Pētījumā skaidrots, kāpēc izmira Austrālijas gigantiskie dzīvnieki

Kā vēstīts izdevumā "The Conversation", pirms 40 līdz 60 tūkstošiem gadu zemi, ko mēs tagad saucam par Austrāliju, plaši apdzīvoja dažādi gigantiski radījumi, to skaitā par cilvēku divas reizes lielāki ķenguri un pūķim līdzīgas ķirzakas. Kā noskaidrots jaunā pētījumā, kopā ar šiem radījumiem vairāku desmitu tūkstošu gadu ilgi eksistēja arī agrīnie cilvēki. 

Pēdējo desmit gadu laikā pētnieki Skots Hoknuls un Entonijs Doseto ir aktīvi analizējuši kaulus, kas atrasti četrās atsevišķās arheoloģisko izrakumu vietās. Fosiliju analīze parādījusi, ka arheoloģisko izrakumu vietu rajonā dzīvojušas vismaz 13 izmirušas gigantisku dzīvnieku sugas. Līdz ar tām šeit dzīvoja arī cilvēki, sākot izplatīties pa visu kontinentu. 

Šie senie cilvēki nevarēja nesaskarties, piemēram, ar gigantisko vombatu vai milzu somaini diprotodonu, kas svēra trīs tonnas un tiek raksturots kā lāča un sliņķa krustojums. 

Iespējams, dīvainākais radījums, ko atklājuši pētnieki, ir milzu ķengurs, kas svēra vairāk nekā 270 kilogramus. Šis milzīgais somainis ir lielākais ķenguru sugas pārstāvis, kas jebkad identificēts. 

Savukārt nāvējošākais zinātnieku atklātais zīdītājs ir plēsējs “thylacole” jeb “somainais lauva”. Tiesa, starp šiem neparastajiem un izmirušajiem dzīvniekiem dzīvoja arī mūsdienās pazīstami dzīvnieki, piemēram sarkanais ķengurs un sālsūdens krokodils. 

Šo gigantisko radījumu identifikācija ne vien parāda, cik elpu aizraujoša bija savvaļas Austrālijas dzīve pirms desmitiem tūkstošu gadu, bet arī ļauj pētniekiem labāk saprast, kā šie dzīvnieki iespaidoja apkārtējo vidi. 

“Tie bija lielākie sauszemes dzīvnieki, kas dzīvoja Austrālijā kopš dinozauru laikmeta. To ekoloģiskā loma un ietekme uz vidi ir vērtīgs, vēl līdz galam nenoskaidrots stāsts,” raksta pētnieki. 

Šis pētījums arī parāda, ka cilvēks, visticamāk, nav vainojams pie šo dzīvnieku izzušanas, kā tika uzskatīts iepriekš. Arī citos pētījumos ir minēts, ka Austrālijas megafauna un agrīnie cilvēki kopā eksistēja vairāk nekā 17 tūkstošus gadu un, kā secināts šajā pētījumā, visticamākais megafaunas izmiršanas cēlonis ir klimata pārmaiņas. 

Paralēli tam zinātnieki cenšas arī noskaidrot, kā dažas dzīvnieku sugas, kas dzīvoja megafaunas vidū, ir pamanījušās pielāgoties dramatiskām klimata pārmaiņām un saglabāties līdz mūsdienām.