Klimata pārmaiņas nogalina daudz vairāk cilvēku, nekā tiek reģistrēts

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Savvaļas ugunsgrēki. Ilustratīvs attēls
Savvaļas ugunsgrēki. Ilustratīvs attēls Foto: Rick Rycroft / AP

Cilvēki visā pasaulē cieš no klimata krīzes, turklāt tādos apmēros, kādus mums nerāda oficiālie statistikas dati. 

Austrālijas veselības ekspertu komanda saka, ka karstums Austrālijā ir galvenais klimata pārmaiņu izraisītais drauds. Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas nemazināsies, līdz 2080. gadam Austrālijas pilsētas varētu pieredzēt pat četras reizes lielāku mirušo skaitu no gaisa temperatūras paaugstināšanās vien. 

“Klimata pārmaiņas ir slepkava, tomēr oficiālajos nāves sertifikātos tās neparādās,” izteicās ārste no Austrālijas Nacionālās Universitātes Arnagreta Hantere. 

Hantere un četri citi veselības eksperti aplēsuši, ka Austrālijas nāves sertifikātos bieži kā nāves cēlonis nav atzīmēts karstums. Lai arī šajos sertifikātos ir sadaļa par pirmsnāves apstākļiem un citiem faktoriem, tomēr klimata apstākļi reti kad tiek ņemti vērā. 

Starp 2006. un 2017. gadu veiktās analīzes atklāja, ka mazāk nekā 0,1 procents no 1,7 miljoniem nāvju tika tieši vai netieši saistīts ar pārmērīgu dabisko karstumu. Tomēr jaunajā pētījumā noskaidrots, ka ar karstumu saistītā mirstība patiesībā ir aptuveni 2 procentus augsta. 

“Mēs zinām, ka vasaras krūmāju ugunsgrēki ir neparasta karstuma un sausuma sekas, un cilvēki, kas šajos ugunsgrēkos iet bojā, nav tikai tie, kas ar šiem ugunsgrēkiem cīnījās. Daudzi no Austrālijas iedzīvotājiem piedzīvoja pāragru nāvi dūmu dēļ. Ja tu piedzīvo astmas lēkmi krūmāju ugunsgrēku dūmos, nāves sertifikātā tas būtu jāpiemin,” stāstīja Hantere. 

Bez šādiem datiem mēs nevaram aptvert patieso problēmas mērogu. Ir iespējams kādam diagnosticēt sirds slimības vai vēzi, bet ir krietni grūtāk vilkt paralēles starp klimata pārmaiņām un mirstību. 

Pētījuma autori to salīdzina ar zibens spērienu kokā, proti, kad cilvēks mirst no zara, kas uzgāzies tam virsū zibens spēriena dēļ, nāves sertifikātā zibeni var neminēt, tikai krītošo zaru. 

“Klimata pārmaiņas biedē daudzus cilvēkus, tomēr, ja ekstrēmas temperatūras netiek ņemtas vērā nāves sertifikātos, mēs nekad neaptversim šīs problēmas patieso mērogu. Nāves sertifikācija ir jāmodernizē un tajā jāiekļauj arī netiešie nāves cēloņi un apstākļi.” stāstīja pētījuma autori. 

Pētnieki saka, ka klimata pārmaiņas ir lielākais veselības drauds, ar ko mēs saskarsimies pēc koronavīrusa pandēmijas. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet Planetary Health”. 

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu