Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecības vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās,"

skaidroja Punka.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja sacīja, ka neziņa par to, cik ilga būs valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, kādas būs tās sekas, nozarē strādājošiem lika pieņemt tādus lēmumus kā, piemēram, piebremzēt ar jauno nosaukumu izdošanu. Patlaban jau ir redzams, ka tirāžu skaits aprīlī, salīdzinot ar iepriekšēja gada šo pašu mēnesi, ir sarukucis par 70%, jauno grāmatu par 50%.

"Tas nozīmē, ka grāmatu apjoms, kas potenciāli nonāk tirdzniecībā, šogad jau ir samazinājies. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs. Diemžēl patlaban joprojām nav ieviesta pazeminātā likme e-grāmatām. Iegādājoties e-grāmatu Latvijā, cilvēkam ir jāmaksā PVN 21% apmērā," skaidroja Punka.

Viņas ieskatā tā nav normāla situācija, jo e-grāmatu izmaksu struktūra ir citādāka. Punka sacīja, ka grāmatizdevējiem ir jāsamaksā daudz lielāki procenti gan digitālajām platformām, gan pašiem autoriem, kuriem ir prasība no e-grāmatas pārdošanas saņem savu procentu daļu. 

"Līdz ar to izdevējiem praktiski nepaliek pāri tieši nekas, lai reklamētu iedzīvotāju vidū iespēju lasīt e-grāmatas, lai nodrošinātu papildu jaunu nosaukumu izdošanu. Šis segments attīstās, bet ne pietiekami ātri," teica Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Viņas ieskatā, ir pienācis pēdējais brīdis valdībai pieņemt atbildīgu lēmumu. Punka pauda, ka saprotama ir diskusija par to, kāda ir lietderība un kādā sektorā. Viņa pieļāva, ka varbūt ir arī citi instrumenti, kā risināt situāciju, bet kultūra ir izņēmuma joma, kurā pazeminātā likme var pastāvēt arī pēc ekonomistu domām.

"Mēs aicinām valdību pieņemt lēmumu. PVN likmes pazemināšana ir instruments, kas stiprina visu nozari, nevis kādus atsevišķus projektus grāmatniecībā, literatūrā. Likmes samazināšana dod arī lielākas iespējas bibliotēkām iepirkt grāmatas," pauda Punka.

Dzirdot argumentus, kas vēstī, ka no likmes pazemināšanas patērētājiem nekāda labuma nebūs, Punka uzsvēra, ka, ieviešot PVN likmi 5% apmērā, tiks palēnināts cenas pieaugums jaunajiem projektiem un vienlaikus samazinātos cena tām grāmatām, kas izdotas pagājušo trīs vai četru gadu laikā

"Tas ir mūsu galvenais rūpju stāsts. Par likmes pazemināšanu nozare vienprātīgi ir vienojusies arī ar rakstniekiem, poligrāfijas darbiniekiem, kuriem ir tikpat svarīgi, lai grāmatniecības nozare pastāvētu. Spriežot pēc tā, ko krīzes laikā mēs dzirdam, ka cilvēkiem ir laiks lasīt un viņi grib lasīt, nepieciešamība pēc grāmatniecības pilnīgi noteikti aizvien vēl ir un būs," teica Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Punka uzsvēra, ka nozare neprasa nekādus citus pasākumus, protams, grāmatnieki būs gandarīti par bibliotēku iepirkumiem, tomēr visi šie jautājumi jāskata kompleksi un prioritāte ir PVN likmes samazināšana grāmatām līdz 5%.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka Kultūras ministrija (KM) labi saprot nozares problēmu un tā allaž bijusi atbalstoša. Punkta sacīja, ka diskusijas par likmes pazemināšanu nenotiek pirmo gadu, tomēr jaunā koronavīrusa krīze šo jautājumu ir saasinājusi un prasa pēc atrisinājuma. 

Viņas ieskatā, Finanšu un Ekonomikas ministrija ne vienmēr spēj saskatīt tālejošās sakarības, ka kultūra ir ne tikai ņēmējs, bet arī devējs. Punka aicināja skatīties kopumā, proti, uz kultūras piedāvājuma daudzveidību, vērtēt, cik konkurētspējīgas ir latviešu valodā lasāmās grāmatas. Ja raugās uz citu valstu piemēru, tad valdes priekšsēdētāja minēja Lielbritāniju.

"Lielbritānija ir pasaulē lielākais grāmatu tirgus, kur grāmatām piemēroja nulles likmi, bet e-grāmatām - pilnu likmi 20% apmērā. Viņi bija nolēmuši, ka gada beigās nulles likmi noteiks arī e-grāmatām, tomēr Covid-19 pandēmijas ietekmē angļu valodā izdotajām e-grāmatām no 1.maija ir nulles likme, lai stimulētu grāmatniecību," pavēstīja Punka.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja sacīja, ka nav viegli Finanšu ministrijai ieskaidrot, ka pieredze rāda - ja grāmatu cenas ir zemākas, tas veicina gan piedāvājuma daudzveidību, rosina grāmatizdevējus būt drosmīgākiem un izvēlēties mazāk tradicionālus projektus. Viņas ieskatā, naudas plūsma atbrīvojas un nozare var to izmantot savai radošajai darbībai, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Uz jautājumu, vai (KM) atbalsta plānā kultūras nozarei ir iekļautas arī grāmatizdevēju vajadzības, Punka atbildēja, ka asociācija ir piedalījusies diskusijās un sniegusi savus ieteikumus. Viņasprāt, ar sākotnēji plānotajiem 32 miljoniem eiro prioritāri jārisina jautājumi par tām nozarēm, kas patlaban atrodas dīkstāvē. Viņa aicināja atcerēties, ka daļu kultūras iestādēs strādājošo, kas atrodas dīkstāvē, subsidē valsts. Grāmatniecības nozarē valsts subsīdiju līmenis ir krietni zemāks. Kā piemēru viņa minēja, ka caur Valsts kultūrkapitāla fondu konkursa kārtībā var pretendēt uz subsīdiju augstvērtīgas literatūras izdošanai.

"Principā mēs esam nozare, kurai jākuļas pašiem. No iepriekšējās krīzes zinām, ka nozarei atsitiens būs. Koncertam izrēķināt finansiālo izdevīgumu var teju vai pēc tā beigām. Ar grāmatām ir citādi, un tās savā starpā nevar salīdzināt. Lai nodrošinātu daudzveidību, mums laikus ir jārēķinās, ka atsevišķas grāmatas tiks pārdotas vairāku gadu garumā, bet izmaksas mums jāsedz šodien," pauda Punka.

Viņa pastāstīja, ka, tikko sākas diskusijas par PVN, Finanšu ministrija rēķina tā ietekmi uz budžetu. Punka uzsvēra, ka grāmatniecības nozare atšķirībā no citām budžetu ietekmē vismazāk.

"Tātad samazināt likmi būtu normāli, paceļami, valsts no tā nebankrotētu un neaizietu bojā. Bet iestājas izmisīgas bailes - ja mēs kādam dosim tādu iespēju, PVN pazeminājumu prasīs arī viesnīcnieki, restorāni un citi," teica asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Ir bijuši mēģinājumi vilkt paralēles starp pazeminātās likmes grāmatām un Latvijā audzētiem dārzeņiem, sacīja Punka, ar kuriem nekas neizdevās, jo, samazinot PVN, ietekmes uz cenu nebija. Salīdzināt Latvijā audzētus dārzeņus un PVN likmes samazināšanu grāmatām nav īsti korekti, uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja.

"Būtu labi, ja tā sabiedrības daļa, kura grib lasīt un lasa, paustu savu atbalstu un paskubinātu politiķus pieņemt drošākus lēmumus, kas ir arī valsts interesēs. Mēs gribētu, lai mums arī notic, ka mēs nemēģinām izlikties, ka esam daudz kritiskākā situācijā, nekā patiesībā esam," uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Viņa piebilda, ka grāmatizdevēji aizvadīto desmit gadu laikā ir gājuši cauri vairākām krīzēm un ir gūta pieredze - jo zemāka ir PVN likme grāmatām, jo grāmatniecība ir stabilāka. Punkas ieskatā,  likmes samazināšana būtu vistaisnīgākais instruments, kas attiecas uz visām izdevniecībām un grāmatnīcām.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, grāmatu izdevēji ir vērsušies KM ar vairākām vēstulēm, kurās izteikti priekšlikumi nozares atbalstam Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas negatīvās ietekmes mazināšanai nozarē, tai skaitā samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes 5% noteikšana grāmatām.

"KM izstrādāto kultūras nozares atbalsta pasākumu kopumā ir ietverts priekšlikums īstenot tā saucamo vērtīgo grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām; par atbalsta apmēru un citu papildu informāciju varēsim informēt, kolīdz politiķi un valdība lēmumus būs pieņēmuši," skaidroja ministrijas pārstāve.