Pēc ārkārtējās situācijas beigām azartspēļu liegumu pagaidām neplāno turpināt, bet tā būšot politiska izšķiršanās, izriet no koalīcijas politiķu teiktā pēc koalīcijas sanāksmes.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām beigsies arī liegums azartspēlēm (5)
Pašlaik likumā noteikts, ka likuma darbības laikā ir aizliegts organizēt azartspēles, tajā skaitā ir jāaptur interaktīvo azartspēļu darbība.
Atbildot uz jautājumu par azartspēļu aizlieguma nākotni, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norādīja, ka, pieņemot jaunos likumus, kas aizstās ārkārtējās situācijas regulējumu, no pašreizējā likuma paredzēts izslēgt normas, kas attiecas uz ārkārtējo situāciju.
Jaunajā likumā azartspēļu aizliegumu nav plānots piedāvāt, bet politiskās diskusijās to var mainīt, norādīja Pūce.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka azartspēļu aizlieguma jautājums būšot politiskās izšķiršanās lieta un par to, vai tās atļaut, vai tomēr vēl, nē, tiks diskutēts.
Deputāts Gatis Eglītis (JKP) norādīja, ka azartspēļu aizlieguma kontekstā "juristi vēl dabūs lauzt šķēpus", jo Saeimas lēmumā par azartspēļu aizliegumu viena no normām attiecas nevis uz tikai uz ārkārtējo situāciju, bet likuma darbības laiku. Politiķis paredz, ka par šo vēl būs diskusijas gan valdībā, gan Saeimā.
Kā ziņots, aizliegums azartspēļu zālēm tika noteikts pēc atsevišķi virzītiem priekšlikumiem gan no Jaunās konservatīvās partijas, gan no opozīcijā esošajiem politiķiem - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas.