Pavasarī saulē gribas uzturēties aizvien vairāk, bet jāatceras, ka agresīvā ādas vēža melanomas rašanos veicina saules UV starojums. Ja sauļojaties, regulāri jāpievērš uzmanība veidojumiem uz ādas. Tāpēc maijā - Melanomas modrības mēnesī izskan aicinājums aizdomāties par savu ādas veselību. Balts arī ir skaisti!
Svarīgi nenonākt līdz diagnozei – melanoma
Vai tev vajadzētu speciāli sauļoties? Vai tu konsekventi lieto aizsargkrēmu pret saules UV stariem? Vai tu pasargā savus bērnus un mazbērnus no apdeguma saules staros? Vai tev ir ieradums regulāri apskatīt savas dzimumzīmes un citus ādas veidojumus? Vai tu zini melanomas tipiskās pazīmes? Vai zini, ko darīt, ja kāds ādas pleķītis izskatās aizdomīgi?
Šie ir jautājumi, kurus vajadzētu sev uzdot katru pavasari. Maijā, kas ir Melanomas modrības mēnesis, šopavasar pacientu biedrība “Soli priekšā melanomai” pievērš uzmanību ādas veselībai ar saukli: balts arī ir skaisti!
Jo tieši pārsauļota āda rada risku, ka tajā var veidoties melanoma.
Solāriju var neapmeklēt, bet vajadzīgs vien īss neuzmanības brīdis, kad spēcīgajā pavasara saulē āda jau ir apdegusi un palaista garām iespēja izdarīt to, kas ir katra spēkos, lai neveicinātu melanomas rašanos. “Tāpat gana īss var būt posms, kad melanoma no 1. stadijas kļūst par audzēju ar metastāzēm. Lai arī metastātiskās melanomas ārstēšana pēdējos gados ir krasi uzlabojusies, tas ir un paliek agresīvākais un neprognozējamākais no ādas vēža veidiem,“ atzīst Latvijas Universitātes asociētā profesore, sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Alinta Hegmane.
Laikus atklāta, melanoma lielākoties ir izārstējama
Savlaicīgi atklāts audzējs melanomas gadījumā ir slimība 1. stadijā. Melanomai ir vairāki veidi. Virspusējās izplatības melanomai horizontālās augšanas fāze var būt ilgstoša, savukārt nodulārā jeb mezglveida melanoma jau sākotnēji aug vertikāli – dziļumā.
Tad izšķiroša var būt pat mēnesi ilga kavēšanās.
Ja no aizdomīga ādas veidojuma pamanīšanas līdz vizītei pie ārsta – ģimenes ārsta vai dermatologa – paiet dažas dienas, tas nekas, neviens audzējs tik ātri neaug. Bet lieki kavēties nevajadzētu nekad. Pazīmes, ko var pamanīt, ir: dzimumzīme vai jauns veidojums kļūst asimetrisks, palielinās, tā izmērs pārsniedz 6 mm diametrā, veidojuma krāsa mainās, tas var kļūt daudzkrāsains, sākt čūlot, malas ir neregulāras.
“Arī ārkārtas situācijā Zaļais koridors darbojas nepārtraukti. Ja kādu laiku nebija vai joprojām nav iespējas tikt uz ādas veidojumu pārbaudi pie dermatologa, tad ģimenes ārsti strādā visu laiku. Ja ģimenes ārstam ir aizdomas par melanomu, viņam ir iespēja savu pacientu pie onkologa Zaļā koridora ietvaros pierakstīt tuvāko nedēļu laikā. Taču ir svarīgi, lai cilvēks pats pamana pārmaiņas uz ādas un aiziet pie ārsta,” skaidro daktere Hegmane.
“Onkologs nozīmē papildu izmeklējumus un, ja diagnosticē melanomu, veic operāciju. Ja melanoma bijusi 1. stadijā, turpmāka ārstēšana nav nepieciešama, bet piecus gadus vajadzīga novērošana pie onkologa, jo metastāzes var izveidoties arī kādu laiku pēc operācijas,” atzīst Hegmane.
Ādas veidojumu pārbaude
Melanomas pacientu atbalsta biedrības “Soli priekšā melanomai” dibinātāja Olga Valciņa uzsver, ka daudzās valstīs melanomas diagnostiku, izmantojot dermatoskopu, kas ir ierīce ādas veidojumu izgaismošanai un pietuvinātai apskatei, veic gan ģimenes ārsti, gan arī citi speciālisti. Ļoti liela nozīme ir ārsta praktiskajai pieredzei un regulārām praktiskām apmācībām.
Diemžēl gadās pacienti, kuri veikuši ādas veidojumu pārbaudi, bet melanoma 1. stadijā atstāta bez ievērības.
“Visās onkoloģijas jomās ir spēkā likums – daudzumam ir saistība ar kvalitāti. Proti, jo vairāk ārsts redz kādu slimību, jo lielāka ir iespēja, ka viņš pareizi noteiks diagnozi un nozīmēs turpmāko ārstēšanu. Gadījumā, ja ir aizdomas par melanomu, tas nozīmē, ka dermatologam nekavējoties būtu jānosūta pacientu pie onkologa,” skaidro Hegmane.
Valciņa skaidro, ka, saskaņā ar starptautiskajām melanomas ārstēšanas vadlīnijām, aizdomīga ādas veidojuma, kas atklāts dermatoskopiskajā apskatē, izgriešanu var veikt arī dermatologs, ķirurgs, plastikas ķirurgs, kas specializējies ādas veidojumu ķirurģisko manipulāciju veikšanā. Šo nelielo operāciju sauc par ekscīzijas biopsiju. Pēc aizdomīgā veidojuma izņemšanas izgrieztais ādas gabaliņš tiek nosūtīts uz histoloģijas laboratoriju, lai diagnosticētu, vai tā nav melanoma.
Biežāk sastopama ir melanoma, kam raksturīgas izmaiņas ādas veidojuma krāsā un formā. Taču viens no melanomas veidiem ir bezpigmenta melanoma. “Tas ievērojami apgrūtina diagnostiku un palielina risku, ka pacients pie onkologa nonāk jau ar lokāli izplatītu slimību vai attālām attālām metastāzēm. Par laimi, šādi gadījumi ir reti,” saka Hegmane.
Labas ziņas melanomas pacientiem
Melanomas pacientiem Latvijā šis gads nesis ļoti labas ziņas – kopš 2020. gada aprīļa valsts kompensē profilaktisku jeb adjuvantu ārstēšanu pacientiem ar melanomas 3. stadiju, kad metastāzes ir konstatētas limfmezglos un veikta operācija. Šiem pacientiem ir visaugstākais risks, ka pēc operācijas slimība var atkārtoties vai veidoties attālas metastāzes. Arī metastāstiskas melanomas ārstēšana Latvijā tagad kopumā atbilst pasaules standartiem. Diagnoze – metastātiska melanoma pacientiem vairs nenozīmē drīzu nāves spriedumu, kā tas bija pirms tam. Pateicoties jaunajām terapijas iespējām, kas kopš pagājušajā gada pieejamas arī Latvijā, pacienti dzīvo piecus gadus un ilgāk.
Ja visi būtu modri un palīdzētu mākslīgais intelekts
Ja visi pieskatītu savus bērnus, lai viņu āda neapdeg saulē, arī paši saulē lietotu aizsargkrēmus, ādas audzēji veidotos mazāk. Īpaši svarīgi ir, lai saules radīti apdegumi nerodas bērnībā.
Arī krietni apsārtusi āda jau ir saules apdegums.
Protams, pieaugušo vecumā vairs savu bērnības pieredzi mainīt nevar. Taču, ja visi regulāri apskatītu savu ādu un nekavētos aizdomu gadījumā vērsties pie ārsta, melanoma biežāk tiktu diagnosticēta slimības 1. stadijā, kad gandrīz visiem pietiek ar ķirurģisku ādas veidojuma izņemšanu. Būtu nepieciešama vienota vizuālās diagnostikas datu bāze, kura glabātos ziņas par visiem izmeklējumiem. Kamēr tādas nav, cilvēkiem jāsaglabā modrība un jāatceras, pie kura ārsta ir viņa dati. Sākotnējās diagnostikas nākotne ir ierīces, kas noskenē visu cilvēka ādu un tad mākslīgais intelekts salīdzina iegūtos rezultātus ar datu bāzi. Ārsts pieslēdzas pēc tam.
Ārstēšana pilnveidojas
Daktere Alinta Hegmane: “Mediķi joprojām pēta, kāpēc mērķterapija un imūnterapija, kuru izmantojam metastātiskas melanomas ārstēšanā, un kas dažādās kombinācijās ir efektīva aptuveni pusei pacientu, kam ievērojami paildzina dzīvi, citiem tomēr neiedarbojas. Onkoloģijā ir daudz nezināmā, tiek meklētas jaunas pieejas ārstēšanā. Sistēmiskas terapijas (imūnterapija vai kombinēta mērķterapija) ilgums melanomas 3. stadijā pēc operācijas ir viens gads. Pacientiem ar metastātisku melanomu ārstēšana tiek turpināta, kamēr tā darbojas vai kamēr pacients zāles panes.”
