Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija atbalstījusi rosinājumu Kriminālprocesā noteikt, ka žurnālisti tiesas sēdes laikā var veikt skaņu ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu.
Atbalsta žurnālistu tiesības veikt skaņu ierakstus tiesas sēdēs, informējot par to tiesu (1)
Attiecīgais regulējums tapis pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājuma. Apakškomisija šodien nolēma nemainīt augstāk minēto, jau iepriekš atbalstīto redakciju.
Norma attieksies uz žurnālistiem likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē. Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.
Tāpat plānots noteikt, ka foto uzņemšanu, kā arī video ar skaņas ierakstu vai bez tā varēs veikt, ja to atļaus tiesa. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedokli.
Par šo apakškomisijas lēmumu vēl būs jālemj Juridiskajai komisijai un Saeimai.
Šodien apakškomisijā tika apspriestas arī Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātās vai nu citādākas šā regulējuma redakcijas, vai papildinājumi, tajā skaitā rosinājums noteikt, ka žurnālistu rakstveidā brīdina par aizliegumu veikto ierakstu pavairot un nodot trešajām personām.
Bažas par TM piedāvājuma mērķiem pauda Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvis, žurnālists Ivo Leitāns. Savukārt gan ministrijas pārstāve, gan daži citi apakškomisijas sēdes dalībnieki skaidroja ministrijas piedāvājuma mērķi.
Apakškomisija TM piedāvātos variantus neatbalstīja, par tiem tieši nelemjot.