Akcijā #KatluRevolūcija aicina samazināt PVN ēdināšanas nozarei
Papildināts

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi akcijā #KatluRevolūcija aicina valdību samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tajā skaitā ēdināšanai skolās un slimnīcās.

Kā pirmdien preses konferencē informēja Latvijas Restorānu biedrības pārstāvji, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi akcijā aicina ne tikai pārējos nozares uzņēmējus, bet arī ikvienu iedzīvotāju, sākot no 25.maija, katru dienu plkst.18 skaļi skandināt katlus un pannas, to filmēt un nofilmēto ievietot sociālajos tīklos. Tādējādi tiktu pausts protests pret valdības un Saeimas īstenoto politiku "nepildīt solījumus, tajā skaitā par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem".

Ēdināšanas sfēras pārstāvji pasākumā sacīja, ka nozare savu solījumu par ģenerālvienošanās noslēgšanu ir turējusi, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Nozare akcijā neprasot valdību piemērot konkrēta apmēra PVN likmes samazinājumu, bet gan valdības ziņā atstāj, cik lielā apmērā samazināt PVN ēdināšanas sektoram. Valsts pazeminātā PVN rezultātā zaudētos nodokļu ienākumus kompensētu ienākumi no darbaspēka nodokļiem.

"Liksim lietā katlus un pannas, lai atgādinātu par solīto atalgojuma palielināšanu skolotājiem un ārstiem, par uzņēmējiem dotajiem solījumiem, tai skaitā par pazeminātā PVN ieviešanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem," pauda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna "36.līnija" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Kā sacīja Aleksejevs, 40% Latvijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, arī 100 000 ārstu un skolotāju Covid-19 pandēmijas laikā esot tiem doto solījumu pievilti, niecīgu atbalstu ir saņēmuši arī kultūras darbinieki, mazie un vidējie uzņēmēji, tajā skaitā sabiedriskās ēdināšanas sektorā strādājošie.

Akcijā piedalīšoties sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi no visas Latvijas, tajā skaitā skolu ēdinātāji, ģimenes kafejnīcas reģionos un dzīvesstila restorāni Rīgā. Vienlaikus akcijai ir aicināts pievienoties ikviens sabiedrības loceklis, kurš jūtas politiķu solījumu pievilts. "Šī ir tukšo katlu revolūcija. Runā, ka tukšs katls varētu pieskandināt visas mūsu šī brīža tukšās ielas, it sevišķi Vecrīgā un Rīgas centrā, kur mēs ļoti krasi izjūtam gan tūristu pieplūduma, gan cilvēku pieplūduma trūkumu," pauda Aleksejevs.

Pēc Aleksejeva teiktā, krīzes situācijā restorāni Latvijā samazinājuši savu piedāvājumu, jo mainījusies iedzīvotāju pirktspēja. To ēdienkartes ir balstītas ne tikai uz konkrētā pavāra zināšanām un iespējām, bet arī uz klienta pieprasījumu. Kā uzskata Aleksejevs, ekskluzīvas lietas un dārgās preces agrāk kā pēc diviem gadiem apritē neatgriezīsies, tādēļ restorāni Latvijā pašlaik vairāk koncentrējas uz vietējo tirgu, pašmāju piegādātājiem un ražotājiem. Izaicinājums šajā brīdī ir saglabāt restorānu individuālo un atšķirīgo piedāvājumu.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis vērsa uzmanību uz sabiedrībā izveidojušos maldīgo priekšstatu, ka izmitināšana un ēdināšana ir luksus preces un nozares uzņēmumiem ir "biezs" naudas maks. "Tieši ēdināšanas, izmitināšanas un citas ar viesmīlību saistītās nozares ir tās, kur jaunieši, mūsu bērni, iegūst pirmo darba pieredzi," pauda Pinnis, norādot, ka šīs jomas ir jāsakārto, lai jaunieši gūtu labu praksi, jo caur tām jauniešiem pirmo iespaidu par biznesa vidi var veidot kā par atbildīgu, korektu un sakārtotu.

Pavārs un restorāna "3 pavāri" līdzīpašnieks Mārtiņš Sirmais apliecināja, ka jūtas aizskarts par valdības nepildītajiem solījumiem pret uzņēmējiem. "Man visvairāk "sāp" tā sociālā nevienlīdzība. (..) Mēs pašlaik atdalāmies. Bagātie kļūst bagātāki, bet mēs, kas, patiesībā, esam darba klase, kļūstam arvien nabagāki. Jo valsts mums pirms vēlēšanām ir solījusi un sola, bet nekādi lēmumi netiek pildīti, notiek "muļļāšanās". Mūsu bankas konti daļai izskatās kā tukšie katli. Ja nekas netiks darīts, šo katlu vairs nebūs," sacīja Sirmais.

Protesta akcijas #KatluRevolūcija autori arī skaidroja, ka pašlaik 19 no 28 Eiropas Savienības valstīm viesmīlības nozarei ir piemērots pazeminātais PVN. Turklāt tūrisma nozares glābšanai vairums valstu krīzē ir ieviesušas papildu atbalsta pasākumus, tai skaitā, Igaunija un Lietuva. Saskaņā ar Latvijas Restorānu biedrības aplēsēm, pazeminātās PVN likmes ieviešana vēl šogad ļautu izglābt 4000 darbavietu.

Jau ziņots, ka iepriekš ekonomikas Jānis Vitenbergs (KPV LV) rosināja piemērot tūrisma un viesmīlības nozarei samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, lai šīm nozarēm palīdzētu Covid-19 pandēmijas izraisītajā krīzē. Tomēr finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa šo priekšlikumu rosināja neskatīt ārkārtējās situācijas palīdzības kontekstā, bet gan spriest par šo priekšlikumu nodokļu izmaiņu kontekstā.

Uz augšu