 150 miljonus, pēc tam 250 miljonus eiro. Valdība maija sākumā piekrita "airBaltic" ieguldīt šādu summu.

Par “airBaltic" glābšanu valdība lēma slēgtā sēdē. Ar to saistītajiem dokumentiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Taču pēc "Nekā personīga" iesnieguma Satiksmes ministrija ļāva iepazīties ar daļu no Ministru kabinetā iesniegtā informatīvā ziņojuma. Pārējais esot komercnoslēpums. 

"airBaltic" un Satiksmes ministrija prognozē, ka ātrākais, kad tūrisms un aviācija varētu sākt atkopties, ir jūnija beigas vai jūlija sākums, bet tas būs tikai valstīs, kur Covid-19 epidēmija ir pārvarēta. Aviokompānija šogad neveiks aptuveni pusi no plānotajiem lidojumiem. Tā atlaidusi 40% darbinieku. 

Martins Gauss, “airBaltic” valdes priekšsēdētājs:

2020. gadā mums būs zaudējumi. Neiedziļināšos detalizētos skaitļos, jo es nevaru prognozēt, bet būs lieli zaudējumi, lielākie vēsturē,

jo mēs neesam lidojuši jau divus mēnešus, kamēr bija visi izdevumi. Mums būs ievērojami mazāk ieņēmumi, mēs sagaidām ieņēmumus zem 200 miljoniem.

"Šobrīd ar augstu varbūtības pakāpi var prognozēt, ka bez akcionāru ieguldījuma "airBaltic" pašreizējo krīzi nepārvarēs," teikts dokumentā. Privātajam akcionāram Larsam Tīsenam, kam pieder piektā daļa uzņēmuma, naudas neesot. Tādējādi valdībai divas izvēles - ieguldīt uzņēmumā vai ļaut tam bankrotēt.

Ministru kabinets izvēlējās trīs posmos ieguldīt 250 miljonus, un ļaut kapitalizēt vecu 36 miljonu aizdevumu. Tā valsts daļa "airBaltic" palielināsies līdz 91%.

2011. gadā Valsts kase "airBaltic" izsniedza 95 miljonu eiro aizdevumu. Lielāko daļu no naudas uzreiz ieguldīja uzņēmuma pamatkapitālā. Ar pārējo valdība šogad atļāva rīkoties tāpat.

Pēdējo desmit gadu laikā "airBaltic" no Latvijas valsts saņēmis vismaz 200 miljonus eiro, kopā ar šomēnes lemto, summa tuvosies pusmiljardam. Vēl 51 miljons nāca no privātā investora, 200 miljoni - no obligāciju pārdošanas biržā. Noslepenotie dokumenti neļauj redzēt, vai lidsabiedrībai ir izvirzīti noteikumi un prasības, kā rīkoties ar piešķirto naudu.

"airBaltic" flotē ir trīs veidu lidmašīnas. "Boeing 737" - no 2003.gada. Tās ir lielas un uzticamas, bet savu laiku nokalpojušas. Turbopropelleru "Bombardier Q400" - no 2010. gada. Tās ir mazas, tāpēc izdevīgas maršrutos, kur nav daudz pasažieru.  Pēdējo četru gadu laikā saņemtas 22 "Airbus A220" lidmašīnas: modernas, taupīgas, bet vēl nav iekarojušas savu vietu tirgū. Vispār saražots ap 115 šādu lidmašīnu, un "airBaltic" ir viena no piecām aviokompānijām pasaulē, kas ar tām lido. 

airBaltic lidmašīnas:

  • 4 Boeing 737
  • 12 Bombardier Q400
  • 22 Airbus A220

Krīzi “airBaltic” sola pārvarēt, turpmāk lidojot tikai ar jaunajiem “Airbus” un atbrīvojoties no pārējās flotes. Tas liek atlaist ap 700 darbinieku. 

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs:

"Atlaisti tiek cilvēki, kas līdz šim apkalpoja turbopropelleru lidmašīnas un "Boeing" lidmašīnas, ir skaidrs, ka nav jāmāna sevi ar kādām cerībām. Ja uzņēmums atsakās no šāda tipa lidmašīnām, tad attiecīgi ne piloti, ne mehāniķi šim nebūs vairāk vajadzīgi."

Taču starp atlaistajiem ir arī "Airbus" piloti. Darbā palikuši tie, kas līdz šim lidojuši ar citām lidmašīnām. Lai varētu lidot ar jaunajiem lidaparātiem, viņiem vajadzēs dārgas un ilgas apmācības. Viens no atlaistajiem pilotiem ir Ivars. Pēc darba ārzemēs viņš pagājušā gadā nolēma atgriezties Latvijā un strādāt "airBaltic".  

"Apmācība bija Frankfurtē tāpēc, ka tā vēl bija notikusi, pirms tika uzstādīts simulators Rīgā. Apmācība ir dārga, to var pārbaudīt, Frankfurtei var uzprasīt, cik maksā "Lufthansas" centrā apmācība, tā ir dārgāka par 30 tūkstošiem.

Esmu jau saņēmis piedāvājumu ārzemēs, es braukšu uz ārzemēm. Es gribēju strādāt mājās, man patika sagaidīt pasažierus, sveicināties ar viņiem latviski. Bet diemžēl būs jārunā citā valodā, citur ārzemēs."
Mazās turbopropelleru lidmašīnas "Bombardier Q400" ir mantojums ar sarežģītu vēsturi no laika, kad “airBaltic” akcionāri bija Skandināvijas aviolīnijas jeb SAS. 2007. gadā Q400 piedzīvoja vismaz sešas avārijas nosēšanās. Lidmašīnas šasija neatvērās, un lidaparāts nolaidās uz vēdera. Trīs no avarējušām lidmašīnām bija SAS flotē. SAS apturēja šī modeļa lidojumus, vainoja ražotāju brāķētā aprīkojumā. "Bombardier" vainoja lidsabiedrību nepareizā apkopē.

Galu galā panāca izlīgumu: “Bombardier” piedāvāja 164 miljonu dolāru kompensāciju - naudu un iespēju iegādāties jaunas lidmašīnas ar atlaidi. Dažus mēnešus pēc SAS un "Bombardier" darījuma skandināvi savas "airBaltic" daļas pārdeva uzņēmuma tā laika vadītājam Bertoltam Flikam. 

12 no pasūtītajām lidmašīnām nonāca pie "airBaltic". Modelis tas pats, kas bija piedzīvojis avārijas, taču ražotājs solīja, ka trūkumi nosēšanās aprīkojumā novērsti. Taču izrādījās, ka "airBaltic" jaunie lidaparāti galīgi nebija izdevīgi. Par astoņiem vien bija jāmaksā 160 miljoni dolāru.

Latvijas aviokompānijai naudas nebija, darījumā iesaistījās cits Skandināvu uzņēmums. "Nordic Aviation Capital" lidmašīnas no "airBaltic" atpirka un tad par augstāku cenu iznomāja tam pašam "airBaltic". Par lidmašīnām vēl būs jāmaksā divus, trīs gadus

Taču nozares ekspertiem ir aizdomas, ka “airBaltic” vēlme par katru cenu turpināt pirkt jaunās “Airbus” lidmašīnas ir saistīta ar shēmu, kā īstermiņā panākt, ka kompānija uzrāda peļņu.

"airBaltic" noslēdz līgumu ar ražotāju par lidaparātu iegādi, bet pēc tam tos pārdod līzinga uzņēmumam, no kura tos savukārt nomā. Īstermiņā izdevumi ir mazi. Lidmašīnu pārdošanas darījumi gada pārskatā rezultējas peļņā.

Taču ilgtermiņā "airBaltic" saistības pret līzinga uzņēmumiem jau šobrīd ir vismaz 300 miljoni eiro. No jaunajām "airBaltic" lidmašīnām 14 šobrīd pieder līzinga uzņēmumiem, astoņas - pašai aviokompānijai. 

“airBaltic” pērn pasūtītā starptautiska konsultāciju uzņēmuma pētījumā secināts, ka aviokompānijas tieša un netieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību sasniedz 2,5% no IKP. Latvijai ir būtiski, lai uzņēmums izdzīvotu krīzi. Taču tā uzraudzība no valsts puses ir bijusi nepietiekama, neraugoties uz nu jau pusmiljarda ieguldīšanu.  

Uz augšu