Kameņu viltīgais triks, kā piespiest augu uzziedēt ātrāk (2)

Kamene ir kukainis, kura klātbūtni dārzā vai pļavā ir grūti nepamanīt - ar savu dūkoņu un lēno lidināšanos no auga uz augu tās nevilšus piesaista uzmanību.

Kamenēm ir būtiska loma augu apputeksnēšanā - ar sava masīvā, matiņiem klātā ķermeņa palīdzību tās ļoti sekmīgi tiek galā ar šo uzdevumu, piemēram, tomātu dobē.

Diemžēl klimata pārmaiņu rezultātā arī kameņu populācijas Eiropā sāk sarukt. Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Science", tiek apgalvots, ka to sekmē sauso un karsto vasaras dienu skaita pieaugums kā Eiropā, tā Ziemeļamerikā.

Tomēr kamenes ir atradušas savdabīgu izdzīvošanas veidu - ja tām nav pieejami ziedputekšņi, tās sāk skrubināt vēl neuzziedējušo augu lapas, tādējādi izprovocējot to uzziedēt ātrāk. Pie šāda pārsteidzoša secinājuma nonākuši Cīrihes Tehniskās universitātes pētnieki.

Kamenes ar savu mandibulu (grauzējtipa mutes orgāna) palīdzību skrubina augu lapas, izurbjot tajās caurumus vai pat nograužot lielākus gabalus. Taču kukainis nograuzto auga fragmentu neapēd un arī neizmanto to ligzdas būvēšanai. 

Savukārt bojātais augs atbild uz šo kairinājumu ar ātrāku uzziedēšanu - dažos gadījumos pat 30 dienas agrāk, nekā tas būtu dabiski paredzēts.

Kad pētnieki laboratorijas apstākļos ar skrubināšanas metodi paši mēģināja izprovocēt augus uzziedēt, tiem tas neizdevās. Kameņu iedarbībai pakļautie augi uzziedēja 30 dienas ātrāk par nebojātiem augiem un 25 dienas agrāk nekā pētnieku skrubinātie.

Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka bez skrubināšanas kamenes iedarbojas uz augu vēl arī kādā citā veidā, piemēram, izdalot īpašu sekrētu.

Pētnieki vērš uzmanību uz to, ka kameņu veiktajiem auga bojājumiem ir viena un tā pati - pusapļa - forma. Turklāt, ja dārzā ir pieejami ziedoši augi, kamenes šādus bojājumus neveic. Šādu augu skrubināšanu piekopj arī savvaļas bites.

Pētījums ir ļāvis izteikt hipotēzi, ka starp kukaini un augu pastāv sava veida saziņa - ar skrubināšanu kamene nodod augam informāciju, ka tas var uzziedēt, jo tam būs iespēja apputeksnēties.

Pētnieki cer, ka, izpētot šo saikni starp kameni un augu, būs iespējams saprast, kā daba pielāgojas klimata pārmaiņām.