Paklausīgā Āzija un iedomīgie Rietumi - tās ir muļķības

Covid-19 krīze ļoti smagi skārusi Rietumvalstis: ASV ir lielākais inficēto un mirušo skaits pasaulē, un arī tādas Eiropas valstis kā Lielbritānija, Spānija, Itālija un Francija cietušas milzīgus zaudējumus. Šīs valstis nereti tiek pretnostatītas vairākām Āzijas vietām - Taivānai, Singapūrai Dienvidkorejai, Honkongai -, kuras daudz efektīvāk ierobežoja slimības izplatību ar sejas masku valkāšanu, plašu testēšanu, kontaktpersonu izsekošanu un inficēto izolēšanas pasākumiem.

Dažkārt izskan arī apgalvojumi, ka tas esot saistīts ar Āzijā valdošo kolektīvismu un pakļaušanos noteikumiem. Taču Čans norāda, ka šāds skaidrojums ir stereotipisks un nav balstīts realitātē. "Neaizmirsīsim, ka bijība autoritāšu priekšā nav vēsturisks fakts. Ja palasīsiet, ko rietumnieki pagātnē rakstījuši par saviem ceļojumiem uz Āziju - Ķīnu, Japānu, Koreju - viņi visi saka, ka šie cilvēki ir mežoņi! Viņi neklausa pavēlēm, viņi ir individuālisti bez nekādas disciplīnas. Tā saucamā kulturālā disciplīna ir konstrukts, tā nav nākusi no senatnes," skaidro Čans.

"Un pat mūsdienās valdībām ir bijis jāiemanto iedzīvotāju uzticēšanās; tā neradās pati no sevis. Reģionā ir valstis, kur vardarbīgu represiju periodi padarīja cilvēkus paklausīgus, bet paskatīsimies, piemēram, uz manu dzimto Dienvidkoreju - tā ir slavena ar to, ka pilsoņi bieži nav pakļāvušies varasiestādēm. Viņi ir sacēlušies pret trim valdībām. Testēšana, kontaktpersonu meklēšana un izolēšana šķiet visai represīva tādās vietās kā nedemokrātiskā Ķīna, taču Dienvidkoreja to dēļ ir starp valstīm, kas ir visbrīvākās no Covid-19."

GALERIJA: Protesti pret Covid-19 ierobežojumiem ASV 

Čans norāda, ka Dienvidkorejā bez skatītājiem notiek sporta spēles, kā arī atvērtas visas sabiedriskās vietas, izņemot skolas un naktsklubus.

"Ziedojot daļiņu brīvības pašā sākumā, mēs esam tikuši pie lielākas brīvības," uzsver Čans.

Viņš norāda, ka runas par "Āzijas atbildi" vai "Rietumu reakciju" uz Covid-19 pandēmiju neņem vērā, ka katrā no šīm grupām ir gan labie, gan arī sliktie piemēri. 

"Ir Rietumu valstis - Austrālija, Jaunzēlande, Dānija, Somija -, kuras apzinājās problēmas nopietnību un rīkojās ļoti laicīgi. Vācija ļoti agresīvi testē un izseko kontaktpersonas.

Nav nekādas Rietumu/Austrumu šķirtnes. Vienīgā atšķirība ir starp veiksmīgu un neveiksmīgu politiku," uzsver Čans.

"Mums vajadzētu atteikties no nošķīruma starp brīvību mīlošajiem Rietumiem un Austrumiem, kas tādi nav. Kā jau teicu, daudzas Rietumvalstis ir paveikušas aptuveni to pašu, ko Austrumāzijas valstis."

Runājot par iedzīvotāju gatavību pieņemt digitālo novērošanu, aplikācijas un citus tehnoloģiju rīkus, Čans norāda, ka dienvidkorejieši šajā ziņā uzticoties valdībai, ko paši ievēlēja pēc tam, kad protestu rezultātā krita iepriekšējā korupcijā un pilnvaru pārsniegšanā apsūdzētā valdība.

Čans uzskata, ka Covid-19 krīze visās skartajās valstīs ir izgaismojusi to piekoptās politikas vājās puses.

Piemēram, Dienvidkorejas gadījumā pandēmija gan to, ka tai ir spēcīga veselības aprūpes sistēma, gan arī to, ka sociālās "drošības tīkls" nav pietiekams, īpaši attiecībā uz pašnodarbinātajiem, kas sastāda 25% Dienvidkorejas darbaspēka. Lai arī Dienvidkorejā netika pieņemti stingri ierobežojumi, daudzi mazie uzņēmēji tik un tā smagi cieta. Viņš norādīja uz "oskaroto" filmu "Parazīts", kurā bija spilgti attēlota Dienvidkorejā valdošā sociālā nevienlīdzība.

"Valsts, kura līdz šim bija noskaņota pret lielu sociālo budžetu, tagad runā par universālu bezdarba apdrošināšanu," atzīmē Čans. Līdzīgi kā Dienvidkorejā, arī citā valstīs - piemēram, Lielbritānijā un ASV - nepieciešamība pēc papildu pabalstiem radusies valstīs, kurās esošais sociālās drošības spilvens ir vājš.

GALERIJA:  Ķīna atver Uhaņu un atļauj cilvēkiem atstāt pilsētu