Iekštelpas ar potenciālu bīstamību jeb smagāko Covid-19 uzliesmojumu galvenais iemesls (8)

Lielākie Covid-19 uzliesmojumi pasaulē ir saistīti tieši ar iekštelpām. Tā tas notika baznīcā Dienvidkorejā, auditorijā Francijā, kā arī konferencē Masačūsetsas štatā ASV. Iekštelpu bīstamība agrāk netika uztverta nopietni, tomēr – Covid-19 saslimstība rāda citu ainu.

Honkongas laikraksts publicējis pārskatu par saslimstību Ķīnā. Tiek norādīts, ka kopumā no 7324 apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem tikai viens uzliesmojums bijis ārpus iekštelpām – starp vīriešiem kādā nelielā ciematā.

Inficēšanās risks ar Covid-19 iekštelpās ir teju 19 reizes augstāks nekā ārējā vidē – tā secinājuši Japānas zinātnieki.

Līdz ar to, faktiski visā pasaulē ir slēgtas daudzas vietas, kurās galvenā darbība ir saistāma tieši ar iekštelpām. Visvairāk cietuši ir restorāni, veikali, un citas vietas, kurās pakalpojumu sniegšana notiek telpās. Lieki piebilst, ka šādiem pasākumiem ir ļoti negatīvas ekonomiskās sekas.

Šodien vairākas valstis mazina ierobežojumus un ļauj atsevišķiem uzņēmumiem atjaunot savu darbību. Tomēr daudzi biroji, skolas, veikali, teātri, restorāni, bāri, sporta zāles un muzeji gaida savu atvēršanu. Un šis gaidīšanas laiks ilgs līdz brīdim, kad būs iespējams saprast – kā nodrošināt drošību pret vīrusu iekštelpās.

Lai atvērtu šīs telpas, mums jāvadās pēc zinātnieku secinājumiem un pētījumiem. Par laimi, zinātnieki ar katru dienu atklāj jaunu informāciju par Covid-19 izplatību kombinācijā ar veiksmīgu izpētes darbu un dažādu situāciju modelēšanu.

Šeit gan jāatceras, ka šī slimība ir ļoti dinamiska, tāpat kā informācijas plūsma saistībā ar to. Šodien iegūtās zināšanas rītdien var izrādīties vien mīts. Tomēr līdz šim veiktie pētījumi var ielikt stingru pamatakmeni tam, kā dzīvosim mēs un strādās bizness jaunajā pasaules modelī.

Covid-droši biroji

8. marts, Dienvidkoreja. Vietējās veselības sistēmas amatpersonas atklāja kādu Covid-19 pozitīvu pacientu, kurš strādā zvanu centrā Seulas centrā. Šis birojs atradās vienā no blīvāk apdzīvotajām pilsētas daļām, 19 stāvu ēkas 11. stāvā. Šajā ēkā atradās simtiem biroju un dzīvokļu. Vairāk nekā 1000 cilvēku regulāri apmeklēja šo ēku, izmantojot tās pašas kāpnes un liftu. Masu inficēšanās draudi bija ļoti augsti.

Tomēr vēlāk atklājās, ka slimības uzliesmojums šajā ēkā bija pārsteidzoši koncentrēts. No 97 cilvēkiem, kam tika atklāts Covid-19, kopumā 94 cilvēki strādāja tieši šajā vienā stāvā – zvanu centrā. Tiek norādīts, ka kopumā tikai pieciem procentiem cilvēku no šīs ēkas 11. stāva tika atklāts jaunais vīruss. Savukārt, skatoties uz visu ēku kopumā, pozitīvs Covid-19 tests bija mazāk nekā vienam procentam no šajā ēkā dzīvojošajiem un strādājošajiem.

Kādu secinājumu var gūt no šīs situācijas? Slimības koncentrācija vienā stāvā un minimālā pārnese uz citiem stāviem nav saistāma ar kopējiem saskares punktiem, kā liftu pogām, kopīgu kāpņu telpu. Galvenais iemesls šeit ir kopīga gaisa telpa. Kad cilvēki runā, šķauda vai klepo, viņi rada respiratoras gaisa daļiņas, kas var nonākt citu cilvēku elpošanas sistēmā caur degunu vai muti.

Atrodoties stundām ilgi šādā slikti ventilētā telpā, var rasties ideāli apstākļi vīrusa izplatībai.

Lai arī būtu bezatbildīgi vienu piemēru Dienvidkorejā uzskatīt par ilustrāciju tam, kā vīruss var izplatīties, zinātnieki uzskata, ka situācijai šajā nelaimīgajā Seulas biroju ēkā ir savs zinātnisks pamatojums. Pagājušajā nedēļā Dienvidkorejas Slimību kontroles un apkarošanas centrs norādīja, ka Covid-19 transmisija no pieskaršanās virsmām nenotiek tik vienkārši kā no gaisa daļiņām. Respektīvi – vīrusam “ērtākais veids”, kā pārvietoties, ir pa gaisu – no cilvēka uz cilvēku, nevis no, piemēram, lifta pogām uz cilvēku.

Ko tas nozīmē biroju darbībai nākotnē? Pasaules Bankas dokumentā Dienvidkorejas valdība atzīmējusi vairāk nekā 50 punktu plānu, kā padarīt birojus drošākus. Viena no prasībām – sejas maskas jāvalkā visiem biroja darbiniekiem. Galdiem un krēsliem jābūt izvietotiem vai nu pēc šaha galdiņa parauga, vai zigzagā, lai divi strādājošie nebūtu tiešā tuvumā viens otram.

Tāpat triumfālu atgriešanos var piedzīvot atsevišķas darba kabīnes, un tās var palīdzēt bloķēt vīrusa izplatību ar klepu, šķavām un skaļām sarunām pa tālruni. Tāpat ir radusies nepieciešamība pēc starpsienām, kas izvietotas starp kolēģiem.

Kas attiecas uz nelielām sapulcēm, atvērtajām darbnīcām un kolektīvajām vakariņām? Par šiem darba un sociālās dzīves pasākumiem droši var aizmirst.

Dienvidkorejas valdība rekomendē: “Pēc darba beigām nekavējoties jāatgriežas mājās.” Tomēr – var doties arī ilgās pastaigās pie dabas svaigā gaisā.

Dažādas sapulces birojos šobrīd faktiski var uzskatīt par ļoti kaitīgām. Dienvidkorejas valdība savos izstrādātajos ieteikumos tām velta lappusi un vairākus apakšpunktus, taču tos var koncentrēti aprakstīt ar trim vienkāršiem vārdiem – mazāk, īsāk un retāk. Garākās sapulcēs, ja tas nepieciešams, tiek ieteiktas sejas maskas, kā arī logu atvēršana un laba gaisa ventilācija telpā.

Runājot par ventilāciju – tieši tā var kļūt par galveno atslēgas vārdu, lai nodrošinātu labu gaisa plūsmu un apmaiņu visā birojā. Lai to īstenotu, daudziem birojiem nāksies rūpīgi pārskatīt un pārstrādāt esošo ventilācijas sistēmu.

Lielākā daļa šo pārmaiņu varētu kļūt par sava veida zemestrīci korporatīvajai kultūrai, padarot biroju par mazāk sociālu un interaktīvu vietu, kurā lielāka loma ir izolētākām un privātākām darba vietām. Līdz brīdim, kad pasaulē būs efektīva vakcīna, un, iespējams, arī vēl ilgāk, daudzi strādājošie varēs apzināties to, ka komunikācijai ar kolēģiem ir otršķirīga loma – galvenais būs darba uzdevumi un to veikšana, turklāt – visai ierobežotā telpā vai nu birojā, vai mājās.

Nākotne nav skaidra, un pastāv dažādi alternatīvi scenāriji, it īpaši birojos, kuros jau pašlaik notiek plašas veselības pārbaudes, piemēram, bezmaksas Covid-19 testu veikšana un temperatūras mērīšana. Tā var kļūt par ikdienu vairākus tuvākos gadus, arī pēc vakcīnas izstrādes un ieviešanas.

Lai arī šīs pārbaudes ir stingras, tas birojus var padarīt arī par sava veida drošības zonu, jo to telpās varēs atrasties tikai veseli cilvēki, tādējādi nodrošinot caurspīdīgumu par cilvēku veselības stāvokli.

Ar pārliecību, ka darbs ir drošākā vieta, kas ir pat drošāka par pašu mājām, daži darbinieki biroju var uzskatīt par savdabīgu pašizolācijas vietu.

Covid-droši restorāni

24. janvāris, Ķīna. Kāda piecu cilvēku ģimene vakariņoja cilvēkiem pilnā restorānā Guandžou, kas ir apdzīvotākā pilsēta Ķīnas dienvidos. Šī ģimene dienu iepriekš bija atgriezusies no koronavīrusa izplatības sākotnējā perēkļa Uhaņā. Tiek norādīts, ka šajā restorānā bija karsti un nebija logu, līdz ar to, telpā ar pilnu jaudu darbojās gaisa kondicionieris.

Īsi pēc restorāna apmeklējuma ģimenes locekļus piemeklēja drudzis, un vēlāk viņiem tika diagnosticēts Covid-19. Divu nedēļu laikā vairāki šā restorāna apmeklētāji sasirga ar jauno vīrusu.

Kamēr Guandžou Slimību kontroles un novēršanas centrs izmeklēja šo gadījumu, tas publicēja diagrammu par saslimstības apmēriem – viens asimptomātisks slimnieks restorānā ir inficējis vēl deviņus citus, un vīrusa pārvietošanos gaisā lielā mērā veicinājis tieši gaisa kondicionieris.

Pētnieki norādījuši, ka vīrusa transmisija nav notikusi, cilvēkiem nesot paplātes vai spiežot lifta pogas. Respektīvi – saslimšanas gadījumi nav bijuši saistīti ar cilvēku pieskaršanos kādiem konkrētiem priekšmetiem vai objektiem. Spēcīgā gaisa plūsma, ko radīja gaisa kondicionieris, palīdzēja gaisā esošajām vīrusa daļiņām ātri pārvietoties no viena cilvēka uz otru.

“Mēs varam secināt, ka šajā uzliesmojumā daļiņu pārnesi tiešā veidā veicināja tieši gaisa kondicionieris.”

Kādi secinājumi rodas saistībā ar šo situāciju? Arī restorānos nāksies sekot līdzi līdzīgai dzīves filozofijai kā birojos. Tas nozīmē, ka sejas maskas kļūs par nepieciešamību, tāpat galdiņus norobežos barjeras. Kā norādīja šefpavārs Toms Količio, viens no efektīvākajiem veidiem, kā ierobežot klientu komunikāciju ar apkalpojošo personālu, ir pasūtīt ēdienu internetā vēl pirms ierašanās restorānā.

Līdz ar to viesmīļiem atliktu ēdienu vien pasniegt, nevis pieņemt pasūtījumu. Distancēšanās virtuvē varētu nozīmēt to, ka cilvēkiem būtu jārēķinās ar vienkāršākiem ēdieniem, jo piedāvāt sarežģītus ēdienus, kuru gatavošanā jāiesaista pavāru komanda, kļūtu neiespējami.

“Līdz brīdim, kad tiks ieviesta vakcīna, nedomāju, ka restorāni atgriezīsies pie normālas darba kārtības. Mēs varam ieviest dažādus jaunus drošības pasākumus, kā salvetes roku tīrīšanai, kas jau ir tipiski dažādām virtuvēm. Mēs varam arī izvietot vairāk izlietņu restorānos un aicināt cilvēkus mazgāt rokas pirms ēšanas. Tāpat varam izveidot jaunu sistēmu, kas ļautu uzturēt restorānos lielāku drošību. Nedrīkstam aizmirst arī par to, ka arī galdiņi un sēdvietas pie bāra letēm jāizvieto tā, lai nodrošinātu fizisku distancēšanos. Restorāni var kļūt par privātāku vietu nekā līdz šim,” sacīja restorāna īpašnieks Vašingtonā Stīvs Saliss.

Vēl viena ideja – izvietot visu ārpus telpām. Vairākas ASV pilsētās, piemēram, Bērklija Kalifornijas štatā un Sinsinati to arī ir izdarījušas, paziņojot, ka tiks slēgtas vairākas ielas, lai uz tām varētu novietot galdiņus un sēdvietas. Daudzās pilsētās šāda plaša mēroga restorānu izvietošana uz ielām ir nereāla, jo laikapstākļi ir pārāk nepastāvīgi. Piemēram, Bostona var saskarties ar negaidītu sniegu, Čikāgā regulāri ir spēcīgs vējš, bet Sietlā – bieži līst lietus. Atvērtie restorāni, protams, ir laba lieta, taču griesti tika izdomāti ne bez iemesla.

Restorāni uz pandēmiju atbildēs līdzīgi kā citi nozares biznesi – lielāku uzsvaru liekot uz piegādēm. Daudziem restorāniem šis gads jau ir beidzies, jo šogad tie vienkārši neatvērsies, bet nodrošinās ēdināšanu kādos privātos pasākumos.

Covid-droša izklaide

10. marta vakars, Sietla, ASV. 61 kora dziedātājs pulcējās uz mēģinājumu. Tas bija standarta kora mēģinājums, korim dziedot šaurās telpās, tāpat pārtraukumos komunicējot un ēdot uzkodas. Šie cilvēki kopā bija vairāk nekā divas ar pusi stundas.

Piecas dienas vēlāk kora diriģents nosūtīja dziedātājiem satraucošu e-pastu. Dažiem  koristiem bija drudzis, līdz ar to nākamais mēģinājums tika atcelts. Tomēr bija jau par vēlu. 53 no 61 dziedātāja saslima ar Covid-19, līdz ar to – saslimstības procents šajā grupā sasniedza 87%. Trīs kora dziedātāji tika hospitalizēti, bet diviem 10. marta mēģinājums izrādījās pēdējais viņu dzīvē...

Šā kora saslimstības rādītāji liecina par vienu no agresīvākajiem slimības uzliesmojuma gadījumiem, kas pārspēj pat Korejas zvanu centra gadījumu. Pazīmes, kādēļ uzliesmojums noticis, – jau pazīstamās: neliela telpa, slikta gaisa ventilācija, ēdiens un virsmas. Tomēr jautājums ir aktuāls – kas tad izraisīja strauju slimības transmisiju?

Vietējie pētnieki uzsver, ka “dziedāšana varētu būt bijis galvenais iemesls, kādēļ slimība varēja izplatīties”.

Ir zināms, ka daudzi cilvēki vīrusu var izplatīt daudz straujāk – viņi runājot gaisā izlaiž vairāk vīrusa daļiņu nekā citi. Tas tipiski cilvēkiem ar skaļāku balsi. Kas attiecas uz dziedāšanu – tās laikā vienkārši gaisā tiek izdalīts vairāk vīrusa daļiņu.

Vēl pie notikumiem, kas izraisīja sprādzienveidīgu slimības uzliesmojumu, ir bijuši reliģiskie pasākumi. Tā, piemēram, 16. februārī kāda 61 gadu veca korejiešu sieviete, kas inficējusies ar Covid-19, piedalījās lūgšanās kopā ar vairāk nekā 1000 citiem cilvēkiem lielā baznīcā Degu pilsētā. Jāpiebilst, ka arī šai baznīcai nav logu. (Taisnības labad jāpiebilst, ka šodien 60% no visiem gadījumiem Dienvidkorejā ir reģistrēti tieši Degu.)

Divas dienas vēlāk Francijā vairāki simti kristiešu piedalījās reliģiskā festivālā. Francijas amatpersonas secinājušas, ka pēc šā festivāla sasirga vairāk nekā 2000 cilvēku. Turklāt ar šo festivālu saistītie gadījumi reģistrēti ne tikai Francijā, bet arī Franču Gviānā, Korsikā, Burkinafaso un Šveicē.

Visiem šiem stāstiem ir viens kopīgais faktors – ļoti liela vīrusa daļiņu koncentrācija gaisā, kas lika sasirgt daudziem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka

ar distancēšanos var būt par maz – ir nepieciešama arī siekalu izplatības kontrole. Vairākas valstis to jau dara, piemēram, Vācija ir aizliegusi dziedāšanu dievkalpojumos, bet Dienvidkoreja ir aizliegusi spļaudīšanos tās profesionālajā beisbola līgā.

Tomēr arī spļaudīšanās ierobežojumi nepadarīs izklaides vietas drošākas. Mums ir nepieciešama stingra stratēģija, kā reducēt tādu cilvēku saskarsmi, kas varētu novest pie jaunām infekcijām.

“Kad mēs atgriezīsimies sporta stadionos un teātros, cilvēkiem būs jāmaina savs uzvedības modelis, ”sacīja Hārvardas Sabiedrības veselības skolas profesors Džozefs Alens.

Alens norāda, ka pārpildīti stadioni un arēnas distancēšanās laikmetā būs neiespējami. Visticamāk, apmeklētājiem obligāta prasība būs valkāt sejas maskas. Otrkārt, visam ir jābūt veidotam tā, lai cilvēkiem nebūtu jāpieskaras virsmām. Tas attiecas arī uz biļešu pārdošanu.

“Lai izvairītos no drūzmēšanās pie hotdogu pārdošanas vietām, stadionos un arēnās ēdiena tirdzniecība jāorganizē maksimāli tuvu sēdvietām. Treškārt, visām sabiedriskajām izklaides vietām ir jādomā, kā reorganizēt rindu kārtību. Mūsu teorija paredz, ka būs ļoti lielas bažas par fizisko drošību, jo liels daudzums cilvēku gribēs nonākt mazās un slikti vēdinātās telpās,” sacīja Alens.

Pandēmijas laikā rindas ir tieši tas, no kā ikviens vēlas izvairīties. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi mazināt rindas un drūzmēšanos pie stadionu un teātru durvīm, nodrošinot papildu ieejas, vai arī noteikt konkrētus ierašanās laikus pasākuma norises vietā, lai izvairītos no masveida drūzmēšanās.

Daudziem cilvēkiem, kuri ir iecienījuši regulāri apmeklēt teātri, sporta pasākumus un restorānus, ir ļoti sāpīgi iedomāties, kā viņu aktivitātes tiks ietekmētas tuvākā vismaz gada laikā. Tas pats attiecas arī uz biznesu, jo jaunie ierobežojumi būs spēkā vēl ilgu laiku.

Daudzi eksperti norāda, ka pasaulei būs jāpieņem sāpīgi lēmumi. Piemēram, līdz drošas un plaši pieejamas vakcīnas ieviešanai vajadzētu aizmirst par mūzikas pasākumiem, kā arī plašiem dziedātāju saietiem vienā telpā.

“Neraugoties uz haosu un nepatīkamajām ziņām, ir jāmeklē jaunas iespējas, kā turpināt darbu,” sacīja vokālā pedagoģe Vašingtonā, kas plāno sākt savas dziedāšanas nodarbības attālināti, izmantojot platformu “Zoom”.

Lai gan visā pasaulē, arī Latvijā, tiek spriests par ierobežojumu mīkstināšanu, ārkārtas situācijas atcelšanu, sabiedriskā vide mainīsies, un daļa veco rituālu, kas mums ir iecienīti, kā grupu nodarbības sporta zālēs, pārpildītas sporta un koncertu arēnas, – tas viss, vismaz pagaidām, paliks vien atmiņās.

Cilvēki, protams, varēs dzert, ēst, vingrot un dziedāt - tikai tas notiks citādāk. Taču degunu nav vērts nokārt – vecā pasaule reiz atgriezīsies. Tāpat arī iecienītie pasākumi iekštelpās. Bet līdz tam mums visiem nākas gremdēties atmiņās par aizgājušajiem laikiem un cerēt uz jauniem panākumiem, meklējot risinājumus pret Covid-19 radīto situāciju.

Kad saliek kopā visus faktorus, par ko runāts šajā rakstā, ir skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Taču pats galvenais, kādēļ visi šie ierobežojumi ir noteikti, ir mūsu visu DROŠĪBA.